“Tas, ka viss nav kārtībā, tas ir pats par sevi saprotams”- pēc 10 gadiem amatā Kalnmeiers pamet Ģenerālprokuratūru

Piektdien, 10. jūlijā, pēdējā darbdiena pēc divu piecgažu pilnvaru termiņa bija ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, ko jau pirmdien, 13. jūlijā, amatā nomainīs Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns.

Pats Kalnmeiers uzskata, ka Ģenerālprokuratūru savam pēctecim atstāj labā stāvoklī. Līdz šim Kalnmeiers asāks izteikumos bijis vien ikgadējās atskaišu sanāksmēs, kur kritizējis vājo policijas izmeklēšanas darbu. Tomēr šī Saeimas sasaukuma laikā daudz kritizēts arī pats Kalnmeiers.

Ģenerālprokurora Kalnmeiera iecelšanu amatā pirms desmit gadiem pavadīja pamatīga šaubu ēna. Tas tika dēvēts par vienu no skandalozākajiem 9. Saeimas balsojumiem, jo deputāti publiski teica, ka atbalstīs pašreizējā Satversmes aizsardzības biroja vadītāja Jāņa Maizīša pārvēlēšanu uz trešo termiņu ģenerālprokurora amatā, bet aizklātais balsojums rādīja, ka daudzi deputāti ir melojuši, patiesībā izšķiroties par labu Kalnmeieram.

Uz otro termiņu Kalnmeiers tika pārvēlēts bez īpašām kolīzijām: deputāti novērtēja, ka viņš bijis neitrāls un profesionāls galvenais prokurors.

“Reorganizācijas lai paliek Stukāna kunga ziņā. Viņš ir izteicies, ka vēlas izdarīt gan strukturālas reformas, gan citas. Tās ir viņa tiesības, to laiks rādīs, vai šīs reformas tiks veiktas un kāds būs to rezultāts,” tā piektdien no rīta intervijā Latvijas Radio programmā “Labrīt” teica aizejošais ģenerālprokurors Kalnmeiers.

Kalnmeiers ar lielām reformām nav izcēlies, un arī otrajā pilnvaru termiņā drīzāk bijis visai neitrāls prokuratūras vadītājs.

Intervijā Latvijas Radio Kalnmeiers vispirms uzsvēra, ka prokuratūru atstāj ar pienācīgu materiāli tehnisko nodrošinājumu. Jautāts par prokuratūras profesionālo darbu, ņemot vērā tiesas kritiku par prokuratūras darbu Zolitūdes traģēdijas lietā, Kalnmeiers intervijā sacīja: “Tā [Zolitūdes traģēdijas ] lieta vēl nav beigusies, tā kā to kritiku es pagaidām uztveru tikai tā… Jāatzīmē, ka prokurori šo prezidenta kritiku uztvēra ar neizpratni.

Tas, ka viss nav kārtībā un ka prokuratūru var kritizēt, tas ir pats par sevi saprotams. Ir vāji izmeklētas lietas, ir brāķis tiesās, kur ir slikti uzturētas apsūdzības (..),” sacīja Kalnmeiers.

Bez aplinkiem runā žurnāla “Ir” žurnāliste Indra Sprance, kura ikdienā sekojusi prokuratūras izmeklēšanas darba kvalitātēm. Kalnmeiera veikumu viņa vērtē kā ārkārtīgi vāju: “Atceramies “oligarhu lietas” izbeigšanu, atceramies ārkārtīgi maigos, es pat teiktu smieklīgos sodus Rīgas apgabaltiesas zelta tiesnesei Ivetai Bērziņai, pāris viņas rokassomiņu vērtībā.

Tāpat redzam prokuratūras absolūti neaktīvu rīcību maksātnespējas lietās daudzus gadus. Atceramies, kas notika ar [Jūrmalas mēra] Gata Trukšņa lietu, kas tika izbeigta, kas notiek ar [Aivara] Lemberga “stipendiātu lietu”, kur jau 15 gadus prokuratūrā turpinās izmeklēšana. Signālu par kvalitāti uzrāda tas, kas notiek “Maxima” [Zolitūdes] traģēdijas krimināllietā. Tā arī varētu turpināt ar citām lietām, tā kā es teiktu, ka tas ir ārkārtīgi vājš sniegums,” pauda žurnāliste.

Pirmdien, 12. jūlijā, ģenerālprokurora amatā stāsies tiesnesis, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns. Šoreiz ģenerālprokurora iecelšana notikusi pēc jauniem noteikumiem – ģenerālprokuroru iecēla nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots