Konkurss uz Valsts policijas (VP) priekšnieka amatu, visticamāk, beigsies bez rezultātiem, un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nosauks kandidātu, kurš konkursā nepiedalījās.
Par to svētdien, 4. oktobrī, vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
VP bez pilnvērtīga vadītāja ir jau 10 mēnešus. Vaicāts, ko tas nozīmē policijai, bijušais VP Kriminālpolicijas priekšnieks Vladis Pumpurs “Nekā personīga” sacīja, ka tas “nozīmē daudz”.
“Tas ir līderis, autoritatīva persona, kurai sekot. Un kurš ikdienā dod norādījumus,” raidījumā pauda Pumpurs, kurš norādīja, ka VP priekšnieka brīvais amats arī sarežģī situāciju laikā, kad tiek izmeklētas vairākas plašu rezonansi izraisījušas slepkavības, to starpā Pāvela Rebenoka nonāvēšana.
Kaut gan likums ļāva Ģirģenam iecelt VP priekšnieku vienpersoniski, ministrs uzstāja uz konkursu. Pretendentu loku paplašināt ar likuma grozījumiem Ģirģenam neizdevās, savukārt konkursa izsludināšana sakrita ar ārkārtas situāciju valstī.
Konkursam pieteicās pieci pretendenti, no kuriem divi neatbilda prasībām. Ārkārtīgi zemo interesi profesionāļi skaidroja ar Ģirģena iegribu, uzvarētāju pārbaudīt ar poligrāfu jeb melu detektoru.
“Valsts policija nav tā struktūrvienība, kuras vadītāju vajadzētu pārbaudīt ar poligrāfu,” raidījumā sacīja Pumpurs, piebilstot, ka “šī “virtuves” daļa sabiedrībai nav jāredz”.
Viņš norādīja, ka šādu metodi var izmantot dienesti vai politiskā līmenī, taču publiski to darīt nebūtu ieteicams.
Jau vasarā kļuva zināms, ka, atlases komisijā domas dalījās un ministram ieteica visus trīs konkursā pieteikušos policijas augsta līmeņa vadītājus – Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieka vietnieku, pulkvedi Normundu Grūbi un ģenerāļus Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieku Juri Šulti un pašreizējo VP priekšnieka pienākumu izpildītāju Andreju Grišinu.
Kā raidījumā norādīja Pumpurs, visi trīs kandidāti ir profesionāļi un katram ir savas stiprās puses.
“Andrejs Grišins nodrošinātu stabilitāti, viņš ir strādājis ar [bijušo VP priekšnieku Intu] Ķuzi, vadījis pusi no policijas un stabili vadītu šo kuģi nākošos gadus, Juris Šulte, es domāju tiktu galā ar smagajiem noziegumiem, viņš ir rindā spēcīgākais cilvēks noziegumu atklāšanā, un savukārt Normunds Grūbis vislabākos panākumus gūtu attīstības un starptautiskās sadarbības jautājumos. Viņš noteikti pārveidotu, kaut ko mainītu,” pauda Pumpurs.
Ģirģens “Nekā personīga” apstiprināja, ka tikai divi kandidāti izgājuši ne tikai poligrāfa, bet arī komplekso psiholoģisko pārbaudi. Viens no kandidātiem “objektīvu iemeslu dēļ šādu pārbaudi neveica,” sacīja ministrs.
“Nekā personīga” vēstīja, ka veselības problēmu dēļ melu detektora pārbaudi nevarēja veikt pašreizējam priekšnieka pienākumu izpildītājam Grišinam. Tomēr viņam, tāpat kā citiem augsta līmeņa policijas vadītājiem, ir augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, un tas nozīmē, ka specdienesti Grišina pagātni ir pētījuši un nav atraduši neko aizdomīgu, norādīja raidījumā.
Uz “Nekā personīga” jautājumu, vai, viņaprāt, veselības dēļ nenotikusi poligrāfa pārbaude varētu būt izslēdzošs faktors konkursā uz VP priekšnieka amatu, Grišins atbildēja, ka “nemāk komentēt”.
“Ministra kungam ir jāpieņem lēmums. Domāju, ka viņš pieņems godīgu un taisnīgu lēmumu,” piebilda Grišins.
