Ventspilī baseinā noslīkušā bērna vecāku kriminālprocesā Stukāns vaino advokātu

Juris Stukāns

Ģenerālprokurors Juris Stukāns “kā jebkurš normāls cilvēks” bijis šokēts, uzzinot, ka 2017.gadā Ventspils peldbaseinā noslīkušā zēna vecākiem celta apsūdzību par saņemtās kompensācijas nedeklarēšanu, tāpēc viņš otrdien Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē aicināja parlamentāriešus nekavējoties grozīt attiecīgo likuma normu.

TV3 raidījums “Nekā personīga” iepriekš vēstīja, ka 2017.gadā Ventspils peldbaseinā noslīkušā zēna vecākiem draudējis cietumsods par saņemtās kompensācijas nedeklarēšanu, jo prokuratūra viņus it kā vainojot liela apmēra zaudējumu nodarīšanā tautsaimniecībai. Savukārt prokuratūra paziņojusi, ka kriminālprocess pret vecākiem ir izbeigts prokuratūras iestādē, nosacīti atbrīvojot personas no kriminālatbildības.

Stukāns skaidroja, ka pēc sižeta pirmdien, 22.martā, viņš sazinājās ar atbildīgo prokurori un elektroniskajā sistēmā iepazinās ar lietas materiāliem. Ģenerālprokurors esot nopratis, ka raidījumā “Nekā personīga” par šo tēmu būs sižets, bet viņš neesot paredzējis, kā tieši tiks pasniegts notikušais. Stukāns pauda, ka advokāts esot “ļaunprātīgi izmantojis publisko telpu”, kā arī esot sniedzis nepilnīgu informāciju.

Tiesībsargājošās institūcijas vadītājs vaicāja, kāpēc Saeima ir pieņēmusi tādu likuma regulējumu, ka ir jāiesniedz deklarācija arī par tādiem lieliem ienākumiem, kuri varētu nebūt apliekami ar nodokli. Stukāns vērsa uzmanību, ka konkrētā likuma normā noteikts, ka deklarācija ir jānorāda arī ar nodokli neapliekami ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 eiro. Attiecīgo kompensāciju abi cilvēki saņēmuši 2018.gadā.

No ģenerālprokurora teiktā izriet, ka viņš pieļauj, ka advokāts varētu būt maldinājis abus lietā iesaistītos cilvēkus attiecībā uz termiņiem deklarācijas iesniegšanai. Likums nosaka, ka deklarācija iesniedzamas sekojošajā gadā konkrētajos termiņos, kurus Stukāns konkrētāk minēja komisijas sēdē.

Ģenerālprokurors norādīja, ka sieviete ievēroja likuma termiņu, kura laikā deklarācija jāiesniedz, taču neuzrādīja saņemto kompensāciju. Vīrietis deklarācijas iesniegšanas attiecīgo termiņu neievēroja un, iesniedzot deklarāciju, neuzrādīja ienākumus no kompensācijas.

Komentējot jautājumu, vai ir noticis kriminālpārkāpums par kompensācijas neuzrādīšanu, Stukāns atsaucās uz Augstākās tiesas (AT) iepriekš lemto saistībā ar deklarācijām. Viņš arī norādīja, ka advokātam bija pienākums zināt šo tiesu praksi.

AT norādījusi, ka, ja deklarācijas iesniegšana saistīta ar nepatiesām ziņām, tad deklarācijas vēlāka labošana un precizēšana nevar mainīt deklarācijas sākotnējo statusu, izriet no ģenerālprokurora skaidrojuma. Viņš norādīja, ka, ja šajā situācijā nebūtu runa par lieliem apmēriem, tad arī atbilstoši likumam nebūtu paredzēta kriminālatbildība.

Stukāns Saeimas deputātus aicināja rīkoties un nekavējoties izsvītrot no Krimināllikuma attiecīgo normu vai arī veikt tajā grozījumus. Komentējot apakškomisijas sēdē izskanējušo redzējumu par to, kā prokuratūrai vajadzēja rīkoties, ģenerālprokurors norādīja, ka šajā gadījumā “nodoms” pierādīts ar darbībām, ka abi cilvēki, iesniedzot deklarāciju, nenorādīja saņemto kompensāciju ievērojamā apmērā.

No Stukāna teiktā izrietēja, ka, abas personas varēja pieļaut iespēju, ka varbūt no kompensācijas ir jāmaksā nodokļi, jo varbūt nebija saņēmušas konsultāciju, ka nodokļi no kompensācijas nav jāmaksā.

Ģenerālprokurors arī pavēstīja, ka abi cilvēki 10.martā tika nopratināti, saprata un atzina vainu un pauda, ka nevēlas sniegt liecības. Stukāns uzsvēra, ka nedaudz vairāk kā nedēļu vēlāk advokāts pēkšņi iesniedzis pavisam citu informāciju ar lūgumu attiecībā uz sievieti izbeigt procesu uz reabilitējoša pamata. Šajā advokāta lūgumā ir atsauces uz AT lēmumiem, tātad viņš varēja iepazīties ar tajos noteikto tiesu praksi, uzsvēra tiesībsargājošās iestādes vadītājs.

Ģenerālprokurors norādīja, ka prokurore nevēlējās prasīt sodu, bet uzreiz piedāvāja arī vienīgo risinājumu – atbrīvot no kriminālatbildības.

Stukāns skaidroja, ka pēc tam, kad policija bija nosūtījusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), VID bija iespēja arī nolemt neierosināt procesu. Jautājums, ko prokuratūra var darīt, ja process jau ir sākts – vai prokuratūrai ir jāvadās pēc revolucionārās apziņas vai pēc likuma, izriet no tiesībsargājošās institūcijas vadītāja paustā.

Stukāns akcentēja, ka šajā gadījumā tika izvēlēts likumā atļautais vissaudzīgākais veids jeb atbrīvošana no kriminālatbildības.

Kā ziņots, prokuratūra iepriekš skaidroja, ka pret Ventspils peldbaseinā noslīkušā zēna vecākiem par saņemtās kompensācijas nedeklarēšanu VID kriminālprocess ir izbeigts, savukārt ģimenes aizstāvis zvērināts advokāts Didzis Vilemsons norādīja uz pretējo.

Komentējot TV3 raidījumā “Nekā personīga” izskanējušo informāciju par to, ka Ventspils peldbaseinā noslīkušā zēna vecākiem draud cietumsods par saņemtās kompensācijas nedeklarēšanu VID, prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA skaidroja, ka pērna gada 20.oktobrī Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Ventspils reģionālajā nodaļā tika pieņemts lēmums no kāda kriminālprocesa izdalīt materiālu attiecībā pret divām personām par iespējamu naudas summas lielā apmērā nedeklarēšanu VID.

Pēc apstākļu noskaidrošanas pērna gada 20.novembrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē tika sākti divi kriminālprocesi pret divām personām pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas – par nepatiesu ziņu norādīšanu ienākumu deklarācijā par ienākumiem lielā apmērā. Minētais pants pēc noziedzīga nodarījuma sastāva konstrukcijas ir ar formālu sastāvu, kas nozīmē, ka kriminālatbildība par konkrēto noziedzīgo nodarījumu ir paredzēta neatkarīgi no kaitīgo seku iestāšanos.

Saskaņā ar Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumu – deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja kalendāra gadā gūtie ienākumi, arī ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 eiro gadā.

Viņa norādīja, ka šī gada 23.februārī abi kriminālprocesi nosūtīti Ziemeļkurzemes prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, un 5.martā prokurore pieņēmusi lēmumu par abu personu saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas.

Kā informēja Eiduka, 10.martā likumā noteiktajā kārtībā tika uzrādīti un izsniegti lēmumi par saukšanu pie kriminālatbildības abām personām. Pēc iepazīšanās ar apsūdzībām zvērināta advokāta Vilemsona klātbūtnē apsūdzētie savu vainu atzina un pauda piekrišanu, ka kriminālprocesi tiek izbeigti prokuratūras iestādē, nosacīti atbrīvojot personas no kriminālatbildības.

Ņemot vērā minēto, 11.martā prokurore pieņēma lēmumus par abu kriminālprocesu izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot personas no kriminālatbildības, ko apstiprinājis amatā augstāks prokurors, informēja prokuratūras pārstāve, piebilstot, ka “Nekā personīga” sižetā prokuratūra publiski ar pieņemtajiem lēmumiem par kriminālprocesu izbeigšanu klajā nenāca, jo personas ar lēmumiem vēl nebija iepazīstinātas. Advokāta aizņemtības dēļ to esot paredzēts darīt vien 29.martā.

Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā teikts, ka, izbeidzot kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors personai nosaka pārbaudes laiku. Šis pārbaudes laiks ir no trim līdz 18 mēnešiem, noskaidroja aģentūra LETA.

Ja persona pārbaudes laikā izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu vai neizpilda uzliktos pienākumus vai izlīguma nosacījumus, tās kriminālvajāšana tiek turpināta.

Tāpat, izbeidzot kriminālprocesu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors var uzlikt apsūdzētajam Krimināllikumā paredzētos pienākumus, piemēram, noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu, nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas, kā arī atturēties no noteiktas rīcības vai nodarbošanās veidiem.

Ņemot vērā, ka abas personas nav iepazinušās ar prokuratūras lēmumu, prokuratūrā aģentūrai LETA patlaban nekomentēja, vai personām uzlikts pārbaudes laiks un kādi tām noteikti pienākumi.

Reaģējot uz prokuratūras izplatīto paziņojumu, advokāts Vilemsons norādīja, ka kriminālprocess pret abiem vecākiem joprojām nav izbeigts. “Realizējot savus kā aizstāvja pienākumus, es procesa virzītājai – Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurorei Rūtai Leišavniecei pēc iepazīšanās ar zēna vecākiem celtajām apsūdzībām 12.martā iesniedzu pieteikumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ņemot vērā to, ka uzskatīju un uzskatu, ka bojāgājušā zēna vecāku rīcībā nav noziedzīga nodarījuma sastāva,” sacīja advokāts, uzsverot, ka 16.martā prokurore pieņēma lēmumu noraidīt lūgumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

Advokāts teica, ka minētais lēmums kā nelikumīgs ir ticis pārsūdzēts Kurzemes tiesas apgabala prokuratūrā. “Bojāgājušā zēna vecāki un es kā viņu aizstāvis turpināsim cīņu par kriminālprocesa izbeigšanu uz reabilitējoša pamata,” pauda Vilemsons.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: LETA

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


3
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Viesturs
Viesturs

To visu var atrisināt vēl vienkāršāk ! Persona ar šādu situāciju visticamāk sastopas pirmo un vienīgo reizi mūžā, bet iestādēs un bankās ir oilns ar visāda veida speciālistiem un nav nekādu problēmu tiši vņiem uzlikt par pienākumu ziņot VID par šādām izmaksām un tad tā to jau zinātu!
Zinu ka manai tantei banka draudēja ar konta blokēšanu ja viņa nesniegs paskaidrojumus par naudu ko saņēma pēc dārza mājiņas pārdošanas, kaut nauda tika saņemta caur darījuma kontu un viss bija redzams zemesgrāmatā ! Kāpēc cilvēki jāapgrūtina ar šādām problēmām, ja visu nepieciešamo informāciju iestādes var iegūt pašas ?!?!?!?

Stienis
Stienis

Šis gadījums kārtējo reizi apliecina ierēdniecības kalpošanu burtam. Jā – vecākiem bija jāzina, ka jādeklarē visi ienākumi, kas pārsniedz noteiktu summu, un arī saņemtā kompensācija bija jādeklarē. Turklāt nevienam advokātam nav pienākums no zila gaisa konsultēt klientu par grāmatvedības jautājumiem. Jautājums ir par to, vai visi tie izmeklētāji, prokurori un attiecīgo iestāžu ierēdņi jau pašā sākumā neredzēja, kas tā ir par kompensāciju, un pirms lēkt uz ecēšām (pirmssākt krimināllietu) sazināties ar konkrētajiem cilvēkiem. Tā ietaupītos ne tikai nodokļu maksātāju nauda visa šī cirka finansēšanai, bet galvenais – tiktu saudzēti šie nabaga cietušie cilvēki, un kā blakusefekts – tiktu celts (nevis… lasīt vēl »

Otto
Otto

“Stukāns vaicāja, kāpēc Saeima ir pieņēmusi tādu likuma regulējumu, ka ir jāiesniedz deklarācija arī par tādiem lieliem ienākumiem, kuri varētu nebūt apliekami ar nodokli.”

Ar nodokli neapliekamie ienākumi jādeklarē tāpēc, lai valsts būtu informēta par šādiem ienākumiem, un gadījumos, kad jāpārbauda iespējamo līdzekļu izcelsme, nevarētu aizbildināties, ka esi saņēmis neapliekamus ienākumus, kurus arī nevajadzēja deklarēt.

Ja pieņems grozījumus, ka neapliekami ienākumi nav jādeklarē, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāji Latvijā priekā bučos Stukānam rokas par šādu ierosinājumu.