Ministrijām būs jāsagatavo pārskati par savām saimniecībām, lai apzinātu, kādi resursi ir to rīcībā, kā arī jāpiedalās krīzes mācībās, iepazīstinot ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas uzsākšanu, pirmdien, 29. aprīlī, sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par”).
Plānots, ka Latvijā visaptveroša valsts aizsardzības sistēma pilnībā tiks ieviesta trīs līdz četru gadu laikā, kā arī būs patstāvīgi veidojams process, jo valsts aizsardzības plāni tiks regulāri pārskatīti un atjaunoti. Patlaban nav zināms, cik liels finansējums būs nepieciešams šādas sistēmas ieviešanai.
Pabriks pirmdien žurnālistiem stāstīja, ka visaptverošas aizsardzības sistēmas mērķis ir valsts pārvaldes krīžu pārvarēšanas sistēmas efektivizācija. “Mēs vēlamies, lai valsts pārvaldē un privātajā uzņēmējdarbībā būtu indivīdi, kuri zinātu kā rīkoties,” teica Pabriks. Ministrs norādīja, ka ministrijām būs jāsagatavo pārskati par “savām saimniecībām, lai apzinātu kādi resursi ir pieejami”, kā arī jāpiedalās krīzes mācībās. “Tas padarīs valsti un sabiedrību drošāku, kā arī veicinās savstarpējo sadarbību ar valsti un drošību,” stāstīja Pabriks.
Šādas krīzes mācības notikušas jau trīs ministrijām – Satiksmes, Labklājības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības. “Mēs gatavojām scenārijus, kuros runa ir par reāliem kara apstākļiem. Kā ministrijas saprot savas funkcijas kara apstākļos un kas viņām trūkst,” skaidroja ministrs. Krīzes mācību pirmie scenāriji parādījuši, ka ir vairākas lietas, kurām ministrijas nav gatavas. Pabriks gan nekomentēja, kādas ir šīs lietas.
Savukārt valsts iedzīvotājiem tiks sagatavots informatīvs buklets par rīcību krīzes situācijās. “Mūsu uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem informāciju par to, kā viņiem 72 stundas izdzīvot autonomos apstākļos. Katram pilsonim būs jāzina kā autonomos apstākļos izdzīvot 72 stundas. Katram pilsonim būs jāzina, kas pašam ir jāizdara, kad notiek gāzes sprādziens vai nestrādā bankas,” stāstīja ministrs.
Vaicāts par to, vai visi iedzīvotāji ir pietiekami lojāli valstij, lai apgūtu šādas prasmes, Pabriks uzsvēra, ka hipotētiska kara apstākļos Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un Zemessardze būs vienīgie, kuri pilnībā zinās, kas ir jādara. “[Taču] karavīri un zemessargi būs aizņemti. Būs lietas, kas pilsoņiem pašiem būs jāzina. Visaptverošā aizsardzība ļaus sagatavoties visiem. Mēs gribam apzinīgu indivīdu, kurš spēs parūpēties par sevi un savu ģimeni. Krīzes situācijā arī tas, kurš nav patriots, gribēs izdzīvot. Viņam nebūs citas iespējas, kā rīkoties saskaņā ar tiem plāniem, kuri ir mums. Hipotētiskā agresora ieroči nešķiros, bet no lidostām aizlidot nevarēs,” teica Pabriks.
Savukārt viens no galvenajiem NBS uzdevumiem turpmākajos gados būs kaujas apgādes sistēmas uzlabošana, stāstīja Pabriks. “Mēs [bruņotie spēki] nevaram strādāt, kad mums nav kaut kādu noliktavu, apgāžu sistēmu. Svarīgs ir arī nodrošinājums. Mēs rīkosim arī neplānotas kaujas gatavības pārbaudes, gribam redzēt kad un kādos apstākļos karavīri var darboties,” stāstīja Pabriks.
Tāpat ministrs atklāja, ka starp plāna prioritātēm ir valsts aizsardzības mācība, kurai pēc pāris gadiem jākļūst par obligātu Latvijas skolās. “[Šogad] tā norisināsies brīvprātīgi 62 skolās. Pēc pāris gadiem mēs vēlamies to redzēt kā obligāto mācību visām skolām. Apmācība tiks veikta pēc vienota līmeņa,” skaidroja Pabriks.
Valdība iepriekš nolēma, ka aizsardzības ministrs vadīs un koordinēs visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā. Viņš arī būs darba grupas vadītājs, bet darba grupas locekļi būs visi pārējie valdības ministri, izņemot, premjerministru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”). Tāpat darba grupā darbosies Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Šogad janvārī valdība uzdeva visām ministrijām līdz šī gada 1.septembrim izvērtēt iespējamās problēmas un nepieciešamo rīcību tās ieviešanai. Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma Latvijas izpratnē ir visu Latvijas iedzīvotāju atbildīga attieksme pret valsti un tās drošību. Tās ieviešana un konkrēti uzdevumi jāplāno un jāīsteno decentralizēti valsts institūcijām savstarpēji vienojoties un sadarbojoties, un Aizsardzības ministrijai koordinējot šo procesu.
Pagaidām nav zināmas visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas izmaksas. Pabriks žurnālistiem uzsvēra, ka tās neietilps aizsardzības nozarei piešķirtajā finansējumā – 2% no IKP.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter, Youtube un Instagram!