Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien lēma atlikt izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) virzītos grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz samazināt publiski redzamo daļu no augstskolas padomes locekļu amatpersonu deklarācijām.
Šāds lēmums pieņemts, virknei deputātu un nozares pārstāvju uzsverot, ka neesot saprotams, kāpēc augstskolu padomēs, kuru darbība vēl patlaban nav skaidra, strādājošajām amatpersonām vajadzētu nodrošināt daļas deklarācijā iekļautās informācijas noslepenošanu.
Klātesošie arī akcentēja, ka, ja ir identificēta problēma saistībā ar augstas raudzes profesionāļu piesaisti darbam valsts sektorā amatpersonu deklarāciju dēļ, tad šis jautājums būtu jāskata sistēmiski, nevis ar grozījumiem, kas nākuši paketē ar grozījumiem Augstskolu likumā.
Likumprojekta mērķis ir paredzēt augstskolu padomju un valsts kapitālsabiedrību padomju locekļu amatpersonu deklarāciju publiski pieejamo un publiski nepieejamo daļu. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu padomju izveidi valsts dibinātajās augstskolās, tādējādi īstenojot pretrunīgi vērtēto augstskolu pārvaldības likumu.
Valdībā iepriekš akceptētais konceptuālais ziņojums paredz izveidot un ieviest valsts dibināto augstskolu iekšējās pārvaldības sistēmās augstskolu padomes, kas spētu efektīvi garantēt augstākās izglītības institūciju autonomiju, atvērtību un caurspīdīgumu.
Ziņojums nosaka, ka augstskolas padome ir valsts dibinātas augstskolas koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas nodrošina augstskolas autonomiju un labas pārvaldības principa īstenošanu un ir atbildīga par augstskolas stratēģisko, administratīvo, saimniecisko un finanšu vadību atbilstoši dibinātāja noteiktajiem mērķiem. Ziņojumā ir atrunāts valsts dibināto augstskolu padomes sastāvs un minimālās prasības tās locekļiem. Padomē tiks nodrošināta arī ārējo ekspertu pārstāvība. Padomes sastāvu apstiprinās Ministru kabinets.
Bez tam, saskaņā ar ziņojumā noteikto augstskolas padomes locekļi būs valsts amatpersonas. Tām būs jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija atbilstoši likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajā kārtībā, taču paredzēts samazināt deklarācijas publiskojamā daļā ietveramais informācijas apjoms.
Grozījumu autore Ilgas Šuplinskas (JKP) vadītā Izglītības un zinātnes ministrija skaidroja: likumprojekts paredz, ka augstskolu padomes locekļiem valsts amatpersonas deklarācija ir jāiesniedz, bet publiski pieejama ir tikai daļa no tās – pirmkārt, ziņas par saņemto atlīdzību par amatpersonas pienākumu pildīšanu un otrkārt, citiem amatiem publiskas personas institūcijās, kapitālsabiedrībās, biedrībās un nodibinājumos.
Pret minētajiem grozījumiem aktīvi iestājusies augstākās izglītības nozare, akcentējot, ka šādas pārmaiņas nenesīs solīto atklātību, bet, tieši pretēji, augstskolu pārvaldību padarīs vēl nepārskatāmāku.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Pašas padomes jau būs slepenas un ministres izvēl’\etas un apstiprinātās personālijas šādās padomēs – vispaŗ valsts noslēpums Tad tikai būs īstā padomju vara