Latvijas tiesās krimināllietu skaits nav ļoti pieaudzis, taču jūtams, ka tiesībaizsardzības iestādes strādā labāk, atklāj vairāk sarežģītāku lietu, piemēram, krāpšanas, naudas legalizācijas gadījumus, izvairīšanos no nodokļiem, intervijā aģentūrai LETA norāda Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Aivars Uminskis. Viņš intervijā arī stāsta par pārmaiņām tiesu slodzē, sadarbību ar zemākas instances tiesām un mākslīgā intelekta iespējām tiesu darbā.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēlēšanās daudzi kandidāti izteicās par mākslīgā intelekta integrēšanu tiesu darbā. Kāda ir jūsu attieksme pret to?
Es uz to skatos pozitīvi. Jebkas, kas atvieglo darbu, ir atbalstāms. Sākot no veļas mašīnām līdz telefoniem – tagad telefons mums aizstāj visu – saziņu, finanšu pārvaldību, visu. Tāpēc jebkuras tehnoloģijas, kas palīdz efektīvāk veikt darbu, taupot resursus, ir labs solis. Protams, vienmēr jāizsver, kādu tehnoloģiju varam izmantot, kā tas ietekmēs datu aizsardzību. Mums nevar būt tā, ka kaut kādā sistēmā vienkārši “iepludinām” nolēmumu ar visiem personas datiem, lai mākslīgais intelekts izvelk kaut kādus tiesību jautājumus vai automātiski raksta aprakstošo daļu. Tam vajadzīgi milzīgi resursi, un tur ir arī riski.
Tiesā padomnieki jau izmanto specializētas programmas tiesu prakses apkopojumos. Ar šīm programmām viņi atlasa nolēmumus par konkrētiem jautājumiem. Tagad tiek plānots jauns iepirkums, lai padarītu meklēšanu vēl efektīvāku – nevis pēc juridiskiem kritērijiem, bet vienkārši pēc atslēgvārdiem, piemēram, “automašīnas zādzība”, lai sistēma pēc teksta spētu atrast atbilstošos nolēmumus.
Es nākotnē redzu labas iespējas, piemēram, izmantojot mašīntulkošanas rīkus. Mums ir jātulko nolēmumi, bet šobrīd mēs vēl nevaram pilnībā paļauties uz mašīntulkojumu kvalitāti, īpaši tiesību tekstos. Tomēr saziņai, pavadrakstiem un vienkāršākai informācijai mašīntulkošana jau tiek izmantota. Mēs sekojam līdzi, kā tehnoloģijas attīstās, un izvērtējam to kvalitāti. Runājot par nākotni, es domāju, ka apjomīgā darba posmos, piemēram, informācijas apstrādē, mākslīgais intelekts varētu ļoti palīdzēt. Protams, pilnus nolēmumus gan viņš vēl nerakstīs.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Kārtējais plānprātiņu teksts. Paskaidroju: