Par vienu no plaši apspriestā Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekta pretiniekiem ir kļuvis bijušais Vienotības, nu jau Saskaņas pārstāvis Anrijs Matīss, – viņš nācis klajā ar paziņojumiem, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk lemt par alternatīvām šim projektam, lai tām varētu novirzīt ES fondu finansējumu, jo projekts esot dažādu risku pārpilns. Šādā veidā Matīss ir parūpējies par vienu no pēdējo gadu spilgtākajiem piemēriem tam, kā politiķis un valstsvīrs, mainot politisko piederību, sāk kritizēt projektus, kurus pats iepriekš ne tikai atbalstījis, bet personiski virzījis un akceptējis valsts finanšu līdzekļu tērēšanu to izpētes darbiem.
Matīss satiksmes ministra amatu ir ieņēmis veselos trīs Ministru kabineta sastāvos – vispirms no 2013. gada 1. marta līdz 2014. gada 22. janvārim, pēc tam šajā amatā palicis līdz tā paša gada 5. novembrim, savukārt vēl pēc tam satiksmes ministra amatu saglabājis vēl gadu – līdz pat 2015. gada 6. novembrim.
Šajā laikā, kā rāda Pietiek apkopotā informācija, Matīsa pārraudzībā ir veiktas vairākas nopietnas izpētes saistībā ar Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu. 2014. gadā tieši Matīsa pilnvaru laikā ir izstrādāts gan “Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas skiču projekts” (izstrādātājs – SUDOP PRAHA a.s.), gan „Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas Ietekmes uz vidi novērtējums” (izstrādātājs – SIA Projekts 3i).
Savukārt 2015. gadā Matīsa pārraudzībā Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta dokumentācijas sagatavošanai piesaistīts atbalsts no Kopējās palīdzības projektu sagatavošanai Eiropas reģionos jeb JASPERS, lai uzlabotu lielo projektu dokumentācijas kvalitāti pirms iesniegšanas Eiropas Komisijai atbalstīšanai un finansējuma piešķiršanai no ES struktūrfondiem un Kohēzijas fonda.
Attiecīgi visu savu pilnvaru laiku Matīss dažādos veidos ir enerģiski aizstāvējis dzelzceļa elektrifikācijas projektu un akcentējis dažādas tā priekšrocības Latvijai un vietējiem uzņēmējiem.
2014. gadā novembrī interneta portāli citēja Matīsa apgalvojumus, ka „Latvijas tranzīta koridors funkcionēs pat tad, ja nebūs Krievijas kravu” un ka „dzelzceļa elektrifikācija būs priekšrocība konkurētspējai”.
Tā paša 2014. gada nogalē toreizējais satiksmes ministrs un elektrifikācijas projekta „bīdītājs” arī detalizēti izklāstīja, ka „projekts nav atliekams, jo Eiropas Savienības finansējums jau ir izdalīts” un ka viņš īpaši gribot uzsvērt – „elektrifikācijas projekts netiks atlikts, bet tas tiks sadalīts pa posmiem, lai tas būtu ekonomiski paceļams un pamatots”.
Ja šajā laikā Matīss vēl izteica zināmas šaubas par elektrifikācijas ekonomisko pamatojumu, tad jau nākamā – 2015. gada februārī tās bija zudušas. Kamēr toreizējais Latvijas Dzelzceļaprezidents Uģis Magonis vēl ieminējās par neskaidrībām ap finansējumu, Matīss jau izteica nepārprotamu pārliecību par elektrifikācijas izdevīgumu.
„Pēc aprēķiniem, tie ir vismaz 20% – ja ir elektrificēti pārvadājumi, tad tie ir vismaz par 20% lētāki un efektīvāki,” aģentūrai BNS paziņoja Matīss, kuram lielākās rūpes bija par iespējām elektrifikācijas projektu finansēt un par „modeli, kādā veidā Latvijas Dzelzceļš vai valsts budžets līdzdarbojas šī projekta ieviešanā”.
Matīsam jau bija arī skaidra vīzija par perspektīvajiem elektrifikācijas virzieniem: „Manuprāt, Rīga-Krustpils-Daugavpils-Baltkrievijas robeža ir pirmais posms, kas būtu elektrificējams. Tālāk ir jāskatās par ostām, konkrēti ir runa par Ventspils virzienu. Tālāk jāskatās droši vien Krustpils-Rēzekne-Krievijas robeža.”
Tai pašā 2015. gadā Matīss intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei arī apliecināja, ka „elektrifikācija joprojām ir būtiska” un ka „elektrificētajās dzelzceļa līnijās pārvadājumi kļūs lētāki, ātrāki un efektīvāki. Manuprāt, vispirms ir jāveic Daugavpils un Baltkrievijas virzienu elektrifikācija, jo lielākā daļa kravu, arī daudzas Krievijas kravas, tiek transportētas pa šo transporta koridoru. Turklāt ar baltkrievu pusi ir vienošanās par saskaņotu elektrifikācijas infrastruktūras attīstību”.
Vēl neilgi pirms Marīsa pilnvaru beigām, 2015. gada septembrī Latvijas Avīze atreferēja toreizējā ministra publisko uzstāšanos, saistībā gan ar Rail Baltica, gan ar dzelzceļa elektrifikāciju norādot – no ārzemju ekspertu spriedumiem izrietot, ka nav, ko gaidīt, jo pašlaik esot izdevīgākais brīdis lēti aizņemties un ieguldīt infrastruktūrā, jo tā nauda ar uzviju atgriezīsies.
Savukārt, zaudējot satiksmes ministra amatu un pēc tam mainot arī politisko piederību, pārejot uz partiju Saskaņa, Matīss strauji mainīja arī viedokli par elektrifikācijas projektu, kurš līdz tam viņam bija radījis – spriežot pēc publiskajiem apgalvojumiem – gandrīz pilnīgu pārliecību.
Iepriekš apgalvojis, ka „dzelzceļa elektrifikācija būs priekšrocība konkurētspējai”, tagad Matīss jau apgalvo, ka viss būs tieši pretēji – „elektrifikācija gan Ventspils, gan Rīgas virzienā kravu pārvadājumus uz šīm ostām, visticamāk, padarīs mazāk konkurētspējīgus”.
Tāpat atšķirībā no ministrēšanas laikā izteiktās stingrās pārliecības, ka „Latvijas tranzīta koridors funkcionēs pat tad, ja nebūs Krievijas kravu”, tagad Matīsa pārliecība ir mainījusies uz pilnīgi pretēju – ka, tā kā samazinājies pārvadāto kravu apjoms, ir „kritiski jāizvērtē iecerētā dzelzceļa elektrifikācija, domājot, kā šos līdzekļus izmantot efektīvāk”.
Par to, vai Matīsa pārliecības maiņa uz diametrāli pretēju ir saistīta ar personiskiem apsvērumiem vai arī politiskās piederības maiņu, ziņu pagaidām nav.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!