Pārējo divu kandidātu pārbaužu rezultātus ministrs saņēmis pirms nedēļas, kas nozīmē, ka konkurss pēc tādiem nosacījumiem kā Ģirģens gribēja, ir īstenojies. Taču nākamā Valsts policijas priekšnieka vārdu ministrs joprojām vilcinās nosaukt.
Kā “Nekā personīga” norādīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Ainārs Latkovskis (JV) “tas liecina par nepārliecinātību.
“Valsts policija ir lielākā tiesībsargājošā iestāde Latvijā. Seštūkstoš darbinieku. Faktiski lielāka nekā NBS, profesionālā armija,” sacīja Latkovskis. “Un atrasties 10 mēnešus bez vadītāja, tas ir nepiedodami.”
Komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) raidījumā aicināja ministru “būt izlēmīgākam, jo tas ir viņa pienākums un politiskā atbildība, lai šī iestāde strādātu pilnvērtīgi”.
“Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka
konkursu Ģirģens izbeigs bez rezultāta un nosauks vēl kādu ceturto kandidātu, ko piedāvās apstiprināt valdībā.
Ministrs izlēmis, ka neviens no trim kandidātiem netiks galā ar ilgstošiem trūkumiem policijas iekšējā kontrolē, iepirkumu sistēmā un personālatlasē, vēstīja raidījumā.
Punktu pielikusi Valsts kontroles revīzija Valsts policijas koledžā, kas ir tieši pakļauta policijas vadībai, ziņoja “Nekā personīga”. Uz dienesta izmeklēšanas laiku atstādinātā koledžas direktore saņēmusi rājienu un atgriezusies darbā.
Ģirģens raidījumā teica, ir “nepatīkami pārsteigts” par to, kā beigusies disciplinārlieta. Vaicāts, vai tas ir nepelnīti mazs sods, ministrs atbildēja: “Protams!”
“Ja tiek zagta degviela, nav iekšējās kārtības mehānisma, ja iespējams, tiek apmaksāti pedagogi, kuri nepasniedz, kas tas tāds vispār ir?
Ja es kā ministrs sāku pildīt iestādes funkcijas, tad varbūt man kļūt par Valsts policijas priekšnieku? Es nedomāju, ka tas ir pareizais virziens,” turpināja ministrs.
“Tāpēc, lai arī zināms laika termiņš ir pagājis, es uzskatu, ka [gala lēmumam] jābūt izsvērtam un rūpīgam, lai tā amatpersona, kuru es nosaukšu, tiešām spētu reformēt pozitīvā nozīmē policiju,” sacīja Ģirģens.
Vaicāts, vai ministram būs argumenti, kāpēc neder neviens no kandidātiem, Pumpurs “Nekā personīga” pauda, ka tas viņu pārsteidz un “tad tas bija jādara uzreiz. Burtiski tajā laikā, kad Ķuža kungs strādāja, bet jau bija paziņojis [par aiziešanu]. Tad tas bija jādara. Ko tad mēs gandrīz gadu darījām? Skaidrot viņš noteikti varētu, bet nezinu, vai mēs to “nopirktu” to atbildi.”
Kā vēstīja raidījumā, Ģirģens sola gala lēmumu paziņot pēc tam, kad būs informējis premjeru un koalīcijas partnerus.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
No Nekā personīgi sižeta varēja nojaust, ka bija nolemts izraudzīties Šulti, bet viņš pārāk vāji sodīja Tarāni un atļāva viņai strādāt tālāk.
Nekā traģiska. Visu šūmēšanos rada sabiedrisko mēdiju
pietuvinātie politisko partiju žurnālisti. Mums ir precedents Ministru kabineta premjers Kariņš, kurš nepiedalījās vēlēšanās un nāca no partijas Vienotība ar viszemākajiem vēlēšanu rezultātiem, 5.6% balsis. Ja būtu citas partijas biedrs, tad žurnālisti šūmētos un gānītos un aicinātu tautu ielās. Latvijai ļoti nepieciešami neatkarīgi, brīvi, demokrātiski sabiedriskie mēdiji. Aicinātu budžetu veidot nosakot stingrus kritērijus, procentus no budžeta un tajā ramī veidot neatkarīgus mēdijus.