Dānijas aizsardzības ministrs Klauss Jorts Frederiksens intervijā laikrakstam “Berlingske” paziņojis, ka Dānija saskaras ar “ļoti nopietniem un biedējošiem draudiem” no Krievijas, raksta KasJauns.
“Mums Dānijā ir skaidri jāsaprot, ka mēs visi esam pakļauti viena vai cita veida draudiem. Un mums jārīkojas,” sacīja Frederiksens.
Ministra komentāri daļēji bija atbilde uz nacionālo risku novērtējuma ziņojumu, ko pagājušajā mēnesī publiskoja Dānijas izlūkdienests, bet Frederiksens atzina, ka viņu satraukušas arī nesenās sarunas, kas viņam bijušas ar vadošajām Dānijas militārpersonām, līdzšinējo ASV aizsardzības ministru un vairākiem ārvalstu vēstniekiem.
Frederiksens sacīja, ka galvenokārt viņu satrauc draudi no Krievijas, kas rada gan fiziskas, gan virtuālas briesmas.
“Mēs varam apstiprināt, ka Krievija pašreiz uzstāda jaunas raķetes Kaļiņingradā, kas var aizsniegt Kopenhāgenu. Tas, protams, ir milzīgs risks,” sacīja ministrs.
Viņš norādīja, ka Dānijai kiberuzbrukumi, visticamāk, draud no vairākām pusēm, bet vislielākie draudi nāk no Krievijas sponsorētajiem hakeru grupējumiem.
Viņaprāt, Krievija var mēģināt ar kiberuzbrukumiem iejaukties Dānijas demokrātiskajos procesos līdzīgi, kā Krievijas hakeri, acīmredzot, uzbrukuši ASV.
Frederiksens sacīja, ka Krievijas draudi internetā var sniegties tālāk par mēģinājumiem sēt bailes un nedrošību iedzīvotāju vidū.
“Valsts atbalstītie Krievijas hakeru grupējumi ir gatavi uzbrukt slimnīcām, infrastruktūrai un elektroapgādei,” sacīja ministrs.
Frederiksens paziņoja, ka Dānijai ir jāatbild uz draudiem, pastiprinot savu armiju, sevišķi ņemot vērā jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus, ka pārējām NATO dalībvalstīm būtu jāpalielina savi aizsardzības izdevumi līdz alianses noteiktajam minimumam, ja tās vēlas paļauties uz ASV palīdzību.
NATO mērķis dalībvalstīm ir aizsardzības finansējums vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Dānija pašreiz aizsardzībā neiegulda tik daudz. Saskaņā ar NATO publiskotajiem datiem, tā atvēl aizsardzībai tikai 1,17% no IKP.
Frederiksens intervijā “Berlingske” sacīja, ka ierosinās palielināt aizsardzības izdevumus, bet 2% sasniegšana, visticamāk, nav reāla.
“Mums jāsastāda jauns ekonomikas plāns, un es vairs neesmu finanšu ministrs, tādēļ man nav jaunāko datu. Bet mums jāpanāk izpratne Dānijas iedzīvotāju vidū, ka mēs saskaramies ar ļoti, ļoti konkrētiem riskiem, ko mēs nevar vienkārši ignorēt,” uzsvēra ministrs.
Karlsonam Fredereksenam ir ar steigu jāiesniedz atlūgums…. esmu pārliecināts, ka pat vairums dānu pensionāres nesacels tik lielu paniku un vaimanāšanu kā šis keks….