Kamēr vienas partijas ir spiestas no pašu kabatas apmaksāt savu pārstāvju priekšvēlēšanu braucienus, par partijas Vienotība pārstāvja, labklājības ministra Jāņa Reira došanos priekšvēlēšanu braucienā pie vēlētājiem tiek maksāts no nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Maija beigās Latvijas radio klausītāji no apmaksāta sludinājuma varēja uzzināt, ka 25. maijā Vienotības pārstāvis, labklājības ministrs J. Reirs dosies uz Jelgavu, kur tiksies ar vēlētājiem.
Sludinājumu bija apmaksājusi partija Vienotība, taču citādi bija ar pašu braucienu – ministrs uz priekšvēlēšanu tikšanos devās ar Labklājības ministrijas automašīnu, un tās izmantošana tika apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem.
Labklājības ministrija apstiprina, ka J. Reirs uz „vizīti Jelgavā” tiešām devies ar ministrijas auto, taču tam esot „pamatojums – tikšanās ar iedzīvotājiem, t.sk. senioriem, kas ir viena no tām sabiedrības grupām, kas ir Labklājības ministrijas darbības mērķgrupa”.
Savukārt pēc šīs tikšanās, kurā „piedalījās plašs cilvēku loks”, J. Reirs ticies arī ar futbola kluba Jelgava vadību, lai pārrunātu jautājumus, kas Latvijas Nacionālās sporta padomes kompetenci par jauniešu futbola attīstību.
Uz jautājumu, vai J. Reirs bija informēts par to, ka partijas apmaksātā sludinājumā tiek minēta viņa kā partijas pārstāvja brauciens uz Jelgavu, ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa kategoriski apgalvo: „Ministrs nebija informēts par minēto radio reklāmu.”
Taču tā acīmredzot nav taisnība: kā LA apliecina Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, šis sludinājums ir bijis saskaņots ar pašu ministru: „Vienotība organizē šāda veida labklājības ministra tikšanās vairāk nekā desmit Latvijas pašvaldībās, tādēļ ziņoja par to publiski.”
Ļoti kategoriski saistībā ar valsts resursu izmantošanu priekšvēlēšanu vajadzībām izsakās Valsts kontrole: „Ārējos normatīvajos aktos nav paredzēts, ka valsts iestādes amatpersona var izmantot dienesta transportlīdzekli priekšvēlēšanu pasākumiem. Līdz ar to Valsts kontrole uzskata, ka nav pieļaujama situācija, ka politiskas amatpersonas (ministri) dienesta transportlīdzekli izmanto, lai dotos uz priekšvēlēšanu pasākumiem.”
Valsts kontrole skaidro, ka dienesta transportlīdzekļu izmantošanas pārbaudes vairākus gadus ir bijušas tās aktuālo pārbaudāmo jautājumu lokā un, kaut arī ārējos normatīvajos aktos ir pietiekami detalizēti noteiktas prasības dienesta transportlīdzekļu izmantošanai, kā arī ir nepārprotami noteikti iestādes vadītāja pienākumi, Valsts kontrole revīziju laikā konstatē trūkumus un nepilnības rīcībā ar dienesta transportlīdzekļiem.
Tiekot fiksēti gadījumi, kad iestādes iekšējais regulējums dienesta transportlīdzekļu izmantošanai ir nepilnīgs, iestādēs netiek nodrošināta pienācīga uzskaite un kontrole, kā rezultātā pastāv risks, ka dienesta transportlīdzeklis varētu tikt izmantots privātajām vajadzībām, atskaites nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par degvielas izlietojumu, netiek uzraudzīta autotransporta izmantošanas kontroles sistēmas darbība u.c.
Valsts kontrole norāda, ka atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam valsts īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu pildīšanai.
Likumā noteikts, ka autotransporta izmantošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot publiskas personas vai publiskas personas institūcijas iestādes funkciju izpildi.
Ir gan arī noteikti gadījumi, kad dienesta transportlīdzekļa izmantošana ir uzskatāma par izmantošanu darba vajadzībām, piemēram, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, darba pienākumu pildīšanu nepieciešams nodrošināt īpašas steidzamības kārtībā. Taču došanās uz priekšvēlēšanu pasākumu šādos gadījumos neietilpst.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
tikai gobzems spēs sakārtot haos
Ja vēl uzskaitītu ēnu ekonomiku, mūsu iekšzemes kopprodukts vispār būtu padsmit procentu,» domā Andris Račs. «Arī korupcija mums nozog miljonu miljonus. Un, lai arī es neesmu nekāds KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs) un SAB (Satversmes aizsardzības birojs) fans, dzīve piespiež strādāt kārtīgāk. Sakārtošana, noskaidrošana, ierobežošana, cīņa par tiesībām ir sākusies. No vienas puses, tas būs slikti, jo bremzēs ekonomiku, būs vairāk žogu, būs vēl stingrāka datu politika, tiksim vēl vairāk ierobežoti, bet – tas viss ir ceļš uz kārtību. Tā būs Dāvida cīņa ar Goliātu, bet – vienalga būs,» prognozē pieredzējušais astrologs