Latvijas aizsardzības jomas iepirkumu sistēma darbojas neefektīvi un bez stratēģiskā redzējuma par kopējām armijas vajadzīgām, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā par armijas nodrošinājuma un apgādes sistēmas darbības efektivitāti.
Iepirkumi plānoti gada un pieejamā finansējuma ietvaros, nereti trūkst kompetences efektīvai armijas apgādei un iestāžu sliktas sadarbības dēļ iepirkumi ieilgst, norāda VK.
Bruņoto spēku attīstība un kaujas gatavība iespējama tikai ar laikus iegādātu aprīkojumu un nodrošinājumu. Tāpēc ir īpaši svarīga tālredzīga armijas vajadzību plānošana un šīm vajadzībām atbilstoša iepirkumu sistēma, uzsver revidenti.
Turklāt tas ir svarīgi, kad būtiski pieaudzis aizsardzības jomas finansējums, kas šogad sasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta jeb 576 miljonus eiro, un Latvijai jāprot pieejamo finansējumu izmantot gudri.
Karavīru nodrošinājums un apgāde ir kritiski svarīgi jebkuru mērķu izpildei. Efektīva nodrošinājuma un apgādes sistēma ir viens no valsts militāro spēju stratēģiskiem resursiem. Turpretī neefektīva sistēma var kavēt militārās stratēģijas īstenošanu neatkarīgi no tā, kādi līdzekļi tiek ieguldīti.
Iepirkumi atsevišķu vienību vajadzībām, bez stratēģiskā redzējuma
Līdz šim Aizsardzības ministrija (AM) galvenokārt grozīja iepirkumu procedūras, mazāk uzmanības veltot nodrošinājuma plānošanai ilgtermiņā, un rezultātā nozarē nav izpratnes par ilgtermiņa plānošanas nozīmi.
Aizsardzības jomas iepirkumos joprojām vairāk koncentrējas uz konkrēta gada iepirkumiem un finansējuma apguvi, informāciju par armijas vajadzībām iegūst no konkrētām vienībām jeb “no apakšas uz augšu”, nevis balsta uz stratēģiskā līmeņa izpratni par armijas attīstību un vajadzībām.
Šādā veidā ir grūti prognozēt kopējās vajadzības un pārvaldīt pieejamo finansējumu, norāda Valsts kontrole.
Turklāt aizsardzības jomā spēju attīstība saistīta ar apjomīgiem iepirkumiem, kas paredz ilgtermiņa saistības, tādēļ svarīga plānošana ilgtermiņā un līdzekļu prognozējamība, pretējā gadījumā ieguldījumus var zaudēt. Piemēram, krīzes gados nebija iespējams turpināt par 4,4 miljoniem eiro iegādātās raķešu sistēmas apkopi, un līdz ar to sistēma nebija izmantojama
Tagad finansējums pieauga, bet aizvien ir matemātiska pieeja, aizsardzības jomas finansējumu koriģējot atbilstoši izmaiņām IKP prognozēs. Tā, piemēram, 2017.gadā šīs prognozes koriģētas par 24 miljoniem eiro mazāk un nācās pārskatīt pasākumus militāro spēju attīstībai.
Līdz šim AM nepievērsa uzmanību plānošanas principu izveidei un nozarē nav izpratnes par ilgtermiņa plānošanas nozīmi. Tāpēc nepieciešama domāšanas maiņa, lai noteiktu armijas vajadzības stratēģiskā līmenī, norāda Valsts kontrole.
Ministrijas uzdevums jau kopš 2003. gada ir izveidot vienotu valsts aizsardzības tehniskā nodrošinājuma un apgādes sistēmu, kopš 2010.gada – vienotā valsts aizsardzības tehniskā nodrošinājuma un apgādes pamatnostādnes, bet aizvien vienīgais plānošanas dokuments šajā jomā ir 2003.gada NBS komandiera koncepcijas.
Tāpēc Valsts kontrole iesaka Aizsardzības ministrijai uzlabot NBS nodrošinājuma plānošanu ilgtermiņā, nosakot principus arī prioritāšu un neatliekamo vajadzību noteikšanai un paredzot, kā novērtēt armijas sasniegto nodrošinājuma līmeni.
NBS no iepirkumiem neatslogo
Iepirkumu procesi ir apgrūtināti un neefektīvi, revidenti atklāja iepirkumos formālās birokrātiskās darbības un fokusēšanos uz procesu, nevis motivāciju sasniegt rezultātu.
Valsts kontrole jau 2008. un 2009. norādīja uz nepieciešamību uzlabot armijas nodrošinājumu, bet Aizsardzības ministrijai ar līdzšinējām reformām nav izdevies panākt būtiskus uzlabojumus.
2010.gadā izveidota centrālā iepirkumu iestādes – Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, taču tas nekļuva par kompetences centru un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) aizvien nav atslogoti no iepirkumiem – 40% no visiem iepirkumiem notiek decentralizēti konkrētajās vienībās, un 30% centralizēto iepirkumu aizvien ir NBS atbildība, kas savukārt prasa iepirkumu ekspertu kompetenci, bet karavīriem ir citi uzdevumi, atgādina Valsts kontrole.
Turklāt NBS sekmīgi pabeidz 79% iepirkumu, bet centrs – 63% iepirkumu.
Valsts kontrole secina, ka centrs nav nodemonstrējis profesionalitāti un kompetenci, tas pietiekami neiedziļinās iepirkumu būtībā.
Valsts kontrole iesaka centralizētajai iepirkumu iestādei noteikt sasniedzamus darba rezultātus, kas atbilstu aizsardzības spēju attīstībai, nevis tikai iepirkumu procesiem.
Neizmanto speciālo likumu un velk garumā gadiem ilgi
Jau kopš 2011.gada ir spēkā Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums, taču par to aizvien trūkst zināšanu un to izmanto mazāk nekā 5% gadījumu, un acīmredzami militāra aprīkojuma iegādei aizvien piemēro civilo procedūru – publisko iepirkumu likumu un tikai jau iepirkuma laikā nonāk pie lēmuma par speciālā likuma piemērošanu. Kamēr tas notiek, armija savlaikus nesaņem vajadzīgo.
Īpašais regulējums ļauj uzreiz izvēlēties drošus un uzticamus piegādātājus, veidojot starpvalstu sadarbību ar bruņotajiem spēkiem.
Turklāt Valsts kontrole atklāja tendenci, ka pat nelielu sarežģījumu dēļ iepirkumus pārtrauc, kas ir “ērts risinājums”, bet tas noteikti nav labvēlīgs NBS.
Būtiski iepirkumi ir kavējušies pat tad, kad bija visi priekšnosacījumi ātrai efektīvajai norisei. Piemēram, antenu sistēmas NBS sakariem pirka 11 mēnešus, jo izvēlējās piemērot nepareizu regulējumu.
Karavīru būtiskā ekipējumu iegāde ilga 15 mēnešus iestāžu neefektīvas sadarbības dēļ, svarīgas munīcijas iegāde – 4 gadus, NBS sakaru ierīču akumulatoru iepirkums – 3 gadus iestāžu neefektīvas sadarbības dēļ.
Turklāt nevienai iestādei nav pilna atbildība par iepirkumu, un dalīta atbildība ļauj neiedziļināties tā būtībā.
Tāpēc Aizsardzības ministrijai jānovērš šķēršļi procesos un iestāžu sadarbībā, bet NBS jāuztur interese par iepirkuma rezultātu. Valsts kontrole arī aicina plašāk izmantot speciālo regulējumu un attīstīt speciālistu kompetenci šajā jomā.
Aizsardzības ministrija kopumā 21 Valsts kontroles ieteikumu sola ieviest līdz 2021.gadam.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Nu ļoti “interesanti” un pēc būtības “svarīgi” VK atklājumi! Vai tiešām VK dižajiem nav ienācis prātā, ka šis Sudrabas un viņas svītas ieviestais ziņojumu rakstības stils VK padara par apsmieklu sabiedrības acīs?
Acīm redzot centralizēti nepērk, jo lielajiem štābiem nav ne mazākās nojausmas ko vienībām vajag un kā jāatīstās. Lielie štābi sakoncentrē karjeristus, kas īpaši neko citu nemāk, kā drukāt atskaites un plānus. Acīm redzama sistēma, kur spējīgākie sēž vienībās un netiek tālāk, karjeru taisa nekompetentie.
Nesaprotu, kāpēc Valsts kontrole publicē situāciju par iepirkumiem armijai. Lai vispirms iepazīstina ar kontroles rezultātiem armijas virspavēlniecību, Aizsardzības ministriju, Saeimas atbildīgās komisijas utt. Armijas iepirkumi nav vienkārši, kā nopirkt pildspalvas un kalkulatorus Valsts kontrolei. Nekur pasaulē nav brīvā tirdzniecībā izlikti tanki, bruņmašīnas, ložmetēji un pat ne granātas. Tā tikai Putins stāsta, ka to visu var veikalā nopirkt. To visu ražo tikai uz pasūtījuma, un sāk ražot tikai tad, kad ir pasūtīts, bet pasūtīt var tikai tad, ja ir nauda. Budžetu mums dala gada sākumā, pirms tam neviens nevar garantēt, ka līdzekļi tiks piešķirti. Kāda nākotnes stratēģija var būt? Armijā nav… lasīt vēl »