Tiesa: KNAB Magoņa un Osinovska sarunas ierakstījis nelikumīgi

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nelikumīgi ierakstījis bijušā valsts AS “Latvijas dzelzceļš” vadītāja Uģa Magoņa un miljonāra Oļega Osinovska sarunas. Tā spriedumā norāda Vidzemes rajona tiesa Limbažos, kas abus attaisnojusi lietā par kukuļņemšanu. Prokuratūra gan tam nepiekrīt un spriedumu pārsūdzējusi.

Uģis Magonis nekādā veidā nav palīdzējis Oļega Osinovska uzņēmumam uzvarēt lokomotīvju iepirkumā, savukārt pusmiljons eiro skaidrā naudā, ko Osinovskis Magonim samaksājis, nekādā veidā nav saistīts ar Magoņa amatu “Latvijas dzelzceļā”. Tā norādījusi tiesa pilnajā spriedumā, ar ko Osinovskis un Magonis attaisnoti kukuļņemšanas lietā. Tiesa piekritusi aizstāvībai, ka nauda bijusi samaksa Magonim kā privātpersonai par Osinovska interešu aizstāvēšanu sarunās ar “Krievijas dzelzceļu”.

“Varbūt, ka te ir kādi citi pat krimināla rakstura pārkāpumi, ja ir radīts būtisks kaitējums. Teiksim, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana, neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos un tamlīdzīgi. Bet Uģim Magonim apsūdzība pēc šādiem krimināllikuma pantiem nebija celta. Prokuratūra uzstāja, ka tā ir bijusi kukuļņemšana, kas neapstiprinājās pirmās instances tiesā,” sacīja Magoņa aizstāvis, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

Tiesa spriedumā norādījusi uz vairākām problēmām apsūdzības pusē. Piemēram, Osinovskis apsūdzēts par diviem noziegumiem – kukuļa došanu un piedāvāšanu, bet Magonis apsūdzēts tikai par kukuļa, nevis piedāvājuma pieņemšanu. Apsūdzības kopumā esot nekonkrētas. Turklāt ierakstītās sarunas Magoņa dzīves vietā, kurās apsūdzētie kaulējušies par iespējamā kukuļa summu, tiesa atzinusi par nelikumīgi iegūtiem pierādījumiem, ko tiesā izmantot nevar.

KNAB darbiniekiem bijis atļauts Magoni noklausīties, taču ne iekļūt viņa dzīves vietā.

Savukārt aizstāvības pieaicināts eksperts tiesā norādījis, ka konkrēto sarunu bijis iespējams ierakstīt tikai tad, ja mikrofons bijis novietots Magoņa dzīves vietas teritorijā.

Spriedumā teikts: “Apsūdzība kā uz apsūdzēto vainas pierādījumu ir norādījusi uz 2015. gada 15. jūlija sarunas ierakstu, kurš ir atzīstams kā nepieļaujams pierādījums, jo ir iegūts, pārkāpjot Operatīvās darbības likuma pamatprincipus (..)”.

Izmeklēšanas laikā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks bija Juris Jurašs (attēlā), kurš tagad ir Saeimas deputāts.

Viņš tiesas secinājumam par likuma pārkāpumu KNAB darbā nepiekrīt un ir pārliecināts, ka apelācijas instance lems pretēji.

“Līdz šim tiesneši visas šīs operatīvās darbības ir vērtējuši savādāk, nekā to dara Limbažu tiesas tiesnesis. Tieši balstoties uz iepriekšējo pieredzi, man šāda pārliecība ir,” norādīja Jurašs.

Prokuratūra par Magoni un Osinovski attaisnojošo spriedumu iesniegusi protestu. Lietas prokurore Evita Masule norādīja, ka tiesa nav vērtējusi dažādas pretrunas apsūdzēto versijā par notikušo. Kādas tieši, prokurore izklāstīt nevēlējās. Arī secinājumu, ka apsūdzēto sarunas ierakstītas nelikumīgi, prokuratūra apstrīdējusi.

“Kādēļ tiesa ir šādu secinājumu izdarījusi? Tā ir pamatojusies tikai uz personas subjektīvo viedokli. Līdz ar to šis tiesas spriedums ir pilnībā nepamatots. Apelācijas instances tiesai būs jāvērtē, vai šīs sarunas ir iegūtas likumīgi vai ne,” atzīmēja Masule.

Magoņa aizstāvis Rozenbergs norādīja, ka KNAB ierakstu likumībai lietā gan neesot būtiskas nozīmes. Tās tikai parādot, ka Magonis ar Osinovski vienojušies par maksājuma summu, un par to strīda lietā neesot.

Apsūdzības pamatā Magonim bija divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskatīja, ka viņam 2015. gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka “Latvijas dzelzceļa” meitas sabiedrība SIA “LDz Ritošā sastāva serviss” iepirktu no uzņēmējam Oļegam Osinovskim piederošās AS “Skinest Rail” četras dīzeļlokomotīves.

Tāpat prokuratūra uzskatīja, ka Magonis apsolījis tikties ar toreizējo “Krievijas dzelzceļa” prezidentu Vladimiru Jakuņinu un panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, lai Krievijas lokomotīves tiktu remontētas Daugavpils rūpnīcā. Kopējā kukuļa summa bijusi aptuveni pusmiljons eiro, uzskatīja prokuratūra.

KNAB Magoni aizturēja 2015. gada 6. augustā.

Pirmās instances tiesā prokuratūra bija lūgusi tiesu abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. Savukārt Osinovskim nekādi papildsodi netika prasīti.

Tiesa abus apsūdzētos attaisnoja.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv