Piektdien Amerikas Savienoto Valstu (ASV) bezpilota lidaparātu triecienā Bagdādes lidostā tika nogalināts Irānas ģenerālis Kasems Soleimani. Eksperti norāda, ka ir grūti paredzēt tālāko notikumu gaitu un iespējamo Irānas atbildi.
Irānas Revolucionārās gvardes vienības „Kudsas spēki” komandiera nogalināšana pasaules tirgū izraisījusi naftas cenu kāpumu. Savukārt vairākas pasaules lielvaras un eksperti pauduši bažas par bīstamu eskalāciju, kas var novest pat pie kara starp Vašingtonu un Teherānu.
ASV prezidents Donalds Tramps uzsvēris, ka Soleimani vajadzēja iznīcināt jau pirms vairākiem gadiem.
Piektdien, pēc Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa rīkojuma, bezpilota lidaparātu triecienā Bagdādes lidostā tika nogalināts Irānas ģenerālis Kasems Soleimani. Notikušais radījis plašu reakciju visā pasaulē. Daudzviet Irānā notiek protesti, un Teherānas ielās izgājuši desmitiem tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret amerikāņu „noziegumiem”. Cilvēki skandē saukļus „Nāvi Amerikai!” un rokās tur Soleimani attēlus. Irāna brīdinājusi par bīstamu eskalāciju, solot atriebt Soleimani nāvi.
Pēc notikušā ASV mudināja savus pilsoņus Irākā nekavējoties pamest valsti. Irāku jau atstāj dučiem naftas kompānijās strādājošo amerikāņu.
Savukārt vairākas Eiropas valstis izteica brīdinājumus saviem pilsoņiem par situāciju reģionā.
Neapmeklēt Sīriju, Irānu, Irāku vai Jemenu aicinājis arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Viņš skaidrojis, ka radušās nopietnas bažas par būtisku situācijas eskalāciju Tuvajos Austrumos.
Krievija paziņojusi, ka ģenerāļa nogalināšana palielinās spriedzi Tuvajos Austrumos. Ķīna, Vācija un Lielbritānija aicinājusi atturēties no eskalācijas, Francija norādīja, ka pasaule pēc ģenerāļa nogalināšanas kļuvusi bīstamāka, tikmēr Eiropadomes prezidents Šarls Mišels uzsvēris, ka Irākā pēdējo nedēļu laikā pieredzētais vardarbības loks ir jāaptur.
Pēc ziņām par 62 gadus vecā Soleimani nāvi, vizīti Grieķijā saīsinājis un mājās atgriezies Izraēlas prezidents Benjamins Netanjahu, kurš uzsvēris, ka ASV bijušas tiesības uz pašaizsardzību. Viņš uzslavēja Trampu par rīkošanos ātri, ar spēku un apņēmīgi.
Irāka ASV raķešu triecienu nosodīja kā agresiju un brīdināja, ka tas var izraisīt postošu karu. Desmit gadus pēc izformēšanas Irākā atjaunota Mahdi armija, kas Irākas okupācijas gados izvērsa bruņotu cīņu pret ASV vadīto koalīciju. Notikumiem Irākā cieši seko līdzi arī NATO, īpašu uzmanību pievēršot apmācības misijas drošībai.
Eksperti norāda, ka ir grūti paredzēt tālāko notikumu gaitu un iespējamo Irānas atbildi. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds sarunā ar Latvijas Radio pauda viedokli, ka varianti tālākai notikumu attīstībai ir daudz un dažādi, tomēr neviena puse nav ieinteresēta plašā un atklātā konfliktā. Daudz bīstamākas sekas varētu būt tad, ja uzbrukums būtu noticis Irānas teritorijā.
„Protams, ka ir iespējami daudz un dažādi scenāriji, un principā tā ir pulvermuca. Bet kopumā gan Irāna kā spēlētājs ar iekšējām problēmām un ekonomisko stagnāciju un lejupslīdi, gan ASV, kas ir prezidenta vēlēšanu gaidās, – es domāju, ka interese uz plašu eskalāciju nav,” sacīja Sprūds.
Eksperti min, ka Vašingtonas un Irānas intereses saduras ļoti plašā reģionā, stiepjoties no Afganistānas līdz Vidusjūrai. Uz to norādīja arī Sprūds: „Tā nav tikai Irāka, mēs redzam Sīriju, Libānu un Jemenu. Nav izslēdzams, ka pretimstāvēšana un eskalācijas epizodes var parādīties arī citos laukos, un, visticamāk, tā tas arī notiks.”
Domnīcas RUSI ģenerāldirektore Kārena fon Hipela skaidroja, ka pagaidām vēl grūti prognozēt, kādas sekas šis ASV administrācijas solis radīs visā Tuvo Austrumu reģionā un kā ietekmēs ASV klātbūtni Irākā:
“Tas ir ļoti pārdrošs Trampa gājiens. Kasims Soleimani ir bijis atbildīgs par simtiem amerikāņu un citu rietumvalstu karavīru nāvi. Viņš ir bijis aiz, godīgi sakot, aiz katra nejaukā plāna, kuru Irāna realizējusi reģionā pēdējās desmitgadēs. Taču man nav skaidrs, vai Tramps pārdomājis visas savas rīcības iespējamās sekas. Viņam patīk šādi pārdroši taktiskie soļi, jo viņam šķiet, ka tas vairo mačo reputāciju. Tas ir kas tāds, ko [iepriekšējais ASV prezidents Baraks] Obama nebūtu darījis, un Tramps domā, ka viņam tas palīdz iekšpolitiski. Taču viena no sekām varētu būt, ka Irāka izmet ASV karavīrus no savas valsts, un tā jau būtu Irānas uzvara. Un ir arī daudz citas iespējamās sekas, kuras prezidents un viņa komanda, iespējams, nav ņēmusi vērā.”
Pēc ģenerāļa nāves pasaules tirgū par vairāk nekā 4% pieaugušas naftas cenas. Analītiķi skaidro – arī investori ir noraizējušies, ka situācija Irānā pasliktināsies, jo varētu tikt raidīts atbildes trieciens. Sprūds piebilda, ka tuvākās dienas būs diezgan nemierīgas un tajās būs redzams, kā notikumi attīstīsies tālāk.
Nav noslēpums, ka mūsu “informatīvā telpa” ir tikpat aprobežota/ietekmēta kā krievu, tikai citādā gaismā. Mūs jau tagad te baida ar iespējamu karu un nez ko, bet ir daudzi video, tviterziņas un instagram saturs no Irākas un pat no Irānas, kur cilvēki reāli priecājas, ka tie pāris tā saucamie ģenerāļi nu ir aizsaukti pie tēviem, nevis, ka visi tagad protestē pret ASV. Šīs tautas ir nogurušas no tur valdošās islāma valdības. Karu, protams, viņi nevēlas, bet jaunu modernu valdību gan.