Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteiksies arī pašreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns, savukārt iespēju kandidēt apsver Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters.
Stukāns norāda, ka ir nolēmis konkursā pieteikties, jo ne visi darbi un iepriekš veiktās izmaiņas pilnvērtīgi darbojas, tāpēc viņš vēlas tās novest līdz galam. “Pa šiem pieciem gadiem nepaspēju visas domas un idejas realizēt,” norādīja Stukāns un piebilda, ka arī no prokuroriem un tiesnešiem saņēmis ieteikumus turpināt darbu un neapstāties pie sasniegtā.
Vaicāts, vai paredz atbalstu no padomes un Saeimas deputātiem, Stukāns atbildēja, ka viņam patlaban nav informācijas par kritiku vai aizrādījumiem ne no padomes, ne Saeimas frakcijām. “Neviens nav atklāti teicis, ka būtu kādi iebildumi vai pretenzijas,” piebilda Stukāns.
Saskaņā ar konkursa nolikumu Stukānam būs jāiesniedz prokuratūras darbības attīstības koncepcija. Tāpat viņam koncepcijā būs jāiekļauj iepriekšējā pilnvaru termiņā paveiktais izvērtējums.
Pirms pieciem gadiem konkursā uz ģenerālprokurora amatu startēja arī Meisters. Viņš apliecināja, ka galīgo lēmumu vēl nav pieņēmis, bet izvērtējot iespēju pieteikties konkursā arī šoreiz.
Konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteikties apsver arī prokurors Uvis Kozlovskis. Viņš startēja arī konkursā uz ģenerālprokurora amatu pirms pieciem gadiem.
Eiropas Prokuratūras (EPPO) prokurors Gatis Doniks pagājušajā nedēļā apliecināja, ka bijis uzrunāts piedalīties konkursā, taču atteicies jo viņam līgums ar EPPO ir vēl uz pieciem gadiem. Vienlaikus viņš pieļāva, ka startēs nākamajā konkursā.
Pieteikumi konkursā jāiesniedz līdz 31.janvārim.
Pretendentam jābūt vismaz 40 gadus vecam Latvijas pilsonim vai pilsonei, kas zina valsts valodu augstākajā līmenī un kam ir augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība, jurista kvalifikācija un maģistra vai doktora grāds.
Prasības ietver arī nevainojamu reputāciju un profesionālo darba pieredzi, proti, vismaz piecu gadu pieredzi Satversmes tiesas, Augstākā tiesas, starptautiskās vai pārnacionālās tiesas tiesneša amatā vai desmit gadu pieredzi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā, vai 15 gadu pieredzi tiesneša vai prokurora amatā.
Tāpat pretendentam jāatbilst likuma “Par valsts noslēpumu” prasībām, lai iegūtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Pēc pieteikuma dokumentu saņemšanas Tieslietu padomes sekretariāts veiks katra pretendenta atbilstības pārbaudi izvirzītajām prasībām. Savukārt Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sniegs atzinumu par pretendenta atbilstību speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam.
Kandidāti, kuri atbilst Prokuratūras likumā noteiktajām prasībām un kuri saņems pozitīvu SAB atzinumu, tiks aicināti uz Tieslietu padomes sēdi.
Tieslietu padome izvērtēs kandidātus un no to vidus izvēlēsies vienu – piemērotāko. Pēc Tieslietu padomes priekšlikuma par ģenerālprokurora iecelšanu amatā lems Saeima.
Konkurss izsludināts, jo 11.jūlijā beigsies Stukāna pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā.
Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020.gada 18.jūnijā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.