No iepirktajām 155 mm kalibra pašgājējām haubicēm 16 būs paredzētas kaujas uzdevumiem, pa vienai tiks pielāgotas šaušanas un braukšanas treniņu vajadzībām, bet vēl trīs domātas rezerves daļām.
“Ņemot vērā pārmaiņas ģeopolitiskajā situācijā un Gruzijas un Ukrainas karu pieredzi, efektīvs uguns atbalsts Lietuvas Bruņoto spēku manevrēšanas vienībām kļuvis par vienu no armijas attīstības prioritātēm. Risinot šo problēmu, vērsāmies pie mūsu sabiedrotās Vācijas un, pateicoties tās izpratnei un labajai gribai, visai īsā laikā spējām atrast kompromisu par pasaulē gandrīz modernāko pašgājēju haubiču iegādi. Tas skaidri liecina, ka Vācija saprot mūsu bažas par drošību un to iemeslus un sūta nepārprotamu vēsti, ka ir stingra Lietuvas sabiedrotā,” norādījis Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks.
Lietuvas artilērijas spēku nostiprināšanas projektam laika posmā līdz 2019. gadam paredzēti 58,3 miljoni eiro. Samaksājot Vācijai 16,2 miljonus eiro par šo iepirkumu, atlikušo 42,1 miljonu eiro paredzēts ieguldīt iegūtās tehnikas modernizēšanā un aprīkošanā ar kaujas vadības sistēmu, sakaru un vadības līdzekļiem, kā arī pielāgot militāro infrastruktūru jaunajām haubicēm un apmācīt personālu.
Vācijas Bruņoto spēku pārstāvji apmācīs gan tos Lietuvas karavīrus, kuri šo tehniku izmantos, gan tos, kuriem tiks uzticēta tās uzraudzība un apkope, gan virsniekus, kas plānos operācijas.
Haubices paredzētas Ruklā dislocētās mehanizētās kājnieku brigādes “Geležinis Vilkas” (“Dzelzs vilks”) ģenerāļa Romualda Ģiedraiša artilērijas bataljonam, kura rīcībā šobrīd esošās 105 mm haubices var iznīcināt mērķus aptuveni 11 kilometru attālumā, savukārt līdz ar jauno pašgājēju haubiču iegādi šis attālums pieaugs līdz 40 kilometriem.
Lietuvas armijā speciālistu gatavošana darbam ar šīm haubicēm sāksies jau gada nogalē. Paredzēts, ka pirmās haubices Lietuvā nonāks nākamgad, bet pārējā iepirktā tehnika – līdz 2019.gadam.
Sāks sarunas ar Norvēģiju par pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi
Par šo lēmumu pēc Aizsardzības resursu padomes sēdes ziņu aģentūru BNS informējis aizsardzības ministrs Juozs Oleks. Pēc viņa teiktā, pagaidām nav zināms, cik šis bruņojums varētu maksāt.
NASAMS ir Norvēģijas firmā “Kongsberg” sadarbībā ar ASV kompāniju “Raytheon” radīts mobilais zenītraķešu komplekss, kuram ir vairākas modifikācijas.
“Pašlaik mums ir tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas var sasniegt [mērķus] trīs līdz piecu kilometru attālumā, bet šo raķešu darbības rādiuss būs vairāki desmiti kilometru, un tās varēs notriekt mērķus 15 kilometru augstumā,” stāstījis ministrs.
Aizsardzības budžeta attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Lietuva ilgstoši ir atpalikusi no citām NATO valstīm, tomēr pēdējā laikā, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā un militārajām aktivitātēm Baltijas jūras reģionā, Lietuva konsekventi palielina aizsardzības finansējumu. Parlamentā pārstāvētās partijas vienojušās, ka tam jāsasniedz 2 % IKP līdz 2020. gadam, tomēr tās pieļauj, ka šo mērķi varētu sasniegt arī agrāk.
Šogad Lietuvas aizsardzības budžets sasniedz 575 miljonus eiro jeb 1,48 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet finanšu ministrs Rimants Šadžus nesen paziņoja, ka nākamgad to iespējams palielināt vēl par 150 miljoniem eiro, lai tas sasniegtu jau 725 miljonus eiro. Kā liecina Aizsardzības ministrijas dati, tādā gadījumā aizsardzības finansējums līdzinātos 1,77 % no IKP.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!