Ar lielu entuziasmu cilvēki visā pasaulē dalās ar gan savām, gan slavenību fotogrāfijām, kas ar aplikācijas “FaceApp” palīdzību ļauj ieraudzīt personas izskatu vecumdienās. Taču vai tā ir tikai nevainīga jautra izklaide?
Mobilajā aplikācija ”FaceApp” nudien piedzīvo savu zvaigžņu stundu. Te pieejami dažādi filtri, un, ielādējot savu vai kādas citas personas foto, var apskatīties, kāds tad īsti izskatīsies vecumdienās vai tad, ja būtu pretējā dzimuma pārstāvis. Tomēr lietotāji neaizdomājas par iespējamajām sekām, brīdina vietne ”Mashable”.
”FaceApp” nemaz nav tik jauna aplikācija. Tā izveidota pirms vairāk nekā divarpus gadiem un kopš tā laika piedzīvojusi vairākus slavas un popularitātes uzplaiksnījumus, bet tikai tagad acīmredzot sasniegusi savu slavas virsotni. To lieto visi, kam nav slinkums – gan slavenības, gan parasti cilvēki, spraigi daloties ar iegūto “sevi vecumā” sociālajos tīklos.
Attēliem tiek pievienota mirkļbirku #faceappchallenge, un tagad tas jau pārvērties kā izaicinājums.
Tomēr reizē ar strauji augošo FaceApp popularitāti, sāk raisīties bažas par to, vai patiešām, niekojoties ar fotofiltriem, neapdraudam savu personas datu drošību. Daudzi pievērš sabiedrības uzmanību arī aplikācijas izcelsmes vietai – mobilā aplikācija ”FaceApp” pieder Krievijas kompānijai ”Wireless Lab” Sanktpēterburgā. Aplikācija ne vien saglabā tajā augšupielādētos attēlus, bet arī citu informāciju – spraudņus, pārlūka vēsturi un citas lietas.
Kā skaidro ”Wireless Lab”, viss tiekot izmantots un analizēts vienīgi ar nolūku attīstīt sniegto pakalpojumu. Tāpat arī kompānija norāda, ka bez lietotāju apstiprinājuma jeb piekrišanas informācija netiek nodota trešajām pusēm, kas nav ”FaceApp”. Tomēr lietotāju ievadītā informācija varētu tikt izplatīta ”FaceApp” iekšienē.
Tomēr “FaceApp” izstrādātāji nenoliedz, ka informācija – sīkdatņu dati un pārlūka vēsture, varētu tikt nodota reklāmas partneriem, lai redzētu, kas cilvēkus interesē. Tas palīdzētu aplikācijai vairāk nopelnīt – personalizējot reklāmas pēc tā, kas lietotājus interesē un ko viņi vēlējušies kādreiz iegādāties, meklējuši internetā.
”Mashable” kā piemēru min ”Cambrdige Analytica” skandālu ar Facebook testiņiem. Tie arī it kā bija pavisam nevainīga un jautra izklaide, kas patiesībā tika izmantoti, lai ievāktu datus par aptuveni 87 miljoniem cilvēku un vēlāk tos izmantotu viedokļu ietekmēšanai par politiskajiem jautājumiem. Skandāls toreiz bija milzīgs.
Aplikācija nav bīstamāka par daudzām citām, kurām uzticam savus datus
Pašlaik nav iespējams pārbaudīt, vai “FaceApp” nodod datus Krievijas valdībai vai jebkādām trešajām personām, norāda Latvijā bāzētajā NATO Stratēģiskās komunikācijas centrā. Aicinājums “FaceApp” nelietot gan neskan, bet cilvēkus aicina izvērtēt – vai vajag savus datus nodot nezināmās rokās.
“Ne tikai izmantot video vai attēlus, bet var arī radīt, ja nepieciešams, video vai attēlus attālināti no jūsu telefona kameras. Tāpat viņi piekļūst visiem failiem, kas ir telefonā, arī ar tiesībām izmainīt tos failus, kas ir telefonā, un visbeidzot dod arī iespēju saprast, kurā vietā tas cilvēks atrodas,”
aplikācijas piekļuves amplitūdu raksturo NATO Stratēģiskās komunikācijas centra vadītājs Jānis Sārts.
Arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā “Cert.lv” rosina laikus apdomāt bezmaksas aplikāciju riskus.
“Šajā brīdī uzzinot, ka šos datus apstrādā nevis, piemēram, Koreja vai Čīle, bet Krievija, ja diskomforts ir pietiekami liels, aplikāciju var izdzēst no telefona, bet, protams, ka
līdz šim apstrādātie dati jau ir tikuši piefiksēti.
Kur un kādā veidā viņus tālāk izmanto – to mēs nemākam komentēt. Mēs neesam sīkāk pētījuši šo aplikāciju, jo tas nav “Cert.lv” tiešajos uzdevumos,” norāda “Cert.lv” vadītāja Baiba Kaškina.
Tomēr speciālistu ieskatā, šī aplikācija nav bīstamāka kā, piemēram, “Facebook”, kam neraizējoties uzticam savus datus.
Kaspersky konstatējis viltus lietotni „FaceApp”, kas inficē upurus ar reklāmprogrammatūras moduli
„Kaspersky” ir konstatējis viltotu lietotni, kas izstrādāta, lai maldinoši liktu lietotājiem domāt, ka tā ir sertificēta „FaceApp” versija, bet patiesībā inficē upuru ierīces ar reklāmprogrammatūras moduli, ko sauc „MobiDash”.
Kad viltus lietotne ir lejupielādēta no neoficiāliem avotiem un instalēta ierīcē, tā simulē kļūmi un tiek dzēsta. Pēc tam ļaunprātīgais modulis no lietotnes slepus paliek lietotāja ierīcē un rāda reklāmas.
„Kaspersky” dati liecina, ka pēdējo pāris dienu laikā ar šo problēmu ir saskārušies aptuveni 500 unikālo lietotāju un pirmie gadījumi ir pamanīti 7. jūlijā. Konstatēti gandrīz 800 moduļa modifikāciju.
„„MobiDash” saimnieki bieži slēpj savu reklāmprogrammatūras moduli populāru lietotņu un pakalpojumu aizsegā. Tas nozīmē, ka viltus „FaceApp” versijas darbība var pastiprināties, it sevišķi ņemot vērā simtiem cietušo tikai dažu dienu laikā.
Kaspersky aicina lietotājus nelejupielādēt lietotnes no neoficiāliem avotiem un instalēt ierīcēs drošības risinājumus, lai izvairītos no jebkādiem zaudējumiem.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!