TM un Ieslodzījuma vietu pārvalde uzspļauj Satversmes tiesai, Satversmei un tajā noteiktajām pamattiesībām – atklāta vēstule Valsts prezidentam Levita kungam

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Konkurences padome septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos. 

KNAB rīcībā esošie fakti liecināja par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. 

Būvnieku karteļa lietā, pie kuras strādāja gan KNAB, gan Konkurences padome, bija aizdomas par kukuļošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu un arī aizliegtu karteļa vienošanos, kurā trīs gadu garumā saskaņotas cenas un savstarpēji dalīti iepirkumi. Konkurences padome publiskojusi sarakstu ar objektiem, kas figurē tā saucamajā “būvnieku karteļa” lietā, kurā par aizliegtu vienošanos desmit būvniecības uzņēmumiem noteikti sodi kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā. 

Starp publiskotajiem objektiem ir minēts arī jaunais Liepājas cietums, kura celtniecību bija sev “aizrunājusi” SIA “Abora”. 2019. gada sākumā noslēdzās iepirkums par jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, kurā uzvarēja būvuzņēmums “Abora”, kas piedāvāja darbus paveikt par zemāko cenu – 113,6 miljoniem eiro. 

Būvnieku kartelis nav ietekmējis Liepājas cietuma iepirkuma procedūru un tā būvniecību, tikšanās laikā ar Konkurences padomes priekšsēdētāju Juri Gaiķi sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Dīvaini jau būtu, ja tieslietu ministrs būtu atzinis to, ko konstatējusi Konkurences padome, t.i., ka pie cietuma būvniecības, apejot likumu un citas godīgās procedūras, vēlējās tikt tieši kartelī esošie būvnieki.

Ministra apgalvojumam oponējošs ir apstāklis, ka “aizrunātājs” nav tomēr ticis pie kārotā objekta. Tomēr nevis tamdēļ, ka kartelis nebūtu ietekmējis iepirkuma procedūru, bet gan Konkurences padomes, KNAB un mediju pastiprinātās intereses rezultātā.

Bez tam, diezgan dīvaini liekas, ka tieslietu ministrs, neskatoties uz zemākajām izmaksām, ir atteicies noslēgt līgumu ar šo būvuzņēmumu. Acīmredzot, nav sakritušas intereses un vērtības. Iespējams, ministram jau tobrīd simpatizējis cits būvnieks. Vai arī ministrs “jutis”, ka “Abora” nav godīga. 

Gan tieslietu ministrs, gan Ieslodzījuma vietu pārvalde, noraidot Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-25-01 “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam” izpildes iespējamību, sludināja, ka tikai un vienīgi jaunais Liepājas cietums būs panaceja visām Latvijas ieslodzījuma vietās pastāvošajām problēmām. Tomēr, atceroties cietuma būvniecības vēsturisko (ne) virzību un patreizējo vilcināšanos , ir acīmredzami, ka tie ir bijuši tikai un vienīgi iegansti, lai nepildītu minēto spriedumu, t.i. , darītu visu, lai nedarītu neko. 

Tomēr Satversmes tiesas likuma 32.pants diezgan skaidri nosaka: 

(1) Satversmes tiesas spriedums ir galīgs. Tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī.
(2) Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.
 

Tādējādi Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes aizbildināšanās ar sprieduma izpildes neiespējamību un norādi, ka tikai jaunā cietuma celtniecība radīs iespējas tā izpildei, uzskatāma par uzspļaušanu Satversmes tiesai, Satversmei un tajā noteiktajām pamattiesībām. Šīs iestādes atklāti parāda, ka, ja grib, tad tiesas spriedumu var arī nepildīt.

Satversmes tiesa minētajā spriedumā bija izvērtējusi nepieciešamos resursus un laiku, kāds nepieciešams tā izpildei un noteica izpildes datumu līdz 2021. gada 1. maijam. 

Vēlos vērsties pie Valsts prezidenta E. Levita kunga. Jūs, atbilstoši LR Satversmes 40. pantam, 2019. gada 8. jūlijā devāt šādu svinīgu solījumu: “Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.” 

Aicinu prezidenta kungu pildīt doto zvērestu un nekavējoties iesaistīties aprakstītās situācijas risināšanā, primāri pieprasot atbildīgās amatpersonas nekavējoties pildīt Satversmes tiesas spriedumu.

Ar laba vēlējumiem,
Laura Vītola