Strīķe absolūti pārliecināta, ka oligarhu lieta neizgāzīsies jeb Tukša muca tālu skan?

Pēdējās dienās jaunie politiķi, bijušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki Juta Strīķe un Juris Jurašs „oligarhu lietas” izbeigšanā daudzkārt vainojuši gan Ģenerālprokuratūru, gan citus tumšos spēkus.

Šai sakarā portāls Pietiek apkopojis ziņu aģentūras LETA publikāciju fragmentus ar Strīķes izteikumiem no tiem gadiem, kad par traucēkļiem lietas izmeklēšanā viņa vēl neminēja ne vārda un bija simtprocentīga optimisma pilna.

30.05.2011: Strīķe absolūti pārliecināta, ka oligarhu lieta neizgāzīsies

“Zinot pierādījumu apjomus un kratīšanu rezultātus, es skaidri zinu, lieta neizgāzīsies,” šodien preses brīfingā sacīja KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, atbildot uz jautājumu, vai tā dēvētajā oligarhu lietā nedraud izgāšanās.

Viņa norādīja, ka 42 kratīšanas, kuras šīs lietas izmeklēšanas laikā veikuši KNAB izmeklētāji, bijušas veiksmīgas – izņemts liels skaits dokumentu un priekšmetu, kas izmeklēšanā ir ļoti noderīgi. Tas arī apstiprina, ka kratīšanām izvēlētais laiks un apstākļi no izmeklēšanas puses esot bijuši pareizie, atzina Strīķe. Viņa norādīja, ka izmeklētāji šajā lietā sākuši darboties jau sen, taču nekonkretizēja precīzu laiku.

KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis šodien notikušajā preses brīfingā runāja mazāk. Viņš sacīja, ka par kratīšanām uzzinājis tikai no preses, jo pagājušajā nedēļā atradies atvaļinājumā ārzemēs. Šodien Vilnītis šīs lietas sakarā esot nolēmis tikties ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc Vilnītis nav atgriezies no atvaļinājuma, kad uzzinājis, ka viņa vadītais birojs veica tik apjomīgas kriminālprocesuālās darbības, viņš sacīja, ka nav vēlējies radīt iespaidu, ka ir pastiprināti ieinteresēts šīs lietas izmeklēšanā.

Strīķei tika prasīts, vai beidzot izdevies atvērt seifu, kas atrodas Ventspils mēra Aivara Lemberga (ZZS) kabinetā. KNAB priekšnieka vietniece sacīja, ka šis seifs ir viens no vislabāk aizsargātajiem Latvijā. “Bet mēs tiksim ar to galā!” solīja Strīķe.

Tā saucamajā oligarhu lietā kopumā ir iesaistītas 11 personas, tajā skaitā sešas amatpersonas. Lietā figurē 26 komercsabiedrības, izteikti pieci lūgumi pēc ārvalstu palīdzības. Lietas izmeklēšanas laikā jau veiktas 42 kratīšanas.

KNAB priekšnieka vietniece pastāstīja, ka piektdien ir pieņēmusi lēmumu četras birojā vakantās amata vietas pārcelt uz Izmeklēšanas nodaļu. Vilnītis apstiprināja, ka šīs un arī citu lietu izmeklēšanai “tiks novirzīti visi biroja rīcībā esošie resursi”.

13.11.2011: Strīķe: “Oligarhu lieta” ir viena no KNAB prioritātēm

Tā sauktā “oligarhu lieta” pašlaik ir viena no KNAB prioritātēm, LTV raidījumam “De facto” atzina KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe.

Lietas izmeklēšanai KNAB izveidota izmeklēšanas grupa. “Katru dienu tiek strādāts, un te tiešām ir nepieciešams kvalificētu, zinošu izmeklētāju darbs ikdienas, tāpēc arī mums, veicot rūpīgu atlasi, ir pieņemti darbā četri jauni izmeklētāji papildus pie esošiem, un tuvākajā laikā būs arī piektais,” stāstīja Strīķe.

Pretēji iepriekš izskanējušajiem pieļāvumiem Strīķe atteicās apstiprināt, ka drīzumā šo lietu vai kādu tās daļu varētu nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Izmeklētāja uzsvēra, ka nav iespējams prognozēt, kad šo lietu varētu nodot prokuratūrai.

“To lemj izmeklētājs, viņš lemj, vadoties no daudziem faktoriem. Es nevaru pašlaik atbildēt viņa vietā, bet, tiklīdz izmeklētājs pieņems lēmumu par kādas daļas vai procesa virzīšanu uz prokuratūru, mēs, protams, paziņosim par to, bet pirms laika mēs nekad neesam nodarbojušies ar prognozēšanu,” sacīja Strīķe.

Strīķe arī noraidīja “Rīdzenes” sarunu dalībnieku teikto, ka runājuši tikai par nākotnes plāniem un nekā noziedzīga tajā neesot. Viņa uzsvēra, ka “kriminālprocesu ierosināt var tikai tad, kad ir ziņas par faktiem par izdarītu noziedzīgu nodarījumu. Arī sankcijas kratīšanām tiesā var saņemt tikai tad, ja ir pietiekamas ziņas, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarījums un konkrētās vietās var atrasties pierādījumi, tāpēc pilnīgi viennozīmīgi mums nerodas jautājums par to, vai tur ir iespējams vai nav noziegums”.

Strīķe apliecināja, ka kriminālprocesā, kura ietvaros šobrīd apcietinājumā atrodas Jaundžeikars, iesaistīta arī kāda KNAB amatpersona, kura gan birojā vairs nestrādājot. “Es nenoliegšu, ka šajā kriminālprocesā figurē nu jau bijusī KNAB amatpersona. Mēs esam reaģējuši tiklīdz mums bija pietiekamas ziņas un fakti. Par iesaistītām personām, statusiem, pašlaik mēs neesam tiesīgi runāt, jo procesu virza prokurors,” sacīja Strīķe.

24.05.2012: KNAB oligarhu lietā nozieguma shēma esot skaidra, bet izmeklēšanai palikusi “tehniskā puse”

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir skaidra nozieguma pastrādāšanas shēma tā sauktajā oligarhu lietā, bet izmeklēšanai palikusi vēl “tehniskā puse”, intervijā žurnālam “Ir” sacījusi KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, atzīmējot, ka “ārzemēs šādas lietas izmeklē divus, trīs un četrus gadus”.

Oligarhu lietā KNAB pašlaik ticis tiktāl, ka “shēmas ir sazīmētas, personas apzinātas, viņu loma un tas, kā viss noticis, pamatā ir noskaidrots”. “Protams, tā kā šāda veida lietas Latvijā ir jaunas, ir runa par pierādījumu pietiekamību – kurā stadijā kurš uzskata, ka vajag vēl kādu pratināt, pieprasīt vēl kādus dokumentus. Tiešu un netiešu pierādījumu ir daudz,” informējusi Strīķe, “gan KNAB, gan prokuratūra strādā tiesai. Gribas ticēt, ka tiesa ir spējīga to aptvert un saprast, jo šī tiešām nav lieta, ko tiesnesis var atšķirt, izlasīt vienu sarunu un pateikt, ka visi ir vainīgi.”

Taujāta, kāds ir tiesiskais statuss tām 11 personām, kuras sākotnēji bija iesaistītas lietā, Strīķe stāstījusi, ka tiesiskais statuss tagad [kriminālprocesā] ir plašāks nekā agrāk – bez aizdomās turamā ir iespējams piemērot personas, pret kuru [ierosināts kriminālprocess], statusu, un uz šo personu attiecas gandrīz visa tā pati regulācija, kas uz aizdomās turamo. “Tas ir izmeklēšanas darba jautājums, es neieteiktu no tā izdarīt kādus secinājumus,” piebildusi Strīķe. Savukārt to, vai Aināram Šleseram, Aivaram Lembergam un Andrim Šķēlem ir kāds statuss šajā lietā, KNAB pārstāve nav atklājusi.

“Gads – tas tiešām ir stipri par agru, lai varētu pateikt, kas ir izdevies. Arī ārzemēs šādas lietas izmeklē divus, trīs un četrus gadus. Varu tikai pateikt, ka lieta veiksmīgi virzās. Mēs esam tikuši ļoti tālu, esam izprasījuši kontu izdrukas, dokumentus. Kratīšanās izņēmām ļoti daudz pierādījumu, tos visus bija nepieciešams apzināt, saprast – arī tas prasa daudz laika. Skaidrība par to, kas un kā noticis, mums ir gandrīz vai pilnībā – esam apzinājuši cilvēku loku, līdzdalību un veiktās darbības. Protams, ir ļoti sarežģīti jautājumi par [nodarījumu] kvalifikāciju pa [krimināllikuma] pantiem,” teikusi Strīķe.

“Amatpersonas, kurām ir tiesības pieņemt lēmumus, pieņēma tos attiecībā uz uzņēmumiem, kas viņiem slēpti pieder, un līdz ar to izmantoja dienesta stāvokli, gūstot labumus. Labums – tā nav tikai nauda koferītī, tas ir arī uzņēmums, ko iegūsti, pat neatkarīgi no tā, vai saņem vai nesaņem dividendes,” KNAB skatījumu uz lietu skaidroja Strīķe. Vaicāta, vai minētais nozīmē, ka KNAB nav izdevies atrast pierādījumus par dividenžu saņemšanu, Strīķe atteikusi: “Nē, to es neesmu teikusi. Mums jāsaprot, ka labums nav tikai nauda, dzīvoklis vai mašīna – labums ir arī daļas uzņēmumos, labums ir arī ārpuskārtas tiesības kaut ko iegūt savā īpašumā.”

Lūgta izskaidrot, vai KNAB ir pārdomās, vai tiesa būs gatava ņemt pretī tāda līmeņa pierādījumus, kādi birojam pašlaik ir, Strīķe atrunājusies, ka runa neesot par pierādījumiem, jo to esot gana daudz un ļoti daudzveidīgi, bet vairāk par spēju saprast kopumā.

“Pierādījumu ir ļoti daudz, tie izmeklēšanai rada neapšaubāmu pārliecību par notikumu gaitu un personu iesaisti. Palikusi tehniskā puse. Gribas izdarīt maksimumu, kas iespējams šajās lietās. Pirms gada es nebiju iepazinusies ar ārvalstu praksi, bet tagad [skaidrāk] redzu, ka mums ir ļoti daudz pierādījumu. Gan “Latvenergo”, gan šajā lietā ārvalstu eksperti apgalvo, ka esam ļoti veiksmīgi strādājuši pierādījumu apjomā, ka viņiem daudzās lietās sarunu [ierakstu] nav vispār,” piebildusi izmeklētāja.

Strrīķe atzinusi, ka oligarhu lietas izmeklēšanas centrā ir Rīgas tirdzniecības osta (RTO) un tās piederība. Vaicāta, kas tad ir patiesie RTO īpašnieki, Strīķe atbildējusi, ka to “tagad izmeklēšana līdz galam skaidro”. “Shēmas ir tik lielas, ka tikai izmeklēšanas beigās varēsim secināt, kuras personas tiek apsūdzētas, kuras ne.”

Strīķe kritiskus vārdus veltījusi tiesām, kur nodotās lietas nereti vienkārši stāvot. “Mēs izmeklēšanā atdalām kādu atzaru, nododam prokuratūrai, viņi nodod tiesai, bet tad tā lieta tur “stāv”! Tad mēs nožēlojam, ka steidzamies, jo, kamēr lieta ir izmeklēšanā, varam gūt jaunas liecības, jaunus pierādījumus. Ja skatāmies laika posmu no lietas ierosināšanas līdz pēdējai instancei, tad redzam, ka KNAB ir neliela daļiņa. Izmaiņas ir vissvarīgāk [panākt] tiesā. Arī starptautiskos forumos saka – mēs nešaubāmies, ka jūs spējat izmeklēt, mums ir šaubas, vai spējat kvalitatīvi un ātri iztiesāt,” izteikusies KNAB darbiniece.

29.04.2013: KNAB nav noguris. Bet Juta Strīķe?

– Vai taisnība, ka jums nav tās labākās attiecības ar KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku?

– Mums ir ļoti profesionāls un draudzīgs kolektīvs, jo apkarošana ir komandas darbs. Savstarpēja sapratne, īpaši situācijās, kad jārīkojas ātri, ir nepieciešama. Aktīvu operatīvo un izmeklēšanas darbību veikšanai nepieciešama vienāda izpratne par vērtībām un labas attiecības kolektīvā. Man vēl nav skaidrs, kādas man ir attiecības ar biroja priekšnieku, jo viņš vēl ir jauns vadītājs. Ņemot vērā, ka esmu atbildīga par korupcijas apkarošanas bloku, manas funkcijas ir pietiekami autonomas.

– Kad prokuratūrai nodosiet tā dēvēto oligarhu lietu?

– Katru dienu izmeklēšanas grupa pie šīs lietas strādā, turklāt tā ir saistīta ar starptautiskiem tiesiskās palīdzības lūgumiem. Pašlaik arī lemjam, vai šo kriminālprocesu kriminālvajāšanai nodosim pa daļām, vai arī sūtīsim to kā vienu lietu. Kad būs kas publiskojams, tad informēsim sabiedrību.

13.01.2014: Ģenerālprokurors norāda uz ieilgušo tā dēvētās oligarhu lietas izmeklēšanu

Šā gada maijā apritēs jau trīs gadi, kopš tika ierosināta tā dēvētā oligarhu lieta, bet rezultātu pašlaik nav, – intervijā Latvijas Radio sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Ģenerālprokurors sacīja, ka tik ilgstoša lietas izmeklēšana ļauj izdarīt pieņēmumu, ka “kādā daļā to nāksies izbeigt pierādījumu trūkuma dēļ”.

Izsakiet savu viedokli un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek