Valsts drošības dienests (VDD) līdz šim publiski ir informējis par divdesmit kopš 2016.gada aizdomās par spiegošanu un citām nacionālo drošību apdraudošām darbībām Krievijas vai Baltkrievijas labā aizturētām personām.
2016. gadā pēc valsts drošības iestāžu ierosinājuma tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas būtiski palielināja VDD iespējas ar krimināltiesiskiem instrumentiem vērsties pret personām, kuras spiego vai veic citas pret valsts drošību vērstas darbības Latvijai naidīgu ārvalstu interesēs.
VDD līdz šim publiski ir informējis par 20 kopš 2016.gada aizdomās par spiegošanu un citām nacionālo drošību apdraudošām darbībām Krievijas vai Baltkrievijas labā aizturētām personām. Pērn dienests par šādiem noziegumiem ir aizturējis līdz šim lielāko personu skaitu – 10 personas.
Septiņas no minētajām 20 personām VDD ir aizturējis ciešā sadarbībā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (MIDD). Šajos gadījumos personas Krievijas vai Baltkrievijas specdienestu uzdevumā bija nelikumīgi vākušas informāciju par Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūru vai personālu vai arī sniegušas cita veida atbalstu ārvalstu militārajiem izlūkdienestiem.
Divpadsmit no minētajām 20 personām dienests ir aizturējis aizdomās tieši par spiegošanu, savukārt astoņas – par cita veida palīdzības sniegšanu ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā, norādīja VDD.
Trīs no astoņām aizdomās par palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā aizturētajām personām VDD izmeklēšanas laikā ir mainījis noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju uz smagāku – noziedzīgas organizācijas vadīšanu un piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos noziegumos, starp kuriem ir arī spiegošana Krievijas specdienestu interesēs. Šīs trīs aizturētās personas ir tā dēvēto “Baltijas antifašistu” izveidotāji.
Norādot aizturēto skaitu atsevišķi pa gadiem, 2016., 2017., 2018. un 2019. gadā VDD aizdomās par spiegošanu ik gadu aizturējis pa vienai personai.
2021.gadā aizdomās par nelikumīgu sadarbību ar Krievijas specdienestiem VDD kopumā aizturēja piecas personas. Četras no šīm personām tika aizturētas saistībā ar aizdomām par spiegošanu, savukārt viena – par cita veida palīdzības sniegšanu Krievijai pret Latviju vērstā darbībā.
2022.gadā VDD aizturējis vienu personu aizdomās par spiegošanu Baltkrievijas specdienesta uzdevumā.
Savukārt pērn aizdomās par spiegošanu un citām nelikumīgām aktivitātēm Krievijas specdienestu uzdevumā VDD ir aizturējis līdz šim lielāko personu skaitu – kopumā 10 personas. Trīs no šīm personām aizturētas aizdomās par spiegošanu, septiņas – par cita veida palīdzības sniegšanu Krievijas specdienestiem pret Latviju vērstā darbībā.
Kā jau iepriekš minēts, trīs gadījumos personu noziedzīgais nodarījums izmeklēšanas gaitā pārkvalificēts uz smagāku – noziedzīgas organizācijas vadīšanu un piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos noziegumos, starp kuriem ir arī spiegošana Krievijas specdienestu interesēs.
Līdz šim VDD ir lūdzis prokuratūru par spiegošanu apsūdzēt vienpadsmit personas, savukārt par cita veida pretvalstiskām darbībām ārvalsts specdienesta uzdevumā – vienu personu. Pret sešām personām dienests rosinājis uzsākt kriminālvajāšanu par sevišķi smagu noziegumu – noziedzīgas organizācijas vadīšanu un piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos noziegumos Krievijas specdienestu interesēs. No šīm sešām personām iepriekš apkopotajā statistikā iekļautas trīs, jo pārējās trīs ir izsludinātas meklēšanā un patlaban nav aizturētas.
Līdz šim par spiegošanu Latvijā par vainīgām ir atzītas desmit personas. Septiņos gadījumos tiesas spriedums ir stājies spēkā, savukārt trīs personas patlaban spriedumu ir pārsūdzējušas.
Personām piespriesti dažādi sodi, no kuriem līdz šim smagākais bijis 15 gadu cietumsods Iekšlietu ministrijas Informācijas centra bijušajai amatpersonai Oļegam Burakam par ilgstošu un sistemātisku spiegošanu Krievijas specdienesta labā, nodarot nozīmīgu kaitējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Kuras tur ministrijas datorspec bij ar kaukādu .su e-pastu iekš whois?
Kā to uztvert? Par joku?
Un ko tieši šie 20 tagad ir saspiegojuši? Noslepenots?
Nu tad dodiet man no budžeta miljonu, jo es aizstāvēju Latviju no citplanētieši iebrukuma. Pierādijum nau, jo es tač visu novērsu. Aiziet, man pienākas miljons! Latos! Eirikos tas jau ir 3 miljoni.
Dīvaini. Es jau 30 gadus kā spiegoju Trinidadas un Tobago labā, bet mani nav vēl aizturējuši.