Kultūras ministrs centies atrunāt konkursa uzvarētāju no darba Brīvdabas muzejā

Gunta Gaidamaviča , LTV raidījums “Kultūršoks”

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) centies pārliecināt Latvijas Etnogrāfiskā muzeja direktora amata konkursa līderi Unu Sedlenieci atteikties no amata, ziņo LTV raidījums “Kultūršoks”, atsaucoties uz neoficiālu, bet uzticamu informāciju no konkursam tuvu stāvošiem avotiem.

Brīvdabas muzeju turpmāk vadīs Zanda Ķergalve. Tā 17. septembrī preses konferencē paziņoja Kultūras ministrija. Tajā pašā dienā arī atklājās, ka muzeja direktora amata konkursa līdere bijusi Una Sedleniece, kura savu kandidatūru atsaukusi ministrijas atbalsta trūkuma dēļ.

Direktora konkurss – jaunākais no Brīvdabas muzeja skandāliem

Iespējams, nevienu citu kultūras iestādi Latvijā nevajā tik milzīgs daudzums problēmu kā Latvijā lielāko un vecāko muzeju – Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Gadiem ilgas muzeja vadības problēmas, draudi zaudēt akreditāciju, un visbeidzot pēdējā aktualitāte – skandalozas aizkulises muzeja direktora amata konkursā.

Šī gada 29. aprīlī Kultūras ministrija uzteica darba līgumu Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktorei Ilzei Millersonei, jo vairākās dienesta pārbaudēs konstatēja būtiskus pārkāpumus.

11. jūnijā ministrija izsludināja atklātu konkursu uz direktora amatu. Pieteicās 16 pretendentu.

13. augustā konkursa komisija izvēlējās uzvarētāju.

LTV raidījumam “Kultūršoks” zināms, ka konkursā, kurā maksimālais iegūstamais punktu skaits bija 43, ar ļoti augstu rezultātu – 36 punktiem – un desmit punktu pārsvaru pār tuvāko sekotāju uzvarēja nozarē augsti vērtēta profesionāle Una Sedleniece – šobrīd Nacionālā mākslas muzeja direktora vietniece, bijusi Brīvdabas muzeja direktora vietniece, uzvarējusi iepriekšējā konkursā uz Brīvdabas muzeja direktora amatu, bet to drīz zaudēja, jo tiesa atjaunoja amatā iepriekšējo direktori Millersoni.

Ministrs gandrīz mēnesi amatam nevirzīja komisijas ieteikto kandidātu

Atbilstoši konkursa nolikumam, konkursa komisija ieteica kultūras ministram apstiprināt uzvarētāju amatā. Taču kultūras ministrs Nauris Puntulis gandrīz mēnesi nesteidzās to darīt.

Komentējot šo rīcību, ministrs skaidro:

“Beidzamajā laikā es esmu saņēmis varbūt pārmetumus par pārāk straujiem lēmumiem, tādēļ šo lēmumu es nepieņēmu ļoti strauji.

Es aicināju pie sevis uz sarunu divus kandidātus, kuri bija saņēmuši visvairāk punktus, lai uzdotu abiem kandidātiem vienādus jautājumus par to, kā viņi saredz muzeju nākotnē.” Ministrs gan uzsver, ka konkursa komisijas kompetenci neapšaubīja.

Bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) norāda: “Man šķiet, ir pareizi respektēt konkursa komisijas izvēli, pie tam, ja šī izvēle ir Una Sedleniece, manuprāt, lieliska izvēle, kas būtu apstiprināma.”

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs komentē: “Es teiktu, ka tas nav korekti. Tāpēc arī ir šis Nr.1, kas tiek izvirzīts un kā alternatīva Nr.2, lai konkurss vispār nebeigtos bez rezultāta. Tiek virzīts viens, šis lēmums ir par vienu, pēc tam no otrā saraksta tiek celts ārā cits kandidāts, es teiktu, ka nē, tad tas process ir jābeidz bez rezultāta un jāsludina jauns konkurss. Būtībā komisijas darbs beidzas ar rekomendācijām ministram pieņemt lēmumu. Ja ir tikai viena kandidatūra, tad būtu ļoti jocīgi, ja ministrija atvērtu atkal šo sarakstu un izvēlētos kādus citus pēc ministrijas ieskatiem.”

Ministrs konkursa uzvarētāju centies atrunāt no amata

Raidījumam “Kultūršoks” no uzticamiem avotiem ir tapis zināms, ka šajā laikā ministrs pats ticies ar konkursa uzvarētāju un centies pārliecināt, lai viņa no amata atsakās, sējot šaubas, vai viņa tiks galā ar tik sarežģītas iestādes vadību. Kā kompromisu ministrs piedāvājis Sedleniecei ieņemt direktora vietnieka amatu, bet direktora amatā paudis vēlmi apstiprināt konkursa otrās vietas ieguvēju, kura konkursā uzrādīja ievērojami zemākus rezultātus. Sedleniece tam nepiekritusi.

Kultūras ministrs noliedz, ka būtu izdarījis spiedienu uz konkursa uzvarētāju, norādot, ka šāds apgalvojums aizskar viņa godu un cieņu.

9. augustā Kultūras ministrijā saņemts Sedlenieces iesniegums, kurā viņa atsauc dalību konkursā. Pamatojums – “tā kā ir pagājušas vairāk nekā četras nedēļas kopš 10. augustā tiku aicināta piedalīties trešajā kārtā, bet konkursa rezultāts nav publiski izziņots.”

Brīvdabas muzeja direktora amata konkursa līdere Una Sedleniece sarunā ar Latvijas Radio atklāj: “Es biju uzaicināta uz vairākām sarunām ar ministrijas vadību, ar ministru un ar valsts sekretāri, un šo sarunu gaitā man nostiprinājās pārliecība, ka manai kandidatūrai nav nepieciešamā ministrijas vadības atbalsta. Domāju, ka šāds atbalsts ir muzeja aktuālajā situācijā absolūti nepieciešams.”

Una Sedleniece konkursā uz Brīvdabas muzeja direktora amatu kandidēja un arī izturēja konkursu jau otro reizi, atgādina Dace Melbārde, skaidrojot: “Pirmo reizi viņa arī kandidēja, un tad tiesa atjaunoja amatā iepriekšējo direktori. Ņemot vērā, ka tas notika, kad es biju ministre, es visu laiku izjutu morālu pienākumu pret Unu un ļoti cerēju, ka viņa uz šo konkursu ir pieteikusies, jo viņa tiešām ir ļoti, ļoti kompetenta muzeju lietās un nešaubīgi atbilstoša šim amatam.”

No ministra Naura Puntuļa teiktā izriet, ka notikusi neveiksmīga sakritība.

“Beigu beigās es sapratu, ka es nevaru vilcināties pārāk ilgi un ka mana vilcināšanās jau ir ieilgusi, un es pieņēmu lēmumu virzīt uz muzeja direktora amatu to kandidātu, kas ir ieguvusi vislielāko punktu skaitu, ar šādu mutisku rīkojumu es vērsos pie valsts sekretāres, un valsts sekretāre man pēc stundas atbildēja, ka mans lēmums ir novēlots, jo persona, kandidāts, kas ir ieguvis augstāko punktu skaitu, jau ir uzrakstījis savu atteikumu par piedalīšanos konkursā,” norāda Puntulis.

Amatam virzīja Zandu Ķergalvi

Atbilstoši konkursa nolikumam, amatam tiek virzīta otrās vietas ieguvēja, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības vadītāja Zanda Ķergalve, un ministrs tajā pašā dienā raksta rezolūciju – “Virzīt Muzeju padomē apstiprināšanai.”

“Saprotot, ka šis konkurss draud ar to, ka mēs varam nepieņemt nekādu lēmumu, es pieņēmu lēmumu virzīt attiecīgā lietu kārtībā kandidātu, kas ir nākamais pēc punktu skaita,” uzsver Puntulis.

“Šīs politiskās ietekmes, kandidātu ietekmēšana ir absolūti nepieņemama, jo tādējādi grauj uzticību vispār atklātam un godīgam konkursam,” vērtē Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs. “Tas ir slikts signāls.

Tā vēlme politiskiem spēlētājiem, ministriem raustīt atsevišķu amatu konkursus ik pa laikam parādās.”

Ministru prezidenta preses sekretārs sniedzis rakstisku premjera Krišjāņa Kariņa atbildi par konkursa noriti: “Ministru prezidents uzskata, ka ikvienam atklātam konkursam uz publisku amatu jānorit atbilstoši labas pārvaldības principiem, tas attiecas arī uz Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora amata kandidāta izvēli. Kultūras ministra atbildībā ir nodrošināt šo principu ievērošanu konkursā uz muzeja direktora amatu, kā arī sabiedrības informēšanu par konkursa norisi un tā rezultātu skaidrošanu.”

Tomēr Andris Grafs uzsver, ka sagaida reakciju un jautājumus no ministru prezidenta puses par to, kā šī atlase notikusi.

“Tā ir nevis viena ministra individuāla lieta, tā ir kopējā valdības atbildība,” vērtē Grafs.

Ministrs amatā vēlējies cilvēku, kas nebaidīsies veikt izmaiņas personālā

Zandai Ķergalvei nav muzeju darba un vadības pieredzes. Desmit gadus viņa ir bijusi Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības direktore. Viņas vadītā apvienība pārrauga deviņas kultūras iestādes, no kurām trīs ir pašvaldības dibināti muzeji. No maksimālajiem 43 konkursā iegūstamajiem punktiem Ķergalve ieguva 26 – mazliet vairāk par pusi, demonstrējot visai viduvēju sniegumu.

No uzticamiem avotiem “Kultūršokam” zināms, ka ministrs vēlējies, lai Brīvdabas muzeja vadībā stātos cilvēks, kurš nebaidās veikt radikālas izmaiņas muzeja personālsastāvā. Taču amata konkursa kritērijos šāda prasība nav minēta.

“Lai vadītu muzeju, nākotnē būs ļoti nepieciešamas ne tikai kompetences muzeoloģijas jomā, ne tikai kompetences vadības jomā, bet ļoti svarīga, varbūt pat izšķiroši svarīga, būs katra kandidāta apņēmība un drosme.

Nākamajam direktoram, lai kurš tas arī būtu, būs jāpieņem ļoti daudz nepopulāru lēmumu,” uzsver Nauris Puntulis.

Uz jautājumu, kāpēc šī prasība nav bijusi minēta konkursa kritērijos, ministrs atbild: “Mēs nonākam pie realitātes, pie reālās dzīves. Tieši tādēļ es arī runāju ar abiem pretendentiem, varbūt es arī uzdevu jautājumus, kas nebija kritērijos, kas nebija pārrunāti komisijā, varbūt lai nonāktu pie tā, lai mēs visi saprastu, kāds izaicinājums priekšā stāv.”

“Ja ir tāds uzstādījums no ministra, ka jābūt tādam [vadītājam], kas kā slota tīra, tad tas ir jāieliek kritērijos, un tad mēs meklējam cilvēku, kas var to izdarīt. Ja tas nav izdarīts, tad tā ir ministrijas kļūda. Tā nevar būt,” spriež Andris Grafs.

Muzeju padome septembra vidū ar vienas balss pārsvaru atbalstīja Ķergalves iecelšanu amatā, taču rekomendēja noteikt pārbaudes laiku, kurā aicina ministriju pievērst pastiprinātu uzmanību muzeja direktores darbam un noteikt konkrētus uzdevumus.

Muzeju padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Garjāns atklāj: “Es atturējos no atbalsta sniegšanas šī iemesla dēļ, ka manuprāt tieši Brīvdabas muzejs ir tā iestāde, kura būtu pelnījusi visu labāko iespējamo variantu.”

Zanda Ķergalve uzsver, ka viena no viņas darba prioritātēm būs muzeja kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.

“Mans uzdevums un iedotais uzticības mandāts ir tam, lai muzejs strādātu atbilstoši likumā noteiktajiem nosacījumiem. Lai muzejs saglabātu savu kultūrvēsturisko mantojumu, tas ir primāri,” stāsta Ķergalve.

Tikmēr Valsts kontrole šogad izpētes ziņojumā par Ķergalves vadītās apvienības pārraudzībā esošās Svētā Pētera baznīcas finanšu izlietojumu secina, ka četru gadu laikā Pēterbaznīca peļņas un uzturēšanas izdevumu starpība bijusi 1,69 miljoni eiro, kas atbilstoši likumam par kultūras pieminekļu aizsardzību būtu izlietojami tikai kultūras pieminekļu izpētei, konservācijai, remontam un restaurācijai, proti, Pēterbaznīcas un otra kultūras pieminekļa – kultūras pils Ziemeļblāzma – uzturēšanas izdevumiem.

Šo gadu laikā Ziemeļblāzmas uzturēšanai izlietoti 76 tūkstoši eiro, bet atlikusī Pēterbaznīcas peļņa – 1,6 miljoni eiro – izlietota apvienības kopējām vajadzībām, tas ir, pretēji likumā noteiktajam.

Ķergalve gan skaidro: “Mēs šo te virsplāna ieņēmumu drīkstam tērēt kultūras pieminekļu uzturēšanai, un Pētera baznīca nav vienīgais kultūras piemineklis.”

Līdztekus Rīgas kultūras iestāžu apvienības vadīšanai Zanda Ķergalve gan Rīgas domes, gan valsts struktūrās bijusi atbildīgā par kultūras pasākumu, arī par Dziesmu svētku biļešu izplatīšanu, tostarp sagatavojusi iepirkuma dokumentāciju, savukārt tiesības nodrošināt šo servisu regulāri ieguva “Biļešu paradīze”, kuras līdzīpašnieks līdz pērn notikušajai pārdošanai bija Ķergalves faktiskais dzīvesbiedrs Jānis Daube.

Komentējot “Kultūršoka” atklājumus par Ķergalves līdzšinējo darbību, kultūras ministrs atzīst: “Šī informācija būtu jāpārbauda, lai es varētu izteikt savu viedokli par šo. Man tas pilnīgi jauns, par ko es šobrīd nevaru atbildēt, kā būs, ja būs.”

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!