Lato Lapsa: Neērtā izšķiršanās – ko darīt ar eksplozīvu ceturtdaļmiljonu e-pasta vēstuļu

Ko darīt un vai vispār kaut ko darīt saistībā ar vairāk nekā ceturtdaļmiljonu elektroniskā pasta vēstuļu, kurās cita starpā atrodami arī jauni fakti par vienu no vislielākajiem valsts nozagšanas gadījumiem Latvijas vēsturē kopš neatkarības atjaunošanas, – šāds „neērts” lēmums ir priekšā Nacionālajai drošības padomei.

Lēmuma pieņemšanu vēl kutelīgāku padara fakts, ka interneta vietne ar šo datubāzi jau pāris nedēļas ir pieejama sabiedrībai, kurai ir visas iespējas iepazīties ar tās potenciāli eksplozīvo saturu: izsakoties ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vārdiem, „portāls reģistrēts ārzemēs, tāpēc tā aizvēršana nav tik vienkārša”. Turklāt līdzšinējais ģenerālprokurors līdz ar vienu no šī amata kandidātiem un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadību ir starp tām personām, uz kurām sabiedrības uzmanību jau piesaistījušais vietnes saturs – tā pašlaik lasīta vairāk nekā 30 000 reižu – met vistumšāko aizdomu ēnu.

Kur likt 250 000 e-pasta vēstuļu?

Nacionālās drošības padomes sastāvā reizē ar Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidentu ir Saeimas Nacionālās drošības un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju priekšsēdētāji, kā arī aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministri. Ģenerālprokuroram ir tiesības padomes sēdēs piedalīties pēc saviem ieskatiem, bet valsts drošības iestāžu vadītājus uz padomes sēdēm var uzaicināt ar padomdevēju funkcijām.

Nacionālās drošības padomes funkcijas likumā ir noteiktas izplūduši: tās vienīgais konkrētais uzdevums ir iesniegt Saeimai priekšlikumus par SAB direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, bet papildus tam tā vienīgi „saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā un izskata tās pilnveidošanas gaitu un problēmas”, kā arī „izskata likumā noteiktos ar nacionālo drošību saistītos plānus un koncepcijas”.

Taču pašlaik tieši Nacionālajai drošības padomei jāizlemj, kurai tiesībsargāšanas iestādei un ar kādiem ieteikumiem nodot padomes saņemtu datu nesēju ar jau pieminēto ceturtdaļmiljonu elektroniskā pasta vēstuļu, kurā, pēc visa spriežot, atšķirībā no interneta vietnē www.prokuratura.info publiskotā varianta ir atrodami arī sarakstei pievienotie dokumenti, attēli un citi faili.

Spriežot pēc saturiskām līdzībām, atsevišķas vēstules no šīs datubāzes atklātībā ir nonākušas jau pirms diviem gadiem, un papildu slogu Nacionālajai drošības padomei uzliek gan apstāklis, ka šajā laikā tiesībsargāšanas iestādes ar dažādiem argumentiem izvairījušās no vēstulēs aprakstīto faktu izmeklēšanas pēc būtības, gan arī tas, ka šie fakti met tumšu ēnu uz vismaz divām no personām, kurām ir tiesības piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdēs, – ģenerālprokuroru Ē. Kalnmeieru un nu jau arī SAB direktoru Jāni Maizīti.

Pēc būtības nozagti 126 miljoni eiro

Ceturtdaļmiljons elektroniskā pasta vēstuļu, kuru autoru un pieminēto personu vidū ir tādi ļaudis kā „arestētās mantas glabātājs”, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, viņa kompanjoni un rīkojumu pildītāji, tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvji un politiķi, var slēpt visdažādākos pārsteigumus, taču to izvētīšanai nepieciešams laiks. Pašlaik lielāko vērību sociālajos tīklos ir piesaistījušas tās datu bāzes vēstules, kas sniedz jaunus faktus par vienu no vislielākajām valsts nozagšanas shēmām mūsdienu Latvijas vēsturē.

Runa ir par aprakstīto pirms diviem gadiem – 2018. gada martā detalizēti aprakstīto, publiski pēcāk bieži apšaubīto darījumu, kura ietvaros 2015. gada rudenī akciju sabiedrību Ventspils nafta faktiski kontrolējušās Vitol grupas rīcībā nonāca jau 93,24% šī nozīmīgā loģistikas uzņēmuma akciju. Kopš pagājušā gada decembra šādas Ventspils naftas vairs nav, – tā ir pārdēvēta par Latvijas kuģniecību, un Lursoft datu bāzē atrodams ieraksts, ka uzņēmuma patiesos labuma guvējus neesot iespējams noskaidrot.

Šādas pārvērtības bijušas iespējamas, pateicoties tam, ka 2015. gada pavasarī un vasarā šī darījuma organizētājiem izdevās izstrādāt shēmu, kā apiet „neprognozējamo” Rīgas apgabaltiesu, kuras rokās no prokuratūras bija pārgājis pienākums Aivara Lemberga tiesas prāvas laikā uzraudzīt arestētās mantas uzglabāšanu. Tagad  www.prokuratura.info  atrodamā sarakste atklāj jaunus faktus par to, kā tieši notikusi šīs shēmas izstrāde un īstenošana.

Shēmas mērogus nav grūti aprēķināt. 2015. gada 17. septembrī tika paziņots, ka Vitol grpuas uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 79,98 miljoniem eiro iegādājies 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju no R. Meroni faktiski kontrolētās akciju sabiedrības Latvijas Naftas tranzīts. Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro.

Pēc darījuma Euromin bija pienākums izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija nevis 1,77 eiro, bet gan 3,12 eiro. Vēl daudz augstāka izrādījās vienas akcijas cena, kuru aprēķināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, un rezultātā Euromin pārējo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad vairāk nekā divarpus reizes dārgāk nekā darījumā ar R. Meroni un viņa kompanjoniem.

Matemātika ir vienkārša: ja arestētās mantas apsaimniekotājs „valsts interesēs” R. Meroni par šādu cenu būtu Vitol pārdevis „savu” – Latvijas Naftas tranzītam piederošo akciju paketi, nepilno 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti aptuveni 206 miljoni eiro – tātad par 126 miljoniem eiro vairāk. Šī summa tad arī uzskatāma par shēmas autoru un īstenotāju Latvijas valstij tā vai citādi nozagtu neatkarīgi no A. Lemberga tiesas prāvas iznākuma.

Ja prāva beigsies ar spriedumu par mantas konfiskāciju, Latvijas valsts nesaņems šos tai „aizshēmotos”, bet pēc būtības nozagtos 126 miljonus eiro, bet, ja spriedums A. Lembergam būs attaisnojošs, viņam būs visas tiesības šos 126 miljonus eiro vai vismaz būtisku to daļu pieprasīt no Latvijas valsts, kuras vārdā R. Meroni arestēto mantu ir „apsaimniekojis”.

Piesedzēji prokuratūrā un arī SAB

Vistumšāko ēnu saistībā ar šī valsts nozagšanas megadarījuma apstākļiem jaunajā interneta vietnē atrodamā informācija met ne tikai uz R. Meroni un viņa kompanjoniem, bet arī uz Ē. Kalnmeieru, prokuroru Juri Jurisu, visu Ģenerālprokuratūru un nu jau arī SAB vadību.

„Neviena fiziska vai juridiska persona pie manis jautājumā par AS Ventspils nafta akciju atsavināšanu un šāda darījuma saskaņošanu nav griezusies, un tādu neesmu sniedzis. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, arī neviens cits prokurors šādas darbības nav veicis,” ir publiski apgalvojis Ē. Kalnmeiers.

Taču www.prokuratura.info atrodamā sarakste rāda pilnīgi citu ainu – kā shēma, kuras mērķis bijis veikt darījumu, apejot „neprognozējamo” Rīgas apgabaltiesu, ir tikusi pārspriesta un acīmredzami ar prokuratūras un SAB atbalstu soli pa solim īstenota jau kopš 2015. gada pavasara.

Tieši pie J. Jurisa kā „valsts apsūdzības uzturētāju grupas vecākā prokurora” 2015. gada vasaras sākumā divi Latvijas Naftas tranzīta valdes locekļi un uzņēmuma padomes priekšsēdētājs R. Meroni vērsušies ar rakstisku „Pieprasījumu sniegt viedokli saistībā ar AS Latvijas Naftas tranzīts  piederošo AS Ventspils nafta akciju pārdošanu”.

Šajā vēstulē skaidri nolasāms netieši izteikts lūgums prokuroram par šo lietu tiesu neinformēt: „Latvijas Naftas tranzīts lūdz tās pieteikumu izskatīt tādā veidā, ka nekādi materiāli (tai skaitā šis vai jebkādi turpmāki pieteikumi) netiek izpausti apsūdzētajiem vai citām kriminālprocesā iesaistītajām personām un/vai jebkādai citai personai.”

Taču „augsnes sagatavošana” notikusi jau pirms tam, – advokātu biroja Spilbridge  sarakstē pieminēta ne tikai J. Jurisa, bet arī Ē. Kalnmeiera loma „zaļās gaismas” nodrošināšanai iecerētajam darījumam.

„Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai [pēc visa spriežot, domāta Spilbridge pārstāve Benita Balana], ka ir runājis ar ģenerālprokuroru un ar aģentūras pārstāvjiem, kas varētu palīdzēt Latvijas Naftas tranzīta iesnieguma izskatīšanas procesā,” atklāts vienā no vēstulēm.

Savukārt citā vēstulē lomu sadalījums shēmas īstenošanā raksturots vēl skaidrāk: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzītam šobrīd nesūtīt iesniegumu tiesnesim [Borisam] Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzīts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ģenerālprokuratūras vārdā par Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu sniegs viedokli (kuru vēlāk varēs izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzītu, ja kāds gribēs par kaut ko sūdzēties).”

Kas ir bijusi šī sarakstē pieminētā „aģentūra”? Visticamākais, runa ir par Satversmes aizsardzības biroju, kura loma shēmas piesegšanā, pateicoties www.prokuratura.info publiskotajai sarakstei, tagad iezīmējas pavisam skaidri.

„Jūsu atmiņas par tikšanos ar J. Jurisu ir pareizas, – mēs vispirms apspriežam [vēstules] melnrakstu ar viņu, un tad tas būtu J. Juriss, kurš vērstos Satversmes aizsardzības birojā pēc palīdzības,” – šādu vēstuli  Spilbridge  advokāts Andrejs Eglītis 2015. gada 12. maijā – tātad četrus mēnešus pirms darījuma noslēgšanas – nosūtījis tagad jau mirušajam finansistam Deividam Anstisam.

Savukārt ar 2015. gada 22. jūniju datētā vēstulē, kas adresēta gan  Vitol  pārstāvim Robertam Kirkupam, gan Rūdolfam Meroni, D. Anstiss skaidrojis panākto „progresu”: „Tas, ko mēs saņemsim atpakaļ, būs nevis tiesas atļauja (vai vēstule, ka tiesas atļauja nav vajadzīga), bet gan viedoklis no Ģenerālprokuratūras. Kaut gan tas nav kaut kas tik stiprs kā kaut kas no tiesas, mēs ticam, ka ar to pašreizējos apstākļos būs pietiekami…”

Tā arī „pašreizējos apstākļos” ir noticis: pēc neformālajiem kontaktiem sekojusi oficiāla R. Meroni vēstule, kas bijusi adresēta tieši J. Jurisam, un pēc atbildes saņemšanas Ventspils naftas akcijas tika pārdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro, Latvijas valstij vienā vai otrā veidā zaudējot aptuveni 126 miljonus eiro.

Prokuratūra un SAB mēģina „nokušināt”

Kad 2018. gada pavasarī atklātībā nonāca pirmā vēstule no šīs sarakstes, J. Juriss paziņoja, ka „šo dokumentu nevaru nekādā veidā komentēt, jo no satura ir noprotams, ka tas, iespējams, ir domāts kā divu advokātu sarakstei pievienojamais”.

Lai gan vēstule tiesībsargāšanas iestādēm ir bijusi pieejama jau divus gadus un valsts potenciālie zaudējumi no īstenotās shēmas ir bijuši vispārzināmi jau kopš 2015. gada rudens, valsts nozagšanas shēmas autori un īstenotāji joprojām pie atbildības nav saukti, – ir vienīgi sākts kriminālprocess par R. Meroni rīcību ar arestēto mantu, tikmēr tālāk aizplūduši ir arī par Ventspils naftas akcijām saņemtie nepilnie 80 miljoni eiro.

Publiski ir pieejams Ē. Kalnmeiera skaidrojums, ka Ventspils naftas akcijām nevienā kriminālprocesā, kurā procesa virzītājs ir prokurors, nemaz neesot bijis uzlikts arests un, lai veiktu kādu civiltiesisku darījumu ar šādām akcijām, neesot bijis nepieciešams ne prokuratūras, ne prokurora saskaņojums.

Arī tagad Ē. Kalnmeiers Latvijas Avīzei pavēstījis, ka datubāzes publicēšana esot „speciāli plānota kampaņa” un par „aprakstīto ir notikušas pārbaudes”. Tiesa, tagad jau ģenerālprokurors ir nācis klajā ar jaunu versiju – ka „nekad neesot bijušas arestētas” Latvijas Naftas tranzīta akcijas. Ar tām 2015. gadā tiešām nekādas darbības netika veiktas.

“No 2008. gada lēmumi par aresta uzlikšanu mantai ir tiesas kompetencē. Neviens prokurors, izmeklētājs vai SAB darbinieks nevar ne izņemt, ne atdot atsavināto mantu. Tur nav iespējamas nekādas darbības, kā to mēģina pasniegt,” – tā savukārt unisonā ar Ē. Kalnmeieru paziņojis prokurors J. Juriss, par kura darbībām kā reiz tiesas apiešanā liek nojaust publicētā sarakste, bet SAB publiskoto informāciju jau nosaucis par „baumām un izdomājumiem”.

Savukārt LR Ģenerālprokuratūra uz ziņām par vietni  www.prokuratura.info  ir oficiāli reaģējusi, ar ziņu aģentūras LETA starpniecību paziņojot, ka tā „uzskatāma par viltus interneta vietni”, – kā noprotams no paziņojuma, tiesībsargāšanas iestāde vēlas uzmanību no vietnes satura novirzīt uz to, ka prokuratūras ieskatā vietne „maldina interneta lietotājus par tās saistību ar oficiālo prokuratūras mājaslapu”.

Tāpat publiski jau izskanējuši paziņojumi, mēģinot šo faktu nākšanu atklātībā saistīt ar cīņu par LR ģenerālprokurora amatu: Ē. Kalnmeiera pilnvaras beidzas 11. jūlijā, bet J. Juriss ir viens no tiem diviem vai trim kandidātiem uz šo krēslu, kuriem ir skaidri saskatāms Jaunās konservatīvās partijas pārstāvju atbalsts. Taču ir acīmredzams, ka ceturtdaļmiljona elektroniskā pasta vēstuļu eksplozīvais saturs var skart nesalīdzināmi plašāku tēmu loku.

„Ja palūkojas uz tiem „Meronigeitas” atklājumiem, kas no šīs vietnes „izlīduši” tikai pēdējās nedēļas laikā, ir skaidrs, ka nervozi jājūtas visiem, kam vairāku gadu ilgumā ir bijušas kādas attiecības ar Rūdolfu un viņa „komandu”. Situāciju padara vēl nopietnāku tas, ka vēlmēm šo vietni vienkārši „aiztaisīt” un dabūt prom no sabiedrības acīm acīmredzami nav panākumu. Daudziem tās saturs var nest ne tikai bažas par amatu, bet arī kaut ko daudz nopietnāku, tā ka Nacionālajai drošības padomei priekšā stāv tiešām neērts lēmums,” Dienai saka kāds izbijis R. Meroni „komandas” dalībnieks.

Jautājumi, uz kuriem nevēlējās atbildēt prokurors Juris Juriss:

1) vai taisnība, ka Jūs 2015. gadā vai agrāk bijāt izveidojis un izmantojāt sarakstei elektroniskā pasta adreses  [email protected]  un  [email protected] ?

2) vai taisnība, ka vienā vai abās šajās elektroniskā pasta adresēs Jūs sevi saucāt „Juris Holms”?

3) kādam nolūkam Jūs izveidojāt un izmantojāt šīs elektroniskā pasta adreses?

4) ar kādu nolūku Jūs, izmantojot šīs elektroniskā pasta adreses, sevi saucāt „Juris Holms”?

5) Jūs esat sniedzis skaidrojumus laikrakstam Latvijas Avīze saistībā ar interneta vietnes www.prokuratura.info saturu un minējis, ka „www.prokuratura.info  materiāli esot nosūtīti pārbaudei uz atsevišķām tiesībsargājošajām institūcijām” un ka Jūs neminēšot šo iestāžu nosaukumus, jo „neesot saņēmis atļauju to darīt”. Kāda tieši atļauja, no kā un kādu iemeslu dēļ Jums jāsaņem, lai minēto šo iestāžu nosaukumus?

6) tāpat Jūs šajā saistībā laikrakstam esat minējis: “Viena daļa no tās sarakstes, ko esmu caurskatījis, ir ar izdomātiem vārdiem un adresēm. No tūkstoša e-pastu ir tikai pāris patiešām manis nosūtītās vēstules.” Lūdzu, miniet dažus piemēru šādai sarakstei „ar izdomātiem vārdiem un adresēm”.

7) šajā vietnē atrodama, domājams, elektroniskā pasta vēstule, kurā aprakstīts, kā Jūs esat runājis ar ģenerālprokuroru saistībā ar Ventspils naftas darījumu un kā Jūs faktiski iesakāt šajā jautājumā apiet tiesu. Vai Jūs apstiprināt, ka esat veicis darbības, kas aprakstītas šajā vēstulē? Ja jā, lūdzu, sniedziet katrai no tām izskaidrojumu. Ja nē, vai tas nozīmē, ka vēstules autors Andrejs Eglītis Jūs apmelojis un cēlis Jums neslavu? Ņemot vērā, ka šīs vēstules saturs publiskots jau iepriekš, vai esat vērsies saistībā ar šo neslavas celšanu ar prasību pret vēstules autoru?

8) vai 2015. gadā Jūs esat veicis šādas vai kādas citas darbības, kas varētu tikt traktētas kā palīdzība vai atbalsts veikt Ventspils naftas akciju paketes pārdošanas darījumu 2015. gadā?

9) vai 2015. gadā Jūs esat devis jebkādus padomus par to, kā rīkoties personām, kas tieši vai netieši bijušas iesaistītas minētā darījuma sagatavošanā un īstenošanā? Ja jā, tad kādus?

10) vai atbilst taisnībai minētajā vēstulē teiktais, ka Jūs Ventspils naftas  akciju pārdošanu esat pārrunājis ar LR ģenerālprokuroru? Ja jā, kad un pēc kā iniciatīvas notika šī saruna, kādus jautājumus tajā apspriedāt, kāds bija sarunas iznākums?

11) vietnē www.prokuratura.info atrodama, domājams, elektroniskā pasta vēstule, kurā minēts, ka, kā noprotams, darījuma saistībā Jūs vērsīsieties Satversmes aizsardzības birojā (SAB) pēc palīdzības. Vai Jūs apstiprināt šajā vēstulē aprakstīto faktu patiesīgumu? Vai atbilst taisnībai citētās vēstules autora A. Eglīša apliecinājums, ka Jūs būtu persona, kas vērstos Satversmes aizsardzības birojā pēc palīdzības, kā izriet no konteksta, akciju atsavināšanas darījumā? Ja nē, vai jau esat vērsies pret minēto A. Eglīti par neslavas celšanu un apmelošanu? Ja jā, kādu palīdzību tieši Jūs vēlējāties saņemt no SAB, ar kurām konkrēti SAB amatpersonām kontaktējāties un kādu palīdzību no tām saņēmāt?

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Pietiek