Administratīvā rajona tiesa noraidījusi bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) sūdzību par viņa atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas un atzinusi viņa atstādināšanu par tiesisku.
Ušakovs pērn maijā pārsūdzēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“Attīstībai/Par!”) rīkojumu par viņa atstādināšanu no amata. Rīkojumā tika norādīti vairāki pieteicēja kā Rīgas domes priekšsēdētāja un vienlaicīgi SIA „Rīgas satiksme” kapitāla daļu turētāja pārstāvja pieļautie pārkāpumi.
Tiesa vērsa uzmanību uz to, ka domes priekšsēdētājs kā iestādes vadītājs kopumā ir atbildīgs par pašvaldības darba tiesiskumu, kas aptver arī pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības pārvaldību kā kapitāla daļu turētāja pārstāvim, paziņojumā medijiem informēja tiesa.
Tiesa atzina par pareizu rīkojumā secināto, ka veids, kādā veikti ieguldījumi SIA „Rīgas satiksme”, ir prettiesisks. Tiesa ņēma vērā, ka tā rezultātā 2017. gadā radās normatīvajiem aktiem neatbilstošs pašvaldības mantas samazinājums 18 432 000 eiro apmērā.
2017. gadā dome lēma “Rīgas satiksmes” pamatkapitālā ieguldīt 18,4 miljonus eiro, taču ”Rīgas satiksme” prettiesiski naudu iztērējusi zaudējumu segšanai.
Līdz ar to tiesa šo pārkāpumu uzskatīja par tik būtisku, ka tas pats par sevi jau ir pietiekams pamats atstādināšanai no amata pienākumu pildīšanas.
Turklāt pašvaldība tādā veidā ir rīkojusies arī iepriekšējā domes sasaukuma laikā, kad Ušakovs bija domes priekšsēdētājs, kas liecina, ka viņš kā mērs ilgstoši un atkārtoti ir pieļāvis prettiesisku rīcību ar pašvaldības mantu, norādīts tiesas paziņojumā.
Tiesa atzina, ka rīkojumā pamatoti norādīts pārkāpums, kas saistīts ar SIA „Rīgas satiksme” no maksas autostāvvietu apsaimniekošanas iegūto līdzekļu izmantošanas nepienācīgu uzraudzību. Šī pārkāpuma rezultātā nav iespējams pārliecināties, vai līdzekļi izmantoti paredzētajam mērķim – maksas stāvvietu apsaimniekošanai un pārvaldīšanai, jaunu maksas stāvvietu ierīkošanai un satiksmes infrastruktūras attīstībai.
Tāpat tiesa atzina, ka rīkojumā pamatoti konstatēts Ušakova pārkāpums attiecībā uz ministrijas pieprasītās informācijas nesniegšanu. Šis pārkāpums, neatkarīgi no informācijas vēlākas iegūšanas un tās satura, ierobežo ministra pārraudzības tiesības.
Turklāt no kopējās Ušakova komunikācijas ar ministriju izriet, ka viņš apzināti ir vēlējies apgrūtināt šo tiesību īstenošanu.
Citus pārsūdzētajā rīkojumā minētos pārkāpumus tiesa neatzina vai uzskatīja par maznozīmīgiem.
Tiesas ieskatā Ušakova atstādināšana no mēra amata pienākumu pildīšanas bija nepieciešama, samērīga un atbilstoša konstatētajiem pārkāpumiem.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Ušakovs savukārt sociālajā tīklā “Facebook” norādīja uz iespējamo interešu konfliktu, jo tiesnese Aiga Putniņa līdz 2015.gadam strādājusi par juristi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā kopā ar darbiniekiem, kuri gatavojuši dokumentus Pūces rīkojumam. Ušakova pārstāvji lūdza tiesneses atstādināšanu no lietas, bet lūgums tika noraidīts.
Ušakovs, komentējot spriedumu, pauda, ka viņu atstādināja par to, kā tieši pareizi bija jāiegrāmato brīvbiļetes pensionāriem un skolēniem sabiedriskajā transportā.
Ušakovs secina, ka “nāksies tiesāties tālāk un šis tiesas spriedums tiks nekavējoties pārsūdzēts”.
Tiesa savukārt paziņojumā medijiem skaidroja, ka lieta tika izskatīta koleģiāli – trīs tiesnešu sastāvā. Jautājumu par tiesnesei pieteikto noraidījumu izlēma pārējie tiesas sastāva tiesneši tiesas sēdē, atzīstot, ka pieteicēja pārstāvju pieteiktajam noraidījumam nav pamata.
Fakts, ka tiesnesis pirms tam ir strādājis kādā iestādē, nav par pamatu, lai tiesnesis neskatītu konkrēto lietu, norādīja tiesa.
Savukārt ministrs Pūce par tiesas spriedumu ir gandarīts, taču uzsver, ka pats to izlasījis vēl nav. Vienlaikus Pūce cer, ka spriedums liks pašvaldību vadītājiem turpmāk ievērot ne tikai likumu, bet arī labas pārvaldības principus.
“Tā patiesībā ir nozīmīga pārmaiņa arī pašvaldību darbības pārraudzības jomā, kurai mēs kā ministrija jau gatavojamies, tajā skaitā pagājušā gada laikā savās pārbaudēs akcentējot pašvaldībām labas pārvaldības principu ievērošanu dažādās citās jomās, piemēram, atkritumu apsaimniekošanā,” pauda Pūce.
Lietas būtība:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/ Par!”) 2019. gada 5. aprīlī izdevis rīkojumu par Nila Ušakova (“Saskaņa”) atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Šāds lēmums pieņemts par likumos noteikto pienākumu nepildīšanu un pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārmetumi Ušakovam:
- mērs nav sniedzis ministrijai prasīto informāciju par “Rīgas satiksmi”;
- ilgstoši nav panācis, ka tiek kompensēti “Rīgas satiksmes” zaudējumi, riskējot ar uzņēmuma nonākšanu maksātnespējā;
- būdams kapitāldaļu turētājs, nav pieņēmis lēmumu par revidenta izvēli “Rīgas satiksmei” un nav nodrošinājis, ka uzņēmumam svarīgi lēmumi tiek pieņemti padomes vai dalībnieku sapulces līmenī;
- 30 miljoni eiro ir ieguldīti “Rīgas satiksmes” pamatkapitālā, lai segtu zaudējumus, bet dokumentos parādās kā citi ieņēmumi, tā pieļaujot domes mantas samazinājumu;
- nav pierādījumu, ka tikusi kontrolēta sabiedriskā transporta kompensāciju izmantošana, un nav skaidri saprotama uzskaite par to, kā izlietotas autostāvvietu maksas;
- nepietiekami sniegta informācija domes deputātiem par budžeta izlietojumu un dotācijām “Rīgas satiksmei”, “Rīgas mežiem” un nodibinājumam “Riga.lv”;
- nav panākts, ka tiek pienācīgi izvērtēta “Solaris” ūdeņraža trolejbusu pirkšana;
- pieprasot daudzbērnu ģimenēm obligāti reģistrēties vienā adresē, dome pārkāpusi Bērnu tiesību aizsardzības likumu.
Ušakovs ministra lēmumu sauca par prettiesisku un juridiski vāji sagatavotu, bet 2019. gada maija beigās viņš pats atkāpās no mēra amata, jo maija sākumā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.