Valdība trešdien pēc plašām diskusijām atlikusi Valsts kancelejas vadītās darba grupas sagatavotā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likuma projekta izskatīšanu.
Lai arī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane norādīja, ka likumprojekts saskaņots ar vairākām iesaistītajām institūcijām un aicināja ministrus to atbalstīt, gandrīz visi ministri norādīja, ka nav paguvuši iepazīties ar likumprojektu, raksta Delfi.lv.
Gan ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), gan veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V ) un satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V), kā arī citi pavēstīja, ka viņiem ir nepieciešams laiks, lai iepazītos ar plānotajām izmaiņām. Valdība pie šī jautājuma skatīšanas varētu atgriezīsies pēc divām nedēļām.
Tostarp KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks paudis bažas, ka likumprojekts tiek bremzēts atsevišķu personu interesēs. Pēc viņa teiktā darba grupas piedāvājums atrisinātu daudzas problēmas.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) aicināja Streļčenoku nosaukt konkrētas personas, kuru interesēs likumprojekts netiek virzīts, un KNAB vadītājs vērsa uzmanību uz KNAB bijušās darbinieces Diānas Kurpnieces lomu.
Saskaņā ar likumprojektu KNAB ir Ministru kabineta institucionālā pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, un valdība pārraudzību īsteno ar Ministru prezidenta starpniecību.
Tostarp premjers var pārbaudīt KNAB priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un uzdot atcelt prettiesisku lēmumu. Vienlaikus likumprojektā uzsvērts, ka pārrauga tiesības ir ierobežotas līdz administratīvām vadības funkcijām, izslēdzot jebkādu iespēju iejaukties biroja funkcionālajā neatkarībā.
“Funkciju izpildē KNAB ir neatkarīgs,” uzsvēra darba grupas pārstāvis.
Kā galvenos likumprojekta ieguvumus viņš minēja to, ka tas mazinās konfliktsituācijas, kas rodas neskaidras normatīvo aktu interpretācijas dēļ, tiks stiprināta Saeimas kā pārrauga loma, kā arī tiks ieviests nepolitiskas komisijas vērtējums.
Likumprojektā paredzēts, ka iekšējos normatīvos aktus KNAB priekšnieks izdod bez īpaša saskaņojuma ar pārraugu, kas novērsīšot pārrauga iespējas ietekmēt biroja darbības iekšējos procesus.
Līdz šim KNAB likuma neskaidrais regulējums attiecībā uz biroja priekšnieka disciplināro atbildību, kā arī neskaidrais mehānisms KNAB vadītāja darbības novērtēšanai un atbrīvošanas no amata ierosināšanai radīja situācijas, kad KNAB likuma normas tiek interpretētas un piemērotas atšķirīgi no reizes uz reizi, uzsvērts dokumentos.
Disciplinārās varas un ikgadējās darbības novērtēšanas vietā tiek piedāvāts nodrošināt KNAB priekšnieka neatkarību no atsevišķu amatpersonu lēmumiem, vienlaikus nosakot, ka vadītājs ir atbildīgs par KNAB funkciju efektīvu izpildi.
“Ja tiek konstatēts, ka biroja darbība nav pietiekami efektīva, Saeima vai tās atbildīgā komisija, Ministru kabinets, Ministru prezidents vai ģenerālprokurors var lūgt KNAB likumā paredzētās komisijas atzinumu, uz kura pamata Saeima lemj par turpmāko rīcību,” piedāvā darba grupa.
Tāpat tiek piedāvāts noteikt, ka KNAB darbinieki pie disciplināratbildības tiek saukti atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumam. Tādējādi KNAB darbinieka atbrīvošanas vai disciplināratbildības piemērošanas gadījumā tiks noteikts tiesiskuma uzraugs – tiesa.
KNAB arī iepriekš paudis atbalstu šim likumprojektam. “KNAB neatkarība tiek stiprināta, precīzi nosakot Ministru prezidenta pārraudzības robežas, tostarp paredzot, kādus KNAB priekšnieka lēmumus Ministru prezidents ir tiesīgs atcelt,” uzsvēra KNAB.
Pirmajā Eiropas pretkorupcijas ziņojumā, kas ir publicēts 2014.gada 3.februārī, Eiropas Komisija ierosina turpināt KNAB sekmīgo darbu, nostiprinot tā neatkarību un aizsargājot to no iespējamās politiskās iejaukšanās, piebilst KNAB.
Iepriekš partijas “Vienotība” frakcija neatbalstīja Valsts kancelejas (VK) piedāvājumu grozījumiem KNAB likumā un aicināja to tālāk nevirzīt.
Valsts kancelejas vadītā ekspertu darba grupa piedāvā vairākas izmaiņas likumā par KNAB.
Par labāko pārraudzības modeli atzīts esošais, kur KNAB ir valdības pārraudzībā, un pārraudzību realizē Ministru prezidents. Vienlaikus piedāvāts stiprināt KNAB neatkarību, piemēram, pastiprinot Saeimas pilnvaras.
Avots: Delfi.lv