Latvijas iedzīvotāju aktivitāte šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES), zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā, liecina Eiropas Parlamenta publiskotā informācija.
Latvijā šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās 33,6% balsstiesīgo iedzīvotāju, kamēr vidēji ES šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās 50,95%, kas ir par 8,34 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2014.gadā.
Zemāka aktivitāte nekā Latvijā šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija Portugālē – 31,01%, Bulgārijā – 30,83%, Horvātijā – 29,65%, Čehijā – 28,72%, Slovēnijā – 28,29% un Slovākijā – 22,74%.
Vienlaikus lielākā vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija Beļģijā – 89%, Luksemburgā – 84,1%, Maltā – 72,6%, Dānijā – 66%, Spānijā – 64,32% un Vācijā – 61,5%.
Lielāka nekā vidējā aktivitāte bija arī Austrijā – 59,3%, Grieķijā – 57,86%, Itālijā – 56,09%, Zviedrijā – 53,3%, Lietuvā – 52,88% un Francijā – 50,97%.
Savukārt mazāka nekā vidējā aktivitāte bija arī Īrijā – 49,3%, Rumānijā – 49,02%, Kiprā – 44,99%, Ungārijā – 43,36%, Polijā – 43%, Nīderlandē – 41,8%, Somijā – 40,7%, Igaunijā – 37,6% un Apvienotajā Karalistē – 37%.
Salīdzinājumā ar vēlēšanu rezultātiem 2014.gadā šajās vēlēšanās lielākais aktivitātes kāpums bijis Spānijā – par 20,51 procentpunktu, seko Polija, kur aktivitāte palielinājusies par 19,17 procentpunktiem, savukārt Rumānijā vēlētāju aktivitāte augusi par 16,58 procentpunktiem. Tāpat būtiski vēlētāju aktivitāte palielinājusies Ungārijā – par 14,39 procentpunktiem, Austrijā – par 13,91 procentpunktu, Vācijā – par 13,4 procentpunktiem, kā arī Čehijā – par 10,52 procentpunktiem.
Tajā pašā laikā vēlētāju aktivitāte samazinājusies astoņās ES valstīs, proti, Beļģijā – par 0,64 procentpunktiem, Itālijā – par 1,13 procentpunktiem, Luksemburgā – par 1,45 procentpunktiem, Grieķijā – par 2,11 procentpunktiem, Maltā – par 2,2 procentpunktiem, Portugālē – par 2,66 procentpunktiem, Īrijā – par 3,14 procentpunktiem, bet visvairāk aktivitāte samazinājusies Bulgārijā – par 5,01 procentpunktu.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter, Youtube un Instagram!
tas ir tāpēc – ka, eiropas savieniba iestājas par tiesībām, taču visi varā esošie aizstāvībai izmanto likumus, kuri protams ir sastādīti tā, ka parastam iedzīvotājam, teju nav iespējams vērsties pret valsti vai tās ķermeņiem utt,(tiek izmantoti visi iespējamie aizsardzības mehānismi), kā arī tas, ka zvērinātie advokātie, ir, tā teikt latvijas valsts aizstāvji, un kad staigā apkārt pa pilsētu, tad to vien redzi kā zvērinātus advokātus. kā arī meklējot internetā, lec arā zverināti advokati, juristi, visi, kas ir latvijas valsts izglītības produkts.
kā arī interesants fakts – grāmatu par tiesībām, ko ir izdevusi cik sapratu latvijas tiesa – nevar iegādāties kopš 2014.gada.