Bordāna partijas Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe apsaukā Neatkarīgo un atsaka sadarboties Annas/Jutas Potapovas pagātnes noslēpuma atklāšanā, vēsta laikraksts.
Pagājušajā pirmdienā pēc vienošanās panākšanas starp Bordāna partiju, KPV LV, Nacionālo apvienību, Attīstībai /Par un Jauno Vienotību par valdības izveidi Neatkarīgā vienai no valdības veidošanas sarunu dalībniecei – J. Strīķei – vaicāja, vai viņa pati nebūtu ar mieru atļaut Latvijas Universitātes (LU) arhīvam iepazīstināt Neatkarīgo ar viņas lietu. Iepriekš šādu jautājumu Neatkarīgā J. Strīķei bija uzdevusi arī rakstiski.
Izdzirdējusi vārdus Neatkarīgā Rīta Avīze, J. Strīķe paziņoja: «Es ar propagandas laikrakstiem nerunāšu! Jūs neesat žurnālists, bet gan propagandists!»
Pēc šiem paziņojumiem viņa nezin kāpēc skriešus metās lejā pa Ministru kabineta galvenajām, ar paklāju segtajām marmora kāpnēm.
J.Strīķes pretimnākšana varētu būtiski paātrināt administratīvi sarežģīto piekļūšanas procesu LU arhīvā esošajiem bijušās Juridiskās fakultātes studentes personīgās lietas dokumentiem. Tiesvedība nebūtu vajadzīga, ietaupītos valsts līdzekļi.
Savukārt dokumenti palīdzētu izgaismot patiesību par pašreizējās valdošās koalīcijas politiķes J. Strīķes pagātni un noskaidrot, kādēļ viņa vārdu «Anna» nomainīja pret vārdu «Juta» un kāpēc šo vārdu maiņu viņa tik spītīgi negrib atzīt.
Jāatgādina, ka Neatkarīgā pērn oktobrī publicēja autobiogrāfiju, ko savulaik personīgi bija sarakstījusi un parakstījusi Anna Potapova, kura 1988. gadā vēlējās uzsākt studijas Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās P. Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Juridiskajā fakultātē, ko viņa arī pabeidza pēc pieciem gadiem jau ar Jutas vārdu.
Lai rastu iespēju iepazīties ar LU arhīvā esošajiem dokumentiem, pērnā gada 19. septembrī Neatkarīgā uzsāka saraksti ar LU un pēc tam arī ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Atbildes vēstulē 28. septembrī LU administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš norādīja, ka var atkārtoti apstiprināt masu medijos izskanējušo faktu, ka iepriekšminētā persona ir studējusi LU Juridiskajā fakultātē no 1988. gada līdz 1993. gadam, iegūstot tiesību zinātņu bakalaura grādu un jurista kvalifikāciju, taču LU neesot tiesiska pamata sniegt atbildes uz pārējo informācijas pieprasījumu vai ļaut iepazīties ar dokumentiem klātienē.
Neatkarīgā atbildi 18. oktobrī apstrīdēja IZM, norādot, ka LU ir jāizvērtē un jāsabalansē divas pamattiesības – vārda brīvība un fiziskās personas privātās dzīves neaizskaramība.
Neilgi pirms jaunā gada – 27. decembrī – Neatkarīgā beidzot saņēma atbildes vēstuli no IZM. Tajā cita starpā minēts: «..konstatējams, ka lēmumu par atteikumu sniegt Jums informāciju ir pieņēmis Latvijas Universitātes administrācijas vadītājs A. Grantiņš. .. Augstskolu likuma 10. panta piektā daļa nosaka, ka personas, kuras nav augstskolas personāla sastāvā, augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu augstskolas rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā. .. Ievērojot, ka lēmumu par atteikumu izsniegt informāciju nav pieņēmis Latvijas Universitātes rektors, Jūsu iesnieguma izskatīšana nav piekritīga Izglītības un zinātnes ministrijai, bet gan Latvijas Universitātes rektoram.»
Tad Neatkarīgā atteikumu sniegt informāciju 4. janvārī pārsūdzēja LU rektoram. Atbilde joprojām nav saņemta.
Pērn Neatkarīgā J. Strīķei kā Saeimas deputātei nosūtīja oficiālu vēstuli ar lūgumu ļaut iepazīties ar viņas LU arhīva lietu, taču viņa neatbildēja, kas pats par sevi no amatpersonas puses arī skaitās pārkāpums.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: nra.lv
Es arī nerunātu ar neatkarīgo.Metās no viņiem nelabi.Kad beidzot Jutai liks mieru?!
Nosaukt par propagandistu jau nav apsaukaashanaas.Nu nav bezpartejisku aviizhu,nu nav.Taada dziive,tur nav ko apvainoties.
Tāda sajūta ka viņa viena 5 gadus mācījusies vai nav neviens kursa biedrs,kas var kaut ko pateikt.
Kā var žurnālists tik nekaunīgi jaukties cilvēka personīgajā dzīvē? Un virsraksts par apsaukāšanu vien ir tendenciozs.
Un kas tur nepareizi? Vai tad Neatkarīgā nav Lemberga rupors? Pareizi, ka nerunā
Labi ka nesāka spļaudīties un skrāpēt?!
Juri Lina “Zem skorpiona zīmes” grāmatā var atrast atbildi kāpēc tiek mainīti vārdi uzvārdi un ari dzimšanas dati…
Māris Ruks “25 gadi sektā” dod nelielu ieskatu, kā darbojas mūsu vadoņi…
Un ne jau aiz nejaušības tik sirsnīgi apsveica Kariņu ar tikšanu pie stūres, viens liels censonis no masoņu organizācijas…
Man personīgi neinteresē cik reizes viņa maina vārdu, uzvārdu vai vēl sazin ko!
Interesē, kāpēc ir jāmelo ka vienmēr bijusi Juta, nekad vārds nav mainīts!
Kāpēc to vienkārši nevar izskaidrot sabiedrībai!?
Laikam ir kaut kas slēpjams!
Vai tik žurnāliste nav bijusi Olga Skabejeva no Krievijas 60 minutēm?
A kur problēma?
Pareizi “žurnālistus” noklasificēja, kur te apsaukāšanās?
Un kāda suņa pēc jāpēta studenta privātā lieta? Malači LU
Latvijā ar likumu ir atļauts mainīt gan vārdu, gan uzvārdu, lai maina kas to grib un nevienam nav nekāda daļa kāpēc cilvēks to dara. ļoti daudzi cilvēki to dara. Šlesers nomainīja uzvārdu un tāpēc viņu neviens pa tiesām nevazā.
Jā, tev taisnība, vienīgā atšķirība, ka cilvēki parasti to neslēpj, tai skaitā Šlesers. Toties Juta šajā sakarā uzvedas neadekvāti. Ja viņai nekas nav slēpjams, kādēļ tā uzvedas?
Kas tad notiek? Dzīvojam čekas vai gestapo moku kambarī, vai brīvā valstī? Ko gribu, to afišēju, ko negribu, to nē. Tās ir manas tiesības un punkts. Žurnālists, sensācijas dēļ, pat ķemertiņā zem grīdas palīdīs. Bet ja ir kas pamatoti pretvalstisks, lūdzu raksti iesniegumu un tiesājies. Kur problēma?
Sveicu Juri, ar saglabāto Taisnīgumu. Pat nezinot, ka pirmais “Anna Potapova” medijos palaida Vaškevič. Alkaini pārtvēra Bendiks M.(KURMITIS) – šeit kā “dr.Psiho”!
Tev nu gan galēji izteicieni – gestapo, mokas, kambari. :) Nomierinies. Neviens neapšauba personas tiesības, bet… tiklīdz persona kļūst par tautas kalpu, Saeimas deputātu, ar pieeju slepeniem dokumentiem un tml., tad būtu tikai normāli, ka viņa pati dzēstu jebkādas aizdomas par savu personību, savas publiskās un politiskās darbības patiesajiem mērķiem. Jo nu tik ļoti sludina “atklātumu, taisnīgumu”, tikai uz sevi to attiecināt nevēlas.
Un jā – problēmu jau arī nav. Iesniegums jau ir uzrakstīts.