Divas trešdaļas Vācijas iedzīvotāju atbalstītu aktīvas brīvprātīgas eitanāzijas legalizēšanu, bet pret to iebilst mazāk nekā piektdaļa valsts iedzīvotāju, liecina publicētie pētniecības institūta “YouGov” aptaujas rezultāti.
Pašlaik Vācijas likumi aizliedz aktīvu brīvprātīgu eitanāziju. Par citas personas nogalināšanu pēc tās lūguma draud līdz pieciem gadiem ilgs cietumsods.
Savukārt
Vācijā ir atļauta pasīvā eitanāzija, piemēram, dzīvību uzturoša aprīkojuma izslēgšana, vai netieša palīdzība nomiršanā, kad spēcīgi medikamenti atvieglo sāpes vai paātrina nāves iestāšanos.
Aprīlī Vācijā tika aptaujāti 2085 cilvēki, un 67% atbildēja, ka atbalsta aktīvās eitanāzijas legalizēšanu, bet 17% pauda, ka to neatbalsta.
Aptaujā secināts, ka 75% respondentu atbalsta pasīvo eitanāziju, bet par 55 gadiem vecāku respondentu vidū atbalsts sasniedza pat 82%.
Vācijā personas netiesā par asistētu pašnāvību, kad pacientam tiek atļauta piekļuve letālas sekas izraisošiem medikamentiem. 69% respondentu pauda atbalstu šādai pieejai.
Pagājušajā nedēļā Vācijas federālā tiesa atstāja spēkā Berlīnes un Hamburgas reģionālo tiesu spriedumus pret diviem ārstiem, kas nerīkojās, lai pret pacientu vēlmi glābtu viņu dzīvību.
Tiesa secināja, ka pacienta griba ir izšķirošais faktors, un piekrita zemākas instances tiesu secinājumam, ka ārstus nav jātiesā. Viņi aprūpēja pacientus, kas iedzēruši letālas sekas izraisošas zāles.
Cilvēks lielās fiziskās mokās un nespējā nezkāpēc netiek pielaists pie darba, kā tāds, kas var sabojāt darbu, jo arī domāšana, spriestspēja ir traucēta, bet nezkāpēc tik ļoti svarīga lieta, dzīvot vai nē, šādam traumētam un greizi domājošam mcilvēkam tiek uzticēta. Izskatās, ka veselie apkārtējie līdzcilvēki vienkārši no sevis vēlās nomest atbildības nastu.