Šodien, 29. maijā, Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā norisinājās preses konference, kurā LU pārstāvji informēja par 24. maija LU Satversmes sapulces norisi, kurā ievēlēja rektoru, Akadēmisko šķīrējtiesu, Senāta vispārējā un akadēmiskā personāla pārstāvjus.
“Ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos sacelto ažiotāžu par pagājušajā piektdienā notikušajām LU Senāta un LU rektora vēlēšanām, nolēmām skaidrot Satversmes sapulces pieņemto lēmumu likumisko pusi,” par preses konferences iemesliem pastāstīja LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš.
Preses konferencē LU vadības pārstāvji informēja, ka 24. maija Satversmes sapulcē, balstoties uz Satversmes sapulces nolikumu, LU senatori un rektors I. Muižnieks ir ievēlēti leģitīmi. Līdzšinējais LU rektors I. Muižnieks vēlēšanās saņēma klātesošo balsu vairākumu.
Satversmes sapulces priekšsēdētājs Māris Kļaviņš skaidroja: “Satversmes sapulces nolikuma 11. punkts paredz vienādu balsu vairākuma jēdzienu gan Senāta, gan rektora, gan Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanās. Ievēlēts ir visvairāk balsu saņēmušais kandidāts vai kandidāti, ja vakances ir vairākas. Senāta akadēmiskā personāla vēlēšanās ir ievēlēti arī kandidāti, kas saņēmuši, piemēram, 93 vai 74 balsis, no 187 vēlēšanu biļeteniem, kas, protams, ir mazāk kā puse. Visiem klātesošajiem Satversmes sapulces dalībniekiem tās norises laikā iebildumu par nolikumu, procedūru un priekšsēdētāja paziņojumiem par sapulces lemto nebija, tos klātesošie pieņēma bez iebildumiem.”
Satversmes sapulces priekšsēdētājs norādīja, ka saceltā ažiotāža par pilnīgi likumīgu un leģitīmu LU Satversmes sapulces lēmumu, protams, kaitē LU kopējam prestižam: “Nenoliedzami, šī situācija ir nepatīkama. Taču lai tās eskalācija un LU kopējā prestiža graušana paliek uz šādu darbību organizatoru sirdsapziņas,” norādīja M. Kļaviņš.
LU Administrācijas juriste Anda Ozola uzsvēra, ka aizritējusī Satversmes sapulce un atbilstošās rektora, Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanas ir notikušas saskaņā ar Augstākās izglītības likumu, LU Satversmi, Satversmes sapulces nolikumu un Satversmes sapulces reglamentu.
“Visi Satversmes sapulces vēlēšanu rezultāti ir tiesiski un leģitīmi. Tomēr, no profesionālā viedokļa raugoties, ir skaidrs, ka ir nepieciešamība izvērtēt – vai esošais tiesiskais regulējums nākotnē nebūtu jāpilnveido un jāuzlabo,” tā A. Ozola.
Universitātes Satversmes sapulces darbības tiesiskais pamats ir Augstskolu likums, Saeimā apstiprināta Universitātes Satversme, uz tās pamata izdots Satversmes sapulces nolikums, kā arī Senāta sagatavotais un Satversmes sapulces izdotais Satversmes sapulces reglaments.
Satversmes sapulces nolikums pēdējo reizi akceptēts 2018. gadā. Kā no Satversmes izrietošs tas ir augstāks un jaunāks iekšējais normatīvais akts.
Saskaņā ar Latvijas Universitātes Satversmi rektoru uz četriem gadiem ievēl amatā LU Satversmes sapulce. Rektoru var ievēlēt amatā divus amata termiņus pēc kārtas.
Izskatās, ka 1. daļas draugiem saldās dienas lu vadībā vairs nav garantētas.
Pēc šādas loģikas, ja no 180 balsotājiem par vienu kandidātu nodota 1 balss, bet par otru neviena, tad pirmais ir leģitīmi ievelēts. Glauni.
“Satversmes sapulces nolikuma 11. punkts paredz vienādu balsu vairākuma jēdzienu gan Senāta, gan rektora, gan Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanās. Ievēlēts ir visvairāk balsu saņēmušais kandidāts vai kandidāti, ja vakances ir vairākas”. Vai tad uz LU rektora vietu bija vairākas vakances? Par Senātu jau domstarpību nav.