Cik zināms, spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam. Neskatoties uz to, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Dace Lapinska privileģēti neievēro cilvēka pamattiesības un absolūti nesodīti var novest veselu cilvēku līdz invaliditātei un dzīvībai bīstamam stāvoklim.
Domājams, ka visi praktizējošie nežēlīgie cilvēki 21.gadsimtā ir sodīti, tomēr vēl joprojām, piesedzoties ar prokurora neaizskaramību, ir indivīdi, kuri izbauda savu visvarenību.
Ir tapis zināms, ka tieslietu ministram Jānim Bordānam un tiesībsargam Jurim Jansonam nosūtīti kādas invalīdes iesniegumi par to, kā pret viņu necilvēcīgi izturējās Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Dace Lapinska, kura ar savu uzvedību, lēmumiem radīja neatgriezeniskas sekas veselībai, un tiesvedības rezultātā jauna, pilnīgi vesela sieviete kļuvusi par invalīdi, zaudējot ievērojamu daļu darbspējas un spēju kvalitatīvi veikt ikdienas dzīves aktivitātes.
Šī raksta mērķis ir darīt visu, lai nepieļautu, ka arī citi veseli cilvēki tiesvedības un izmeklēšanas procesā tiek padarīti par invalīdiem un pēc tam piedzīvo nežēlīgu attieksmi pret sevi un savu veselību. Klusējot ikviens no mums var kļūt par upuri.
Pirms izmeklēšanas darbību sākuma sieviete bija absolūti vesela, veicot katru gadu obligātās veselības pārbaudes. Tomēr pēc aizturēšanas, astoņu stundu pratināšanas, piedzīvotās psiholoģiskās vardarbības un šantāžas no piecu operatīvo darbinieku puses, pēc acīmredzamas nepieļaujamas uzvedības un rīcības no prokurores Daces Lapinskas puses rezultātā sieviete kļuva par invalīdi. Viņas veselība tika neatgriezeniski sabojāta, par ko liecina invaliditātes noteikšana.
Visu tiesvedības procesa laiku prokurore Dace Lapinska pārliecināja tiesu, ka sieviete aizbildinās ar savu veselības stāvokli un kavē tiesvedību, kaut arī prokurorei bija piestādīti visi medicīniskie dokumenti.
Prokurore Dace Lapinska noraidīja sievietes pieteikto lūgumu par papildu tiesu medicīnas ekspertīzes nozīmēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas smaguma pakāpi, un apšaubīja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) noteikto invaliditāti, sakot tiesai, ka personai nav atņemtas darbaspējas, lai gan Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija sievietei piešķīra darbspējas zaudējumu 25-59% apmērā ar noteikto 3.grupas invaliditāti.
Rodas jautājums, vai prokurori ir medicīnas personas, kuras ir tiesīgas spriest par cilvēka veselības stāvokli, darbsnespēju?
Turklāt sieviete cīnījās starp dzīvību un nāvi pēc noteiktās onkoloģiskās diagnozes, bet paralēli sievietes slimošanai, izmeklējumu veikšanai, medikamentu lietošanai viņu piespieda nemitīgā steigā piedalīties tiesvedības procesā, uzklausīt lieciniekus, sniegt savas liecības un sniegt lūgumus, iebildumus.
Rodas jautājums, vai tiešām šādā stāvoklī, kad personai nosaka onkoloģisko diagnozi un ārsts informē personu par dzīves ilgumu, persona spēj adekvāti piedalīties tiesvedībā un saprast notikušo?
Zināms, ka prokurorei bija iesniegti visi medicīniskie dokumenti jau izmeklēšanas stadijā, kas radīja pamatu noteikt sievietei medicīnisko ekspertīzi, bet tas netika izdarīts.
Kāpēc prokurore izmeklēšanas stadijā nenozīmēja sievietei medicīnisko ekspertīzi un turpināja spīdzināt sievieti, – vai tiešām prokurorei Dacei Lapinskai bija jāpanāk invalīda nonāvēšana un notiesāšana?
Tikai pēc vairāk nekā diviem gadiem pēc lietas uzsākšanas, pateicoties procesa virzītājai – Rīgas rajona tiesas tiesnesei Baibai Ābelei, sievietei tika noteikta tiesu medicīnas ekspertīze veselības stāvokļa izvērtēšanai, kas apstiprināja viņas saslimšanu, tomēr tiesu medicīnas eksperti nesniedza atbildes par saslimšanas smagumu.
Sieviete vismaz četras reizes iesniedza lūgumu, lai eksperti sniedz atbildi par saslimšanas smagumu, tomēr prokurore Dace Lapinska bija tik nežēlīga, ka noraidīja visus šos lūgumus, uzskatot tos par nepamatotiem.
Vai tiešām prokurore nevēlējās noskaidrot, kādā smaguma pakāpē bija sievietes saslimšana, kas ir būtisks faktors pie taisnīga un objektīva sprieduma?
Latvijas Republikas Senāts 31.08.2021. lēmumā lietā Nr. 11370049420 noteica, ka ziņas par personas invaliditāti ir personību raksturojoša ziņa un tai ir būtiska nozīme individualizēta un taisnīga soda noteikšanā.
Pēc ekspertīzes nozīmēšanas sieviete ar noteikto invaliditāti pēc onkoloģiskās operācijas – remisijas laikā nonāca neapskaužamā situācijā, no visām medicīniskām iestādēm nekavējoties tika pieprasīti viņas medicīniskie dokumenti, un tie tika zibenīgi izņemti, pat nenokopējot tajos esošo informāciju, kā rezultātā sievietei pat tika atteikta ārstēšanās.
Turklāt tika atstāts bez ievērības ārsta izraksts un sniegtās rekomendācijas par to, ka sievietes veselības stāvoklis nepieļauj piedalīšanos tiesas sēdē 10 mēnešus.
Krimināllietā no prokurores Daces Lapinskas un izmeklētāja puses tika pieļauta virkne būtisku pārkāpumu, pret kuriem vērsties sievietei uzreiz liedza apgrūtinātais veselības stāvoklis. Piemēram, divi liecinieki – policijas darbinieki, kurus uz tiesu izsauca prokurore – tiesas sēdē atzina, ka izmeklēšanas laikā snieguši nepatiesas liecības. Šīs nepatiesās liecības prokurore savā debašu runā izmantoja kā apsūdzības pierādījumu pret sievieti.
Tāpat pie lietas materiāliem netika nepievienots un tiesai netika iesniegts izņemtais videoieraksts, slēpjot patiesību lietā, kaut arī sievietei bija sniegta atbilde, ka videoieraksts ir izņemts. Pēc izmeklētāja vārdiem, videoieraksts bija izņemts, bet liela apjoma dēļ tas netika pievienots. Tāpat lietas kopijās iztrūkst pielikuma uz 105 lapām, kas bija pamats lietas uzsākšanai.
Turklāt savu pēdējo vārdu sieviete bija spiesta teikt holteramonitorēšanas izmeklējuma laikā, kura rezultāti fiksēja nāvējoši bīstamus sirds ritma traucējumus. Sieviete uzskata, ka šādā veidā tika pat apdraudēta viņas dzīvība. Turklāt tiesas sēde 28.10.2021. notika klātienē tiesas zālē, kurā piedalījās prokurore un citi lietas dalībnieki, neskatoties uz to, ka valstī bija izsludināta ārkārtējā situācija, ikkatrs dalībnieks apdraudēja savu veselību Covid 19 saslimšanas riskam.
Vai tiešām tā notiek cilvēktiesību – invalīdu tiesību ievērošana krimināllietās?
Tiesvedības rezultātā bija redzams, ka Rīgas rajona tiesas tiesneses Baibas Ābeles viedoklis par celto apsūdzību nesakrīt ar apsūdzības uzturētājas viedokli, tomēr, iespējams, no prokurores puses bija izdarīts spiediens gan uz tiesnesi, gan, iespējams, uz viņas priekšniecību, lai sasteidzinātu lietas izskatīšanu, lai neviens no procesa virzītājiem netiktu saukts pie atbildības par pieļautiem būtiskiem pirmstiesas izmeklēšanas pārkāpumiem un apsūdzētās personas notiesātu.
Sievietei bijusī priekšniece – bijusī policijas amatpersona – sniedza informāciju, ka pret viņu tika veikts atriebības akts sakarā ar iesniegtām sūdzībām par prokurores un pirmstiesas izmeklēšanā pieļautiem likumpārkāpumiem – iespaidoti liecinieki, nepievienots izņemtais videoieraksts un pielikums uz 105 lapām, noslēpti vainu attaisnojoši pierādījumi u.c.
Vairāk nekā 3 gadus tiesībsargājošās iestādēs tika izskatīta krimināllieta, kurā nav neviena cietušā un nodarītā materiālā zaudējuma. Jāaizdomājas, cik valsts līdzekļu tika iztērēti šim procesam un vai tas tiešām ir sabiedrības interesēs.
Par laimi jāatzīst, ka par cietsirdīgo izturēšanos pret dzīvniekiem praksē darbojas likumā paredzētā kārtība, ko nevar salīdzināt ar šajā lietā notikušo.
Sieviete lūdz tiesībsargu aizsargāt sabiedrību un visu citu invalīdu tiesības, lūdz nepieļaut prokuratūras amatpersonu necilvēcīgu uzvedību pret personām, kuriem ir noteikta invaliditāte.
Gribas ticēt, ka tieslietu ministram Jānim Bordānam izdosies nodrošināt un uzraudzīt, lai tiesu sistēmā tiktu ievērotas visu citu personu, kam noteikta invaliditāte, tiesības un lai šīs sociāli mazaizsargātās personas neciestu no negodprātīgo amatpersonu rīcības. Ir jānodrošina iespēja un jāaizsargā tiesneši, lai viņi būtu neaizskarami un neatkarīgi tiesas spriešanā, lai netiktu apdraudēta neatkarīga tiesu vara.
Pēc noskaidrotās informācijas radās interese noskaidrot šo augstāko cilvēku tiesībsargu domas un viedokli par acīmredzamo invalīdu tiesību neievērošanu tiesībsargājošās iestādēs.
Ņemot vērā, ka invalīdi ir mazaizsargāta personu grupa, ir rūpīgi jāseko līdzi šo iesniegumu izskatīšanai, un gribas ticēt, ka cilvēku tiesībsargiem izdosies rast risinājumu šai situācijai, lai nepieļautu vēl tālāku sievietes veselības pasliktināšanos.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Pietiek
Ludzai galīgi jumts aizlidojis….
Varētu, padomāt, ka Aivaram rūpēja.
Neesiet naivi – ne Bordānam, ne Štukānam un pilnīgi nevienam citam ierēdnim, augstai amatpersonai, ministram un pat ne $ūda prezidentam nerūp neviens invalīds, neviena iedzīvotāja smagā dzīve, grūtības. Viņiem prātā nenāk novērst birokrātijas netaisnību. Viņi visi ir vienkārši piezīdušies pie varas kā īsteni… nu jūs paši zināt.