Tieslietu padome: Bordāna nepatiku par spriedumu Magoņa lietā var uztvert kā tiesneša ietekmēšanu

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) pausto nepatiku par Vidzemes rajona tiesas spriedumu bijušā “Latvija dzelzceļa” šefa Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska kukuļošanas lietā var uztvert kā prettiesisku to tiesnešu ietekmēšanu, kuri skatīs šo lietu augstākās instancēs. Šādu viedokli rezolūcijā paudusi Tieslietu padome.

Medijiem nosūtītajā rezolūcijā padome citē Bordāna sacīto pēc īsā tiesas sprieduma nolasīšanas. Ministrs atzina, ka viņam nav pieņemama šīs lietas virzība tiesā, kādēļ arī ir tāds spriedums – Magonis un Osinovskis ir attaisnoti kukuļošanā. Ministrs norādījis, ka lieta nonākusi pie tiesneša Kārļa Jansona, kam neesot augstākā reputācija tiesu sistēmā un neesot labākais profesionālais novērtējums.

“Notika tiesnešu profesionālās darbības novērtējums, un šis novērtējums [Jansonam] bija negatīvs. Lai varētu atstādināt tiesnesi no turpmākā darba, ir jābūt diviem negatīviem novērtējumiem. Manā ieskatā otrai novērtēšanai būtu jābūt pirms šāda sprieduma taisīšanas,” sacīja Bordāns.

Tikmēr Tieslietu padome rezolūcijā norādījusi, likums nedod pamatu tiesnesi atstādināt vai atcelt no amata pēc pirmā negatīvā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas vērtējuma. Saskaņā ar likumā noteikto procedūru, šim tiesnesim ir paātrināti jāiziet atkārtots novērtējums, kurš galīgi izšķir tiesneša atrašanos amatā.

Padomē norādīja arī, ka šajā lietā vēl nav pieejams pilnais spriedums. “Līdz ar to nevienam, kurš nav piedalījies attiecīgajā procesā, šobrīd nav iespējams izteikt argumentētu viedokli par šā sprieduma kvalitāti. Turklāt šis spriedums nav spēkā un ir pārsūdzams augstākā instancē,” uzsvēra padomē.

Tieslietu padomē atzīmē arī, ka ir jānošķir sprieduma, tiesas vai tiesneša kritika no apvainojumiem.

“Kritika nozīmē civilizētu, konkrētu un argumentētu viedokļa izteikšanu par trūkumiem un kļūdām. Nepatika pret sprieduma rezultātu pati par sevi nav pamats kritikai, jo īpaši, ja tai neseko argumentēts pamatojums,” norādīja padomē, uzsverot, ka ar likumu ir aizliegta tiesneša ietekmēšana, izskatot lietu. Tas ir viens no tiesiskuma stūrakmeņiem.

“Tieslietu ministrs ir viena no augstākajām tieslietu resora amatpersonām valstī ar visai plašām pilnvarām attiecībā uz tiesu varu, tai skaitā ar tiesībām rosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem. Līdz ar to,

ja šāda amatpersona izsaka neargumentētu nepatiku pret sprieduma rezultātu, to var uztvert kā prettiesisku to tiesnešu ietekmēšanu, kuri skatīs šo lietu augstākās instancēs,” sacīja padomē.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Tieslietu padome aicina visus sabiedrības locekļus, tai skaitā valsts amatpersonas:

• Nekritizēt spriedumu, pirms tas ir pieejams, bet, izsakot kritiku, ievērot civilizētas diskusijas principus.
• Respektēt Satversmē un likumos noteiktos tiesas darbības principus un tiesneša neatkarību.
• Ja ir zināmi konkrēti fakti par korupciju tiesās, ziņot par tiem kompetentām iestādēm, norādot konkrētus faktus un pierādījumus, taču atturēties no tiesas un tiesnešu neargumentētas apvainošanas, kā arī baumu, nepārbaudāmu apgalvojumu un viltus ziņu izplatīšanas.
• Tiesu priekšsēdētājiem jāorganizē efektīva tiesas komunikācija ar sabiedrību, un tiesnešiem ieteicams skaidrot saīsinātos spriedumus, informējot sabiedrību par sprieduma galvenajiem argumentiem.

Tieslietu padome norādīja, ka tiesiskums un demokrātija labi darbojas tikai sabiedrībās ar augstu pilsoniskās apzinātības līmeni un tiesisko kultūru, kas cita starpā sevī ietver arī izglītotību un zināšanas par valsts, tai skaitā tiesas, uzbūves un darbības principiem. Uz faktiem un pierādījumiem nebalstīti, tikai emocijās sakņojošies apgalvojumi neliecina par šādu augstu apzinātību un kultūru, un tikai grauj valsts un sabiedrības pamatus. 

Kā zināms, Vidzemes rajona tiesa Limbažos 21. janvārī attaisnoja bijušo “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētāju Magoni un Igaunijas miljonāru Osinovski, kuri bija apsūdzēti lietā par kukuļošanu. Vidzemes rajona tiesas Limbažos tiesnesis Jansons, kurš skatīja šo lietu, iepriekš vairākkārt nonācis Tiesnešu disciplinārkolēģijas redzeslokā un saņēmis sodus.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv