Valdība solījusi birokrātiju mazināt, taču realitāte šobrīd ir citāda: politiskā apņemšanās pastāv, bet praktiskie rezultāti ir fragmentāri un lēni. Bauskas Mākslas un mūzikas skolas situācija ir labs piemērs tam, kā būvniecības regulējums Latvijā dažkārt nonāk pretrunā ar veselo saprātu.
It kā pavisam vienkārša situācija – skola gribēja uzcelt mazu, 3×2 metru koka šķūnīti bez pamatiem, lai tur glabātu materiālus, ko skolotāji un saimniecības darbinieki jau paši bija sagādājuši. Taču normatīvie akti un pašvaldības zemes statuss šo vienkāršo ieceri pārvērta par pilnvērtīgu būvniecības procesu ar visām prasībām.
Skola bija iecerējusi niecīgu palīgēku, kuru saimniecības pārzinis Māris Sloka ar palīgu varētu uzcelt saviem spēkiem un par minimālām izmaksām, vēsta portāls lsm.lv.
Tomēr pēc likuma prasībām arī šādai mazai būvei ir jāievieto paziņojums Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), un tas nozīmē, ka jāiesaista sertificēts projektētājs, kurš sagatavo dokumentus un ievada datus. Kad dokumenti bija sagatavoti, atklājās nākamais šķērslis: uz pašvaldības zemes šādu būvi drīkst celt tikai reģistrēta būvfirma, nevis skolas darbinieki. Rezultātā šķūnītis, ko darbinieki būtu uzcēluši paši un tas maksātu niecīgu summu, tagad izmaksātu ap 5000 eiro, jo jāslēdz līgums ar būvfirmu.
Šī situācija izriet no vairāku noteikumu kombinācijas:
- Pašvaldības zeme – uz tās būvniecība ir stingrāk regulēta nekā privātā īpašumā.
- Būvniecības klasifikācija – pat nelielas palīgēkas formāli skaitās būves, kurām nepieciešama dokumentācija un atbildīgie speciālisti.
- Atbildības un drošības regulējums – likums paredz, ka būvdarbus drīkst veikt tikai juridiska persona ar atbilstošu reģistrāciju, ja tie notiek publiskā īpašumā.
Šos noteikumus radīja ar mērķi novērst riskus lielākos būvprojektos, bet praksē tie bieži tiek piemēroti arī niecīgām būvēm, radot absurda situācijas.
Šis gadījums nav unikāls un ir piemērs tam, ka birokrātijas mazināšana un digitalizācija ne vienmēr samazina slogu un novērš riskus, bet dažkārt to pat palielina. Šādi gadījumi rāda, ka praksē vēl ir daudz neatrisinātu pretrunu.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tur jau ir kompleksa problēma – obligāta projektēšana un BIS, daudzu materiālu sertifikācija, verificēšana un apliecināšana, nodokļi 50+21% par jebkādām cilvēka veiktām darbībām,ar likumu noteikta specializētu uzņēmumu un speciālistu izmantošana dažādos darbos.Kaut kādu iemeslu dēļ būvniecība ir stipri sadārdzināta un sarežģīta.Vienkāršāk neko nedarīt.