Pasaule ir nomākta ar milzumdaudz dažādām problēmām. Politiķi ir samulsināti un apjukuši. Viss izskatās tā, it kā pasaule gatavotos karam, žurnālā “Time” raksta Mihails Gorbačovs.
Valsts budžeta līdzekļi tik tikko pietiek pamata sociālo vajadzību finansēšanai, taču tai pašā laikā militārie izdevumi turpina pieaugt. Valdības ātri vien atrod līdzekļus mūsdienīgiem ieročiem, kuru iznīcināšanas spēku var salīdzināt ar masu iznīcināšanas ieroču spēku, kā arī zemūdenēm, kuru viena zalve var iznīcināt pusi kontinenta, raksta pirmais un vienīgais PSRS prezidents.
Mihails Gorbačovs atzīmē, ka politiķu un militāro līderu retorika kļūst aizvien agresīvāka, bet militārās doktrīnas kļūst arvien bīstamākas. Šim kareivīgajam korim pievienojas komentētāji un televīzijas žurnālisti. Eiropā pulcējas arvien vairāk militārpersonu, tanku un bruņutransportieru. NATO un Krievijas karaspēki un ieroči, kas kādreiz vieni no otriem atradās lielā attālumā, tagad ir pietuvojušies vieni otriem tā, it kā vēlētos pretinieku nošaut tiešā tēmējumā.
Gorbačovs arī atgādina, ka 1985. gada novembrī, pirmajā samitā, kas notika Ženēvā, PSRS un ASV līderi paziņoja – kodolkarā uzvarēt nav iespējams, un tā izraisīšana nav pieļaujama. Tāpēc valstis pēc militārās virskundzības netieksies. Šis paziņojums visā pasaulē tika uzņemts ar atvieglotu nopūtu.
“Es atceros, ka 1986. gadā kādā no Politbiroja sēdēm tika apspriesta militārā doktrīna. Piedāvātajā likumprojektā bija rakstīts sekojošais – “uzbrukumam atbildēt ar visiem pieejamajiem līdzekļiem”. Politbiroja locekļi bija pret šādu formulējumu. Visi piekrita tam, ka kodolieročiem ir jāpilda tikai viena funkcija – tiem ir jānovērš karš. Un galvenajam mērķim ir jābūt pasaules atbrīvošanai no kodolieročiem,” raksta autors.
Taču neskatoties uz to, šodien kodolieroču draudi atkal ir kļuvuši par realitāti. Situācija ir jālabo. Gorbačovs aicina ANO Drošības padomi sarīkot apspriedi valstu vadītāju līmenī. Drošības padomei ir jāpieņem rezolūcija, kurā teikts, ka kodolkarš ir nepieņemams un to nedrīkst sākt nekādos apstākļos. Pēc bijušā PSRS prezidenta domām, iniciatīvai būtu jānāk no Donalda Trampa un Vladimira Putina – divu valstu prezidentiem, kurām pieder 90% no visiem pasaules kodolieročiem, un kuriem saistībā ar to atbildība ir jo īpaši liela.