Sākts kriminālprocess par informācijas nopludināšanu LTV valdes vēlēšanās

Tiesa, arī pats Latvijas Radio sižets atgādināja tieši šādu „spēli”. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izšķirīgā balsojuma priekšvakarā sabiedriskais radio ar atsauci uz I. Elksni saistībā ar kandidātiem uz valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos paziņoja: „Neoficiāli zināms, ka NEPLP varētu apstiprināt nevis profesionālāko pretendentu, bet gan politiķiem un sev tīkamu cilvēku.”

Latvijas Radio nosauca divus šādus „bažas radošos” pretendentus – bijušo LTV satura redaktoru Ivaru Āboliņu, par kuru „izskan versijas, ka Āboliņš ir Nacionālajai apvienībai simpātisks kandidāts”, un izklaides šovu producentu Kristapu Valdnieku, saistībā ar kuru esot „bažas par iespējamu interešu konfliktu”: viņa dzīvesbiedre strādā televīzijas kanālā LNT, un tiesa skata strīdu, kurā LNT apsūdz LTV par rīta ziņu raidījuma formāta autortiesību pārkāpumiem.

Šim un acīmredzami saskaņotajam sižetam LTV raidījumā Panorāma, kuru veido I. Elksnes vadītais Ziņu dienests, bija „spēles” autoriem vēlamais efekts uz lēmuma pieņēmējiem, – ne I. Āboliņš, ne K. Valdnieks LTV valdes locekļa amatu tā arī neieņēma, un sižetu ietekmētajā balsojumā ar minimālu – vienas balss pārsvaru uzvarēja Sergejs Ņesterovs.

Mediju uzraugs pret radio žurnālisti?

Taču četrus mēnešus vēlāk izrādījās, ka efektam ir bijis arī blakusefekts – tika paziņots, ka Valsts policijā sākta resoriskā pārbaude par to, kādā veidā ziņas par LTV valdes locekļa pretendentiem, kuru konfidencialitāti oficiāli aizsargāja likums, ir „noplūdušas”.

Latvijas Radio korespondenta Edgara Kupča un LTV darbinieka Ivo Leitāna kopīgi gatavotā materiālā ar norādi, ka „jau iepriekš sabiedriskā medija uzraudzības padomes locekļi tikuši saistīti ar politiskajām partijām”, tika pavēstīts, ka NEPLP esot vērsusies Valsts policijā ar iesniegumu par neizpaužamu ziņu nelikumīgu izplatīšanu 29. marta Latvijas Radio sižetā.

Tam sekojis policijas zvans radio žurnālistei ar „aicinājumiem, var teikt, pat pavēles formā atklāt informācijas avotus”, un jaunajā sabiedrisko mediju materiālā šie notikumi tika pasniegti kā – „Sabiedrisko mediju uzraugs vēršas pret Latvijas Radio žurnālisti”.

Taču, kā liecina Dienas rīcībā esošie dokumenti, patiesībā notikumi ir risinājušies citādi – policijas pārbaude un nu arī kriminālprocess ir sākti pēc pavisam citas personas iesniegumu saņemšanas, un pavisam citām personām, nevis Latvijas Radio žurnālistei, ir jāuztraucas par šī kriminālprocesa iznākumu.

Ir sākts kriminālprocess

I. Āboliņš tagad Dienai stāsta, ka nekavējoties pēc Latvijas Radio sižeta tieši viņš kā persona, kuras dati nelikumīgi noplūdināti, ir vērsies ar iesniegumiem gan pie iekšlietu ministra un Drošības policijā, gan Datu valsts inspekcijā un arī NEPLP.

Prasība visos iesniegumos bijusi viena – nevis kādā veidā vērsties pret medijiem, bet gan noskaidrot, kura no pretendentu izvērtēšanā oficiāli iesaistītajām personām ir pārkāpusi likumu, noplūdinot tās rīcībā nonākušās ziņas par „bažas radošajiem” pretendentiem.

LTV valdes locekļa amata pretendenta pretenziju par pamatotu atzinusi gan Datu valsts inspekcija, kas vispirms uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietu un tad atzinusi I. Āboliņu par cietušo, gan arī Drošības policija, kas veiktās resoriskās pārbaudes rezultātus pēc piekritības nosūtījusi Valsts policijai.

Tieši pamatojoties uz I. Āboliņa iesniegumiem, 16. augustā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldē sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 200. panta, kas paredz kriminālatbildību par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļautu iegūšanu un izpaušanu un finanšu tirgus iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu.

Trīs „pretendenti” uz kriminālsodu

Kriminālprocess šajā lietā sākts pēc šī panta 1. daļas – tieši par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kas nav valsts amatpersona un kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu. Tas savukārt nozīmē – tiesībsargāšanas iestādes nevis vēršas pret žurnālistiem, bet gan sākušas kriminālprocesu, turot aizdomās personas, kuras bija tieši saistītas ar konkursa rīkošanu un bija parakstījušās par informācijas neizpaušanu.

Šādu personu savukārt, kā liecina oficiālā informācija, nemaz nav daudz: LTV valdes locekļu konkursa nominācijas komisijā strādāja NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Ķezbere (komisijas vadītāja), NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska, Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis Arturs Vaiders, padomes locekle Baiba Strautmane un Pārresorsu koordinācijas centra deleģētais pārstāvis Vladislavs Vesperis.

Komisijā bija iekļauta arī neatkarīgā eksperte ar padomdevēja tiesībām – LTV arodbiedrību pārstāve Agita Cāne, taču pēc konkursantu pieteikumu atvēršanas atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam interešu konflikta ierobežojumam LTV arodbiedrības pārstāve tālākajā komisijas darbā piedalīties nevarēja.

Tas nozīmē, ka atbilstoši Krimināllikuma pantam, pēc kura sākts kriminālprocess, „pretendenti” uz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu paliek tikai tie, kam nav valsts amatpersonas statusa, – A. Vaiders, A. Cāne un kādreizējā žurnāliste B. Strautmane.

Aizdomu ēna pār piesaistīto „eksperti”

Ļoti tumša aizdomu ēna krīt tieši pār kandidātu vērtēšanai piesaistīto „eksperti” B. Strautmani – un ne tikai tāpēc, ka sociālo tīklu vidē ir plaši zināmas viņas vēlu vakara stundu publiskās atklāsmes, kas liek domāt par to rašanos reibinošu vielu ietekmē.

„Jā, man ir konkrētas aizdomas tieši par Baibu Strautmani, kura konkursa pārrunās neslēpa atklātu, agresīvu nepatiku pret mani un nekaunējās pat intervēšanas laikā par mani izplatīt klajus melus,” Dienai saka I. Āboliņš.

Pati B. Strautmane gan noliedz, ka viņa varētu būt noplūdinātās informācijas pirmavots. Dienasrīcībā ir viņas parakstīts, ar šā gada 1. jūniju datēts „iesniegums”, kurā kādreizējā žurnāliste apgalvo: „Neesmu nodevusi informāciju par valsts SIA Latvijas Televīzija valdes locekļu amata kandidātiem trešajām pusēm, tai skaitā neesmu to nodevusi valsts SIA Latvijas Radio, kā arī neesmu veikusi citas darbības saistībā ar šo personu datiem, kuras būtu pretrunā ar Fizisku personu datu aizsardzības likumu un citiem spēkā esošiem tiesību aktiem personu datu aizsardzības jomā.”

Tiesa, aizdomas saistībā ar šo oficiālo apliecinājumu rada fakts, ka precīzi – līdz pat burtu šriftam un pēdējam burtam un komatam – tādu pašu iesniegumu, kas tāpat datēts ar 1. jūniju, ir parakstījusi arī NEPLP priekšsēdētājas vietniece, Nominācijas komisijas vadītāja D. Ķezbere. Uz jautājumu, kā radušies šādi „copy-paste” paskaidrojumi, sniegtā B. Strautmanes atbilde šaubu ēnu vēl tikai sabiezina – šāda sagatave viņai vienkārši esot iedota parakstīt NEPLP.

Baiba Strautmane: „Ā, pareizi, tagad atceros…”

– Vai taisnība, ka jūs esat rakstiski apliecinājusi, ka neesat bijusi tā, kas nopludināja informāciju par valdes locekļa kandidātiem?

– Kā mēs labi zinām, policija veic izmeklēšanu, pamatojoties uz padomes iesniegumu. Taisnība ir tā, ka es esmu bijusi policijā, sniegusi liecības un apstiprinājusi, ka es neesmu nopludinājusi šo informāciju.

– Un rakstiski?

– Nu, es esmu parakstījusi policijas protokolu.

– Bet pati rakstījusi neesat?

– Mums visiem nominācijas komisijas locekļiem pirms procesa uzsākšanas bija jāparaksta dokuments, ka mēs apņemamies neizpaust informāciju. Tas ir tas, ko mēs visi esam izdarījuši, ieskaitot mani.

– Un kam jūs to rakstisko apliecinājumu nodevāt?

– Padomei tas viss palika. Padome to bija sagatavojusi, padomē tas viss arī palika.

– Jūs pati nerakstījāt, tikai parakstījāt?

– Protams… Ā, pareizi, tagad atceros. Tad, kad tas skandāls sākās un… Jo vispirms Āboliņš uzrakstīja iesniegumu policijai. Es īsti nezinu to secību, kurā brīdī padome uzskatīja, ka viņiem arī ir jāraksta iesniegums. Bet bija viens brīdis vasarā, kad mēs, visi Nominācijas komisijas locekļi, tikām aicināti uz padomi parakstīt atkal jau sagatavotus tekstiņus, ka mēs neesam izpauduši. To es arī esmu parakstījusi. Tādā ziņā var teikt, ka es esmu rakstiski apliecinājusi. Bet tādu standarta papīru, kas visiem bija sagatavots.

– Un to papīru iedeva padