Valsts valodas likuma izmaiņas, oficiāla divvalodība pašvaldībās, ceļazīmes un norādes divās valodās – dažas no Latgales kongresa prasībām

Latgale
Rēzeknē sestdien apstiprināta Latgales simtgades kongresa rezolūcija. Tajā ietverta virkne vēlmju, kas būtu izpildāmas, lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu latgaliešu valodu un kultūru kā Latvijas nācijas bagātību.

Diskusijas par rezolūcijā iekļautajiem punktiem izvērtās gandrīz divu stundu garumā. Rezolūcija veidota, lai nodrošinātu attīstības virzienus, pie kuriem piestrādāt turpmāk.

Rezolūcijas ievadā tiek prasīts nodrošināt latgaliešu valodas un kultūras īpatnības kā latviešu nācijas bagātības saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, vienlaikus valstiski atbalstot Latgales latviešus (latgaliešus) kā Latvijas valsts nācijas sastāvdaļu.

Kongresa dalībnieki rezolūcijā lūdz nodrošināt skaidru latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiskas latviešu valodas paveida valstisku statusu Latvijā, kā arī pieņemt ISO standarta lietojumu, mainot terminoloģiju un saīsinājumus valodas apzīmējumiem – LAV (latviešu makrovaloda) un LTG (latgaliešu rakstu un literārā valoda). Rezolūcijā prasīts izmantot šos valodu apzīmējumus visās jomās, it īpaši statistikā, norādot izdoto grāmatu, publikāciju, plašsaziņas līdzekļu valodu un valodas zināšanu, darba valodu u.c. Papildus tiek lūgts, lai uz latgaliešu valodu tiktu attiecinātas attiecīgas Valsts valodas likuma prasības.

Rezolūcijā tāpat izteikta vēlme, lai visas valsts un pašvaldības iestādes, kā arī privātpersonas respektētu saziņu, tostarp rakstisku, latgaliešu rakstu valodā visā Latvijas teritorijā. Latgales plānošanas reģiona teritorijā tas būtu attiecināms arī uz pienākumu sniegt atbildes latgaliešu rakstu valodā, ja persona iestādē vērsusies ar iesniegumu latgaliešu valodā. Šis priekšlikums atsevišķos kongresa dalībniekos raisīja bažas, norādot, ka ne visi iestādēs strādājošie prot rakstīt latgaliešu rakstu valodā. Pasākuma vadītāji skaidroja, ka iestādes uz šādiem iesniegumiem varētu atbildēt arī latviešu valodā. Vienlaikus rezolūcijas pieņēmēji vēlētos, lai kā viena no prasībām darbinieka spēju izvērtējumam Latgales plānošanas reģionā būtu spēja sazināties latgaliešu rakstu valodā.

Latgales plānošanas reģionā, kā arī ārpus tā rezolūcijas pieņēmēji vēlētos atgriezt latgaliskos nosaukumus un vietvārdus, uzstādot jaunas ceļa zīmes un norādes, lietojot abas latviešu valodas formas. Rezolūcijas pieņēmēju ieskatā valstij ir jānodrošina atbalsta sistēma tiem uzņēmējiem un NVO, kas tūrisma produktu norādes piedāvā latgaliešu rakstu valodā vai tā ir viena no norāžu valodām. Veicot reģionālo reformu, tāpat būtu jārespektē vēsturiskā teritoriju saistība ar Latgali, kā arī jānodrošina iespēja ceļa zīmēs un norādes lietot latgaliešu rakstu valodu un vēsturiskos apzīmējumus arī ārpus Latgales plānošanas reģiona teritorijas.

Izglītības kontekstā pausta vēlme nodrošināt konkrētu vietējai situācijai atbilstošu latgaliešu rakstu valodas un novadmācības stundu skaitu visās izglītības plūsmās un līmeņos, tam paredzot finansiālu atbalstu Latgales reģionā, kā arī atsevišķus mācību priekšmetus ļaut apgūt latgaliešu rakstu valodā. Atbilstoši kompetenču izglītībai būtu pārskatāmi humanitāro un sociālo virzienu priekšmetu mācību līdzekļi un standarti, tos papildinot ar vēsturiski objektīviem materiāliem par Latgales vēsturi, valodu, literatūru, etniskajām un kultūras īpatnībām. Delegātu ieskatā būtu jāatbalsta arī paraugskolu izveide, kurā viena no mācību valodām ir latgaliešu rakstu valoda.

Apspriežot šo rezolūcijas punktu, izteikta vēlme šādu vīziju piemērot arī uz ārzemēs dzīvojošiem latgaliešiem.

Kultūras jomā rezolūcijas pieņēmēju ieskatā būtu jānodrošina un jāfinansē reģiona līmeņa struktūru izveide, kuru nosaukumā iekļaujams Latgales vārds, piemēram, Latgales Simfoniskais orķestris, savukārt to repertuārs būtu veidojams, primāri lietojot latgaliešu rakstu valodu.

Plašsaziņas līdzekļu kontekstā Latgales plānošanas reģiona teritorijā tiek prasīts valsts informatīvajā telpā rast vietu raidījumiem un ziņām latgaliešu rakstu valodā. Savukārt zinātnē un pētniecībā rezolūcijā tiek prasīts daļu valsts finansēto pētniecības programmu virzīt latgalistikas pētījumu atbalstīšanai.

Kongresā pieņemtajā rezolūcijā tiek prasīts Latgales plānošanas reģiona padomei oficiāli apstiprināt latgaliešu karogu – balta svītra uz tumši zila fona. Tāpat rezolūcijā uzsvērts, ka pavasarī nepieciešams svinēt Latgales dienu.

Rezolūcijas teksts papildināts ar izvērstiem skaidrojumiem katrai no tās sākumā izceltajām jomām, kurās būtu jāstiprina latgaliešu valodas un kultūras vieta.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz