KNAB ķēries klāt būvniekiem – par ko ir stāsts?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kopīgi ar Konkurences padomi (KP) otrdien veica tiesas sankcionētas kratīšanas lielākajos Latvijas būvuzņēmumos. Kratīšanas īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

ĪSUMĀ:

• KNAB un Konkurences uzraugi veic kratīšanas būvuzņēmumos.
• “Rere Grupa” un “Merks” apstiprināja, ka uzņēmumā ieradušies valsts iestāžu darbinieki.
• Uzņēmumos “Skonto grupa”, “LNK Grupa”, “Arčers”, “Velve” “Binders” un “Latvijas energoceltnieks” nekādas procesuālās darbības nav veiktas.
• SIA “Abora” žurnālistus uzņēmuma telpās neielaida.
• Uzņēmumu “Arčers” un “Binders” līdzīpašnieks Armands Garkāns gan otrdien pabijis KNAB. Viņš komentārus sniegt atteicās.
• KNAB pabijis arī bijušais “Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Rāvis.
• KNAB, pēc uzņēmuma teiktā, saistībā ar citu lietu bija ieradies arī “LNK Group” valdes priekšsēdētājs Milovs.
• KNAB pabija arī Māris Martinsons. 
• KNAB un KP aizdomas par iespējamu vismaz 10 lielāko būvuzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un aizliegtu karteļa vienošanos.
• KNAB pabija arī Valmieras domē un tikās domes priekšsēdētāju Jāni Baiku.
• Lietā par iespējamu aizliegtu vienošanos būvniecības iepirkumos iesaistītajiem vēl nav par vēlu atzīties, trešdien televīzijā sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informēja, ka procesuālās darbības bija saistītas ar gandrīz pirms gada sākto kriminālprocesu par kukuļošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā.

Trīsarpus gadu laikā – no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada vidum lielākie būvniecības nozares uzņēmumi, iespējams, devuši kukuļus lielā apmērā – no 25 000 līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro, liecina korupcijas apkarotāju rīcībā esošie fakti.

Tāpat būvnieki kā iepirkumu pretendenti, iespējams, saskaņojuši cenas iepirkumos, kā arī kukuļojuši amatpersonas, lai nodrošinātu uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Birojs pērn septembrī par to sāka kriminālprocesu, tomēr detaļas par konkrētiem būvniecības projektiem neatklāj.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos faktus, kas norādīja uz iespējamu aizliegtu vienošanos starp būvniekiem, KNAB nosūtījis Konkurences padomei (KP), kas uzsākusi lietas izmeklēšanu. Un otrdien, lai nodrošinātu efektīvu pierādījumu iegūšanu, vienlaikus ar KNAB  darbībām arī KP veica inspekciju vadošajos būvniecības nozares uzņēmumos.

“Inspekcija ir veikta desmit būvniecības uzņēmumos, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu smagāko konkurences tiesību pārkāpumu, proti, karteli, sākotnējā informācija liecina, ka kartelis izpaudies kā šo uzņēmumu vienošanās par dalības nosacījumiem gan privātajos, gan publiskajos iepirkumos visā Latvijā, attiecīgi arī tirgus sadale.

Ir pamats uzskatīt, ka visi šie minētie konkurenti zināja viens par otra rīcību, un darbību un līdz ar to konkurence tika izslēgta un faktiski tika radīta tikai konkurences imitācija,” LNT ziņām stāstīja KP pārstāve.

Viņa norādīja, ka tālākā izmeklēšanā informācija un uzņēmumu skaits vēl var mainīties: “Negribētu teikt, ka tā ir lielākā, nav arī mazs aizdomās turamos skaits.”

Ja tiks pierādīta aizliegta vienošanās, būvniekiem draud naudas sods līdz 10% no iepriekšējā gada apgrozījuma, kā arī gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos.

Valsts iestāžu pārstāvju apmeklējumu ir apstiprinājušas būvfirmas “ReRe Group” un “Merks”, vienlaikus abos uzņēmumos pauda pārsteigumu par notiekošo.

“ReRe grupas” vadītājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš pastāstīja, ka pārbaudītāji ieradušies ap plkst. 10 no rīta, un viņam nebija zināms apmeklējuma mērķis, to bijis arī grūti iedomāties. Ar pašu “ReRe grupas” valdes priekšsēdētāju valsts iestāžu pārstāvji neesot runājuši, bet iztaujājuši citus uzņēmuma vadības pārstāvjus.

Āboltiņš-Āboliņš teica, ka neko nezinot par iespējamu karteļa vienošanos un korupciju: “Mēs esam ārkārtīgi sīva konkurence savā starpā, to jau arī parāda gan šīs cenas, gan noslēgtie īgumi, kādā veidā tas notiek. Šis process ir pietiekami pārskatāms, manuprāt, un ir stipri mainījies tā kā bijis vairākus gadus atpakaļ, tā kā man tiešām grūti iedomāties, ka tur kaut kas tāds varētu būt, bet jāļauj cilvēkiem darīt savs darbs. Neesmu šādās piedalījies, ne sarunās, ne tikšanās par šādu karteli tādā kontekstā, es domāju, ka ir ārkārtīgi grūti runāt.”

Būvfirmas “Merks” pārstāvis Jānis Lievītis televīzijai teica, ka valsts iestāžu pārstāvji vēlējušies runāt ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Pagaidām zināms, ka viņš paskaidrojumus sniedzis Konkurences padomes administratīvā procesā. Lievītim nebija zināms, vai bez sarunām notiek vēl kādas citas procesuālas darbības. Viņš nekomentēja uzņēmuma iespējamo iesaisti kartelī, sakot, ka, “kad būs vairāk informācijas no valsts iestādēm, tad varēs komentēt”.

“Skonto grupa”, “LNK Grupa”, “Velve”, “Binders” un “Latvijas energoceltnieks” KNAB un KP darbinieki nav bijuši.

Arī uzņēmuma “Arčers” sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Dakule norādīja, ka pēc viņas rīcībā  esošās informācijas, KNAB darbinieki otrdien “Arčers” piederošajās telpās nav bijuši. LTV gan novēroja, ka “Arčers” un “Binders” līdzīpašnieks  Armands Garkāns otrdien apmeklēja KNAB. Garkāns pameta biroja telpas kopā ar advokātu, taču komentārus sniegt atteicās.

KNAB otrdien apmeklēja arī bijušais SIA “Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies.

Tāpat KNAB bija ieradies arī “LNK Group” valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja “LNK Group”, viņš tur bijis saistībā ar citu lietu. Proti – ar 2016. gada Salu tilta lietu.

KNAB pabija arī advokāts Aivars Purmalis, kurš “Rīgas satiksmes” lietā ir Māra Martinsona aizstāvis. Kā novēroja LTV, otrdienas vakarā no KNAB ēkas Martinsons aizbrauca advokāta automašīnā.

Savukārt SIA “Abora” LTV žurnālistus uzņēmuma telpās neielaida.

Arī Valmierā

KNAB pārstāvji otrdien pabija arī Valmieras domē un tikās domes priekšsēdētāju Jāni Baiku (“Valmierai un Vidzemei”). To LTV apliecināja pats Baiks, sakot, ka viņam kriminālprocesā nekāds statuss nav piemērots.

KP iztaujājusi arī būvfirmas Monum īpašnieku Māri Ozoliņu 

Konkurences padomes (KP) pārstāvji otrdien, 3.septembrī, runājuši arī ar būvfirmas SIA “Monum” lielāko īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Māri Ozoliņu.

“KP pārstāvji uzrādīja tiesas izdotu pilnvaru mani iztaujāt un mums bija saruna. Pret “Monum” kā pret juridisku personu, nekādas darbības netika vērstas – uzņēmums un tā valde turpina darbu ierastajā režīmā. Saruna bija tikai ar mani kā īpašnieku un valdes priekšsēdētāju,” sacīja Ozoliņš.

Jautāts, par ko bijusi saruna ar KP pārstāvjiem, Ozoliņš sacīja, ka jautājumi uzdoti saistībā ar iespējamā karteļa lietu.

“Es gan neko īsti nevarēju pastāstīt, jo neesmu piedalījies nekādās karteļu sarunās, nekādas vienošanās nav slēgtas. Neesam tik liels uzņēmums, lai varētu ietekmēt būvniecības tirgu un citus uzņēmumus,” teica Ozoliņš.

Viņš piebilda, ka KP pārstāvji nav viņu informējuši par turpmāko – vai būs nepieciešama vēl kāda saruna, vai liecību sniegšana.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji ne «Monum», ne pie Ozoliņa nav bijuši, sacīja uzņēmējs.

Ko saka KNAB? 

KNAB kriminālprocesu sāka 2018. gada 19. septembrī par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā,  pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma 11. panta pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecina par iespējamu liela apmēra kukuļu nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti,  kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laika posmā no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada vidum. Iespējamās kukuļu summas – no divdesmit pieciem tūkstošiem līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Procesa virzītājam ir pamats uzskatīt, ka noziedzīgajos nodarījumos iesaistīti ne mazāk kā desmit lielākie būvniecības nozares uzņēmumi.

Vienlaikus kriminālprocesa ietvaros KNAB ieguva informāciju, kas norādīja uz iespējamām aizliegtas vienošanās pazīmēm starp lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos faktus KNAB nosūtīja KP, kas pēc iepazīšanās ar informāciju, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu Konkurences likuma 11. panta pārkāpumu, uzsāka lietas izmeklēšanu savas kompetences ietvaros. Lai nodrošinātu efektīvu pierādījumu iegūšanu abu iestāžu ierosinātajos procesos, otrdien vienlaikus ar KNAB veiktajām kriminālprocesuālajām darbībām arī KP veic procesuālās darbības – nepieteiktu apmeklējumu jeb inspekciju – desmit būvniecības nozares uzņēmumos.

Ko saka Konkurences padomē?

KP rīcībā esošā informācija liecina, ka procesā iesaistītie būvniecības  jomas uzņēmumi, iespējams, vairāku gadu periodā saskaņojuši rīcību un aizliegti vienojušies par tirgus sadali un dalības nosacījumiem publisko un privāto pasūtītāju iepirkumos gan Rīgā, gan Latvijas reģionos. Šādas karteļu vienošanās ir uzskatāmas par smagāko konkurences tiesību pārkāpumu.

KP pārstāve pastāstīja, ka godīgas konkurences apstākļos uzņēmēji nezina, ko plāno darīt viņu konkurenti, tādēļ notiek sīvāka konkurence, kas nāk par labu visiem. Šajā gadījumā uzņēmēji zināja viens par otra darbībām, un tika radīta konkurences imitācija, kas arī ietekmēja cenu iepirkumos. Ja KP secinās, ka pārkāpums ir noticis, tad sods ir līdz 10% no uzņēmuma iepriekšējā gada apgrozījuma un aizliegums gadu piedalīties iepirkumos. Lietā darbojas lielākā daļa no KP darbinieku.

Tālāko izmeklēšanu KNAB un KP veiks neatkarīgi katras iestādes kompetences ietvaros.

“Lielākie korupcijas riski ir jomās, kurās notiek publiskie iepirkumi, jo tajos iesaistīti lieli finanšu līdzekļi.

Šādu lielu iepirkumu ietekme uz tautsaimniecību ir nopietna, un jādara viss, lai valsts un pašvaldību pasūtījumi notiktu korekti, taisnīgi un vienmēr uzvarētu labākais piedāvājums, nevis tas, kurš spēj, iespējams, sarunāt pasūtījuma iegūšanu. Pētījumi liecina, ka korupcijas dēļ Latvijas tautsaimniecība katru gadu zaudē vairākus miljardus eiro. Ja mums patiešām ir svarīgi, lai valsts attīstītos, lai budžetā būtu pietiekami daudz naudas mediķu un skolotāju algām, pensijām, sociālajiem pabalstiem, ceļu uzturēšanai, lai būtu godīga uzņēmējdarbība un konkurence, ir pienācis laiks rīkoties. Personīgi aicinu ikvienu iestāties par valsts un katra tās iedzīvotāja labklājību, neiesaistīties koruptīvās attiecībās un ziņot KNAB, ja jūsu rīcībā nonāk informācija par kādas amatpersonas iesaisti koruptīvās darbībās,” komentē KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

Pašlaik kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs, nostiprinot procesuālo darbību laikā iegūto informāciju. Detalizētāku informāciju KNAB sniegs, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm.

Konkurences Padome aicina atzīties

Lietā par iespējamu aizliegtu vienošanos būvniecības iepirkumos, kuras ietvaros otrdien, 3.septembrī, Konkurences padome (KP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica procesuālās darbības, iesaistītajiem vēl nav par vēlu atzīties, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

“Arī šobrīd pārkāpējiem, pie kuriem vakar KP bija, vai vēl nav bijusi, ir iespēja atzīties pārkāpumā, izmantojot Iecietības programmu, ja šī nakts ir pagājusi bezmiegā, domājot, kas būs, ja pārkāpums tiks pierādīts. Tie ir milzīgi naudas sodi, tā var būt izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumos uz gadu. Vēl nav par vēlu atnākt, atzīties, saņemt atbrīvojumu, vai samazinātu naudas sodu, izmantojot šo Iecietības programmu. Tas pats attiecas uz amatpersonām, politiķiem, kuri, iespējams, nodrošinājuši šo pretendentu uzvaru,” teica Ābrama.

“Ir aizdomas, ka lielākie objekti ir iegūti negodīgā veidā. Iespējams, ir figurējusi tirgus sadale pēc principa – šis objekts man, tas objekts tev,” skaidroja Ābrama, piebilstot, ka KNAB šajā jautājumā vērtē, kā tas realizēts.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook , Twitter,  Youtube un Instagram!