Administratīvā apgabaltiesa saglabājusi pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanas, tomēr tiesa atzinusi, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju, līdz ar to Ministru kabinetam dota iespēja nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Indriķi Muižnieku (attēlā), izriet no šodienas tiesas lēmuma, vēsta TV3 Ziņas.
Valdība 27.augustā pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā “Par Latvijas Universitātes Satversmi” noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi. Par rektora pienākumu izpildītāju tobrīd tika iecelts Gvido Straube.
Tomēr pēc Muižnieka vēršanās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdzot noteikt pagaidu liegumu, tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā, pēc kā Straube zaudēja rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.
Administratīvā apgabaltiesa nolēma grozīt pagaidu aizsardzības līdzekli, kas nozīmē, ka jaunas LU rektora vēlēšanas joprojām ir aizliegtas, taču Ministru kabinetam dotas tiesības noteikt rektora pienākumu izpildītāju informēja tiesā.
Līdz ar to ar tiesas nolēmumu noteikts, ka līdz pilnā sprieduma spēkā stāšanās brīdim par LU rektora pienākumu izpildītāju valdība drīkst iecelt kādu citu personu.
Administratīvā apgabaltiesa ar šīs dienas lēmumu pievienojās Administratīvās rajona tiesas šī gada 30.septembra lēmumam daļā par to, ka lietā ir nepieciešama pagaidu aizsardzība. Pirmās instances tiesa pamatoti secināja, ka lietā ir konstatējama arī tiesiski aizsargājama pieteicēja interese pagaidu aizsardzības noteikšanai.
Gadījumā, ja pagaidu aizsardzība lietā netiktu noteikta, LU būtu pamats rīkot jaunas vēlēšanas, kurās Muižnieks nevarētu piedalīties. Tādējādi Muižniekam labvēlīga sprieduma gadījumā tā izpilde nemaz nebūtu iespējama, jo rektora amatā jau būtu ievēlēta cita persona, skaidroja tiesā.
Tomēr Administratīvā apgabaltiesa ar lēmumu atzina, ka pirmās instances tiesa nav piemērojusi atbilstošu pagaidu aizsardzības līdzekli. Līdz ar to lietā no šī gada 1. decembra ir nosakāms cits pagaidu aizsardzības līdzeklis – pagaidu noregulējums, kas paredz aizliegumu LU rīkot jaunas rektora vēlēšanas līdz stājas spēkā spriedums šajā lietā. Savukārt Muižnieka lūgums tiesai noteikt viņu par LU rektora pienākumu izpildītāju ir noraidāms.
Ar Administratīvās apgabaltiesas lēmumu Ministru kabinetam tiek piešķirtas tiesības līdz 1.decembrim grozīt pārsūdzēto rīkojumu, nosakot, kurai personai no 1.decembra līdz sprieduma stāšanai spēkā uzdot LU rektora vietas izpildītāja pienākumus, skaidroja tiesā.
Ministru kabinetam ir tiesības šādus pienākumus noteikt pašreizējam rektora vietas izpildītājam Muižniekam. Tomēr, ja pārsūdzētais rīkojums netiks grozīts, ar 1.decembri tiks atjaunota pārsūdzētā Ministru kabineta rīkojuma darbība, par rektora vietas izpildītāju ieceļot Straubi, norādīja tiesā.
Administratīvās apgabaltiesas lēmums vairs nav pārsūdzams.
Administratīvā apgabaltiesa šodien rakstveida procesā arī izskatīja LU blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 18.septembra lēmumu, ar kuru pēc pašas universitātes prasības tika izbeigta tiesvedība pret valsti saistībā ar valdības lēmumu neapstiprināt augstskolas rektora amatā Muižnieku. Tiesa atstāja negrozītu minēto lēmumu, ņemot vērā faktu, ka pati LU no sava pieteikuma atteicās.
Apgabaltiesa atzina, ka LU nepārprotami pauda vēlmi pilnībā atteikties no pieteikuma. Tādējādi pašas LU izteiktais lūgums atsaukt pieteikumu ir kalpojis par pamatu pirmās instances tiesas tiesneša lēmumam atteikt pieņemt pieteikumu. Apstāklis, ka LU viedoklis par tās iesniegto pieteikumu vēlāk ir mainījies, jo tika mainīts LU rektora pienākumu izpildītājs, nenozīmē, ka iepriekš izteiktais LU viedoklis no procesuālā viedokļa būtu kļūdains, skaidroja tiesā.
Turklāt lietā, kas ierosināta uz Muižnieka pieteikuma pamata, LU ir noteikta par atbildētāju, līdz ar to universitātei jau tiek nodrošinātas procesuālās līdzdalības tiesības tiesā konkrētā strīda izlemšanā, norādīja tiesā.
Arī šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt arī šajā publikācijā minēto tautas kalpu izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, “partiju tūrismu” un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter, Youtube un Instagram!
Tiesa gan saka, ka vēlēšanas nav vairs jārīko. Tās ir bijusas likumīgas. te šuplinskai kā ar sirpīti… Tagad īpatnējai dāmai savā prātā esot , jāmeklē kāda cita argumentācija- kāpēc nevirzīt apstiprināšanai valdībā tiesiski ievēlētu rektoru Te gana telpas izpausties…
Tiesiski vēlētais ir sarakstos. Normālai augstskolai ar to vien pietiktu. Mūsējiem visi rektori no turienes. Jautājums būtu kāpēc Tartu U., var atbrīvoties no sirpja un āmura kalpiem, bet LU nevar.
Proletārieši sāku un uzvar. Politiskā vertikāle ir atjaunota zem šuplinskas tupeles- un tur savu vietu jau ir viens piemērījis.Kas gan var būt labāks par šo? Un tad tikai graut un graut- kam vispār tādu Universitāti vajag, ja ir tās palīgskolas un akadēmiķu akadēmijas? Kā dadzis acī te kaut kāda LU IZM ierednīšiem…. nu vai tad nevar nolaistes līdz … var un pat vajag! Tā tam arī būt!