Četrdesmittrīsgadīgais Viesturs, kādas palielas Latvijas pilsētas iedzīvotājs, ir fanātisks sieviešu biksīšu mīļotājs. Un savu mīlestību ar manu starpniecību viņš vēlējies paust plašākai auditorijai.
Ja jau tu tādos augstumos esi pacēlis šo sieviešu apģērba gabalu, tad tevi var dēvēt par fetišistu?
Jā! Es ar to lepojos!
Kā slimnieks, kas lepojas ar savas slimības eksotiski noslēpumaino nosaukumu?
Es neesmu slims. Vai tad tas, ka es atļaujos par to runāt un jūsmot, ir kaut kas perverss, atšķirībā no vīriešiem, kas klusībā kaifo, bet nekad neatļaujas par to runāt skaļi, pat ar savu mīļoto sievieti nē?
Biksītes taču valkā ikviena dāma. Šis veļas gabals ir tik noslēpumains un maigs, tik fantāziju rosinošs, ka man aizraujas elpa un sirds sāk straujāk pukstēt. Tās ir visdažādākajās krāsās un piegriezumos! Nekad nevar uzminēt, kas sagaida zem apģērba, tāpat kā nekad nevar prognozēt dāmu uzvedību, kad beidzot ir nokļūts līdz biksītēm. Esmu stingri pārliecināts, ka biksītes atspoguļo dāmas iekšējo pasauli, raksturu un noskaņojumu. Tās kā prasmīgi uzlikts grims akcentē vajadzīgo, izceļot ķermeņa aprises, auguma vijīgās formas, kas saplūst ar biksīšu piegriezuma līnijām.
Biksītes piesedz sievietes ķermeņa saldāko vietiņu – gludu un zīdainu vai maigi pūkainu, vai biezi noaugušu pauguriņu. Smalkais biksīšu audums slēpj no svešām acīm šos jaukumus, uzliekot tabu un tajā pašā laikā kairina biksītes ieraudzījušā vīrieša iztēli.
Tu jau runā kā Kazanova no sava laikmeta dzīlēm, lai gan tajā laikā dāmas biksītes nevalkāja. Vai šis autors tevi iedvesmo? Es runāju par Kazanovas paša sarakstīto biogrāfiju.
Zināmā mērā iedvesmo gan: pirms gadiem padsmit es izlasīju šo grāmatu un sāku prātot… Sievietes pret veļas izvēli izturas ar lielu uzmanību un rūpību, lai arī maz ir to izredzēto, kas varētu novērtēt izvēlēto biksīšu audumu, griezumu un to, kā tās izskatās uz īpašnieces ķermeņa. Ne vīri, ne mīļākie, pat ne draudzenes nav spējīgas ietekmēt biksīšu izvēles procesu, kad dāma rītausmā no veļas atvilktnes paņem biksītes. Šajā brīdī viņa vadās tikai pēc savām sajūtām, nezinot kādas varētu būt situācijas gaidāmās dienas notikumos.
Domāju, ka sieviešu biksīšu izvēles galvenais motīvs – lai sievietei nebūtu neveikli, ja kāds nejauši ierauga, kas ir zem svārkiem. Viņas vāverītei jābūt piesegtai ar skaistām un dārgām biksītēm. Ja tā ir, tad dāma jūtas pašpārliecināta un lepna par sevi. Īpaši tad, kad nejaušs vējš iepūš kuplajos bruncīšos un nejauša, vēlams simpātiska garāmgājēja acu skatam paveras krāšņs skats uz to, kādas viņai šodien biksītes. Tas gan nenotiek bieži, bet kad notiek, fantāzija gūst neierobežotu lidojumu. Dāma zina, ka viņai pievērsta uzmanība, jo atradusies pikantā situācijā, ka svešinieks pašlaik domā par viņu un to, kas atrodas starp viņas kājām. Tamlīdzīgas domas atraisa nelielu seksuālu uzbudinājumu un gandarījumu no tā, ka vīrietis novērtējis viņas gaumi un veļas izvēli. Īpaši tīkamu saviļņojumu sagādā caurspīdīgas biksītes. Īsta sieviete tādās jūtas kā karaliene, kuras pakļautībā ir visas trakās fantāzijas. Sievietes nereti pašas provocē vīriešus „nejauši ieraudzīt”, kā skatam paveras ar caurspīdīgu audumu pārvilkta sulīga spraudziņa. Šāda aina sapurina gan to, kas demonstrē, gan skatītāju. Abu prātos rodas erotiskas domas, asinis sāk ritēt straujāk.
Man nāksies tevi sarūgtināt: tās ir tavas tīri vīrišķīgās fantāzijas par aprunājamo parādību. Sievietes biksīšu izvēlē vadās vēl no daudz citiem motīviem. Nereti ne būt ne no apsvērumiem, ieraudzīs vai neieraudzīs kāds, ja papūtīs vējš bruncīšos. Turklāt mūsdienās vairums sieviešu valkā bikses.
Un kā tad ar tām meičām, kas noliekušās vai pastiepušās demonstrē apkārtējiem biksīšu cakas, kas izlīdušas no zemo džinsu malas krietnu sprīdi?
Tur man nav ko iebilst…
Bet tu mani pārtrauci manu stāstījumu pašā asākajā momentā un stāstu es tomēr par tām laimīgajām reizēm, kad vējš tomēr iepūtis, kā tu saki – „bruncītī”.
Tie laimīgie, kam gadījies nokļūt tādā situācijā, sajūt, kā viņu sačokurojušies instrumenti apakšbiksēs sāk pildīties ar spēku un gatavi pārvarēt jebkurus šķēršļus. Šai mirklī arī sievietē mostas mātītes instinkts. Lūkojoties uz vīrieša piebriedušo bikšu priekšu, viņa sāk domāt par savu vāverīti, par vīrieša locekli, par iespējamajiem glāstiem, kurus gribētu tūlīt pat saņemt. Kā tas uzbudina! Vāverīte sāk suloties, sula iesūkties biksīšu audumā. Ja tā turpināsies, biksītes drīz kļūs pavisam mitras. Tāpēc jāmāk apvaldīties un laikus apstāties, lai nerastos neveiklas situācijas.
Labi jau labi, neapstrīdēšu tavas fantāzijas! Vai tava iztēle aprobežojas tikai ar tikko aprakstītiem mirkļiem?
Nē taču! Klausies tālāk: biksītes ir domātas tam, lai tās novilktu. Tā tam jābūt. Biksīšu novilkšanas process ir visaizraujošākais piedzīvojums katram vīrietim un arī sievietei. Tikai ne visas dāmas aptver, ka šī procedūra ir kā māksla. Tas jādara lēni un izjusti, iegrimstot savās izjūtās. Biksīšu zīds lēni slīd gar gurniem, stilbiem… Dāma eleganti izliec augumu, demonstrē pufīgo dupsīti un slidina uz leju biksītes. Kāds brīnums, ka kungi tādos mirkļos gatavi pilnīgi uz visu. Mūsdienās ar pliku sievieti nevienu nepārsteigsi, bet sieviete, kas kaut ko slēpj, ir daudz interesantāka. Tas, kas paslēpts zem biksītēm un citām brīnumainām sieviešu veļas detaļām, vienmēr ir daudz iekārojamāks un skaistāks. Kad vīrietis iztēlojas visos sīkumos, kā varētu izskatīties tas, kas paslēpts – lūpiņu forma, kādas spalviņas un vai tās ir vai nav, domas apziņā joņo un mutuļo. Šāds stāvoklis pielīdzināms vulkāna pirmsizvirduma stāvoklim. Cik salds šķiet tas mirklis, kad vīrietis beidzot nokļūst līdz tam, pēc kā tiecas viņa ķermenis un apziņa…
Lūk, kāds spēks ir sieviešu biksītēm – nelielam veidojumam no zīda un mežģīnēm, kas vīrieša apziņā rada veselu vētru! Biksītes ne tikai priecē ar savu izskatu, kad uzvilktas daiļām dāmām, bet liek pamosties erotiskām fantāzijām, saldām atmiņām, satraucošām izjūtām un iekārei iegūt skaisto biksīšu daiļo īpašnieci. Tāpēc es fanoju par sieviešu biksītēm.
(Pēc pauzes) : Laikam tevi nevar uzskatīt par vienkāršu, uz biksītēm ieciklējušos fetišistu. Tātad tevi interesē arī turpinājums?
Bet kā tad savādāk? Domas par dāmu biksītēm ir tikai uzbudinājumu spēcīgi pastiprinošs apstāklis.
Tev ir sieva vai draudzene?
Man ir mīļākā, šī vārda vislabākajā nozīmē. Uzskatu, ka kopdzīvē zustu daudzi pikanti brīži. Un tad viss pārvērstos par prastu dzimumdziņas apmierināšanu.
kas nu kuram interesē? mani aizrauj kleitas. un nevis,ka tikai ir, bet tādas zīdainas,maigas-tad es jūku prātā vispār :)