Jūrmalas caurlaižu sistēmas sodi ir balstīti uz klaji prettiesiskiem pierādījumiem

Jautājums: Vai cilvēks var būt drošs, ka netiks vairākkārt sodīts par neesošu pārkāpumu?

Atbilde: Ja iebrauc Jūrmalas īpašā režīma zonā jeb t.s. caurlaižu zonā, tad vairs ne par ko nevar būt drošs.

Jūrmala (pagaidām) ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā gada siltajos mēnešos par iebraukšanu nezin kāpēc ir jāmaksā 2 eiro. Pēdējā gada laikā Jūrmala ir arī sākusi naski iekasēt soda naudas par caurlaides neiegādāšanos. Daudzi cilvēki un uzņēmumi ir saņēmuši pārkāpuma protokolus, kuros soda naudas nereti sasniedz pat vairākus tūkstošus eiro. Tomēr viss nav tik vienkārši, jo Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policija, kura izraksta sodus, apzināti un rupji pārkāpj elementāras likuma prasības pierādījumu iegūšanā, kā dēļ katrs tās izrakstītais sods ir prettiesisks (sīkāk par to var iepazīties sūdzības paraugā).

Runa ir par foto fiksācijām, kuras ir vienīgais pierādījums tam, ka pārkāpuma protokolā  (kas reizē ir arī lēmums par soda piemērošanu) norādītais transportlīdzeklis it kā noteiktā datumā un laikā ir atradies konkrētā vietā un iebraucis īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi – proti, izdarījis pārkāpumu.

Tātad pārkāpumi tiek fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Likums skaidri un gaiši ir noteicis, ka šādiem tehniskiem līdzekļiem ir jāveic verificēšana (darbību kopums, lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekļi atbilst noteiktajām prasībām). Izrietoši tikai uz ar verificētiem tehniskajiem līdzekļiem iegūtu pierādījumu pamata drīkst kādam piemērot sodu.

Turpretī pašvaldības policija pati atzīst, ka nekāda verificēšana nekad nav tikusi veikta. Tā vietā pašvaldības policija cenšas maldināt, ka ar tās izmantotajiem tehniskiem līdzekļiem nekādu mērīšanu neveic, bet gan tās ir tikai parastas fotokameras, kuras nevienam nav jāpārbauda.

Tas neatbilst patiesībai, jo pašvaldības policijas izmantotie tehniskie līdzekļi ģenerē fotofiksācijas, kuras sastāv no fotoattēla un laika joslas par pārkāpuma izdarīšanas datumu un laiku. Šī laika josla ir mainīgi dati, jo notiek laika mērīšana, kurā datumā un cikos izdarīts pārkāpums, kuri ir vienīgie pierādījumi par iespējamā pārkāpuma datumu un laiku. Respektīvi, neviens nav pārliecinājies par foto fiksācijās norādīto laika datu precizitāti, kaut gan šie dati ir izšķirīgi svarīgi, lai izlemtu jautājumu, vai vispār attiecīgajā datumā un laikā ir noticis pārkāpums.

Ko tas nozīmē praksē?

Piemēram, cilvēks par iebraukšanu konkrētajā dienā Jūrmalā samaksā ar SMS starpniecību, neapstājoties pie caurlaižu automātiem, iebrauc Jūrmalā un tiek nofotografēts. Turpretī sistēma kļūdas dēļ fotofiksācijā norāda citu datumu un rezultātā pilnīgi nevainīgs cilvēks tiek sodīts par neesošu pārkāpumu.

Vai arī cits piemērs. Fotofiksācijas veic vairākas kameras, kā dēļ vienā iebraukšanas reizē transportlīdzekli var nofotografēt vairākas reizes viena vai vairākas kameras (skat. attēlu Nr.1). Un neviens nevar būt arī drošs, vai sistēma katru šo fotofiksāciju neuzskatīs par veiktu katru savā datumā, tādējādi no neesoša pārkāpuma, uztaisot vairākus pārkāpumus.

Pierādīt nevainīgumu šādā situācijā būs teju bezcerīgi, jo vairumā fotofiksāciju parasti ir redzams tikai viens transportlīdzeklis uz neizteiksmīga fona, kā dēļ tās viena no otras daudz neatšķiras (piemēram, kā pārliecināties, ka attēlos Nr.2 un 3 divi fiksētie pārkāpumi patiesībā nav vienas kameras vienā reizē veikti divi secīgi uzņēmumi?). Savukārt pašvaldības policija kā kaut kādu neapstrīdamu pierādījumu atkārtos nodeldēto un neko neizsakošo frāzi, ka tai nav pamata neticēt iegūtajām fotofiksācijām.

Bet ir arī acīmredzamas kļūdas šo tehnisko līdzekļu darbībā. Piemēram, attēlā Nr. 4 un Nr. 5 var redzēt, ka vienai un tai pašai automašīnai informācijas lodziņā par valsti vienlaicīgi tiek norādīta LV (Latvija) un NO (Norvēģija) vai BY (Baltkrievija), kaut arī nedz pārkāpuma vietai, nedz automašīnai nav nekādas saistības ar Norvēģiju vai Baltkrieviju.

Iepriekš minētais nerada nekādu ticību, ka Jūrmalas pilsēta un pašvaldības policija būtu ieinteresēta objektīvu un ticamu pierādījumu nodrošināšanā.

Tam ir arī vienkāršs izskaidrojums. Iepazīstoties Jūrmalas pilsētas mājaslapā ar pilsētas budžeta tāmi, ir redzams, ka kopš jaunās pārkāpuma sistēmas ieviešanas tiek plānots desmitkāršot (!) ienākumus no soda naudām.

Proti, tikai par neatļautu iebraukšanu īpaša režīma zonā vien soda naudās tiek plānots ieņemt 1,6 miljoni eiro, kamēr iepriekšējos gados par visām iespējamajām soda naudām ieņēma tikai ap 150 000 eiro. No iebraukšanas maksas pašas ir plānots ieņemt 2,8 miljoni eiro. Tātad kopumā runa ir par vismaz 4,4 miljoni eiro “vieglas naudas”, ko nākas maksāt arī daudziem Jūrmalas iedzīvotājiem nepārdomātās un cilvēkiem nedraudzīgās caurlaižu sistēmas dēļ.

Pielikumā sūdzības paraugs:  sūdzības paraugs JPPP

Mārtiņš Egle, www.EMjurists.eu