“Cilvēks infekciozs un draudīgs ir tad, ja viņam ir izteiktas klīniskās pazīmes, ja viņš ar klepu un šķaudīšanu izplata šo vīrusu,” RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” par koronavīrusu skaidro Infektoloģijas centra galvenā ārste Baiba Rozentāle.
“Kā figurē kontaktceļš? Cilvēks aptraipa virsmas un, uz šīm virsmām nonākot vīrusam, tas momentā bojā neaiziet. Ja kāds šai virsmai pieskaras un pēc tam nenomazgā rokas un kaut ko ēd, tad tas, kas nonāk zarnu traktā aiziet bojā, bet tas, kas aizķeras augšējos elpceļos, epitēlija šūnās vairojas,” stāsta ārste.
Tāpēc ir svarīgi mazgāt rokas gan gripas laikā, gan sargājoties no šī koronavīrusa. “Pēc būtības tā ir gaisa pilienu infekcija un līdz ar to arī profilakse ir vienāda, bet vienīgā atšķirība, piemēram, no gripas ir tā, ka pret to nav vakcīnas,” secina Infektoloģijas centra galvenā ārste Baiba Rozentāle.
Ar koronavīrusu (MERS-CoV) inficēto skaits pasaulē varētu sasniegt 100 tūkstošus cilvēku, laikrakstā “The Guardian” prognozējis profesors Neils Fergusons, sabiedrības veselības eksperts, kurš strādā Karaliskajā koledžā Londonā.
Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņo, ka mūsu valstij gan esot maza iespēja nokļūt to valstu skaitā, kur tiek ievazāta šī jaunā, līdz šim neiepazītā infekcijas slimība. Taču iespēja pastāv, jo ne mazums cilvēku ceļo uz Āzijas valstīm, īpaši Ķīnu.
Infektologs U. Dumpis, kurš strādā P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, sacīja, ka neesot iespējams izskaidrot, no kurienes cēlies koronavīruss, jo nevienam pasaulē nav precīzas informācijas, vēsta LA.lv. “Šī infekcija ir kaut kas līdzīgs gripai tādā ziņā, ka izraisa pneimoniju.
Jāņem vērā, ka informācija no Ķīnas ir tik nepilnīga, ka nevar apgalvot, ka tā ir simtprocentīga patiesība,” skaidroja infektologs. Vīrusa izplatības apmēri neesot saprotami arī tādēļ, ka koronavīrusa diagnosticēšanas testi ir tikai nesen pieejami, un Ķīna dod informāciju tikai par pierādītiem gadījumiem. Droši vien pacientu skaits esot krietni lielāks, nekā ir norādīts.
Infektologs U. Dumpis norādīja, ka ceļošana ir kļuvusi bīstamāka, sevišķi vecāka gadagājuma tūristiem. Pateikt, kurā valstī tagad izplatīsies šis vīruss, neesot iespējams – tikpat labi tā var būt Francija, Taizeme vai kāda cita valsts.
“Problēmas nāk no Āzijas, jo tur ir augsts iedzīvotāju blīvums, cilvēki ar dzīvniekiem un putniem ir ciešā saskarsmē. Slimību uzliesmojums nav prognozējams. Šeit ir darīšana ar slimību, kuru nekad neviens nav redzējis. Arī paši ķīnieši daudz ko nesaprot un viņi nevar laist uz ārpasauli informāciju, kuru viņi nav zinātniski pārbaudījuši.
Patlaban saslimstību Ķīnā nevar saukt par pandēmiju, tā ir epidēmija. Ja slimība sāks izplatīties tajās valstīs, kurp tā ir atvesta, tikai tad to var dēvēt par pandēmiju. Tas var būt nedēļas jautājums. Šobrīd risks ir neliels, bet tas pieaugs. Ja koronavīrusa infekcija tiks aizvesta uz nabadzīgajām valstīm, diezin vai tur būs iespējams veikt kādus speciālus pasākumus.
Ķīna ir organizēta valsts un tiešām daudz dara, tāpēc jācer, ka ķīnieši apturēs šīs infekcijas slimības tālāku izplatību,” sacīja U. Dumpis un uzsvēra, ka cilvēku globālā kustība pieaug ar katru gadu, pārapdzīvotība ir pasaules lielākā problēma un līdz ar to šādas infekcijas slimību epidēmijas ir nenovēršamas. Jaunu vīrusu riski pieaugs, vienīgais risinājums esot strauja darbība uz vietas, kur vīruss ir izplatījies. Tas ir sekmīgi izdarīts, piemēram, ar Ebolas vīrusu, pret kuru tagad ir iespējams vakcinēties.
Ja patiešām gadīsies kāds saslimušais, pacients tikšot vests uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, kur iespējams šādu slimnieku izolēt no pārējiem.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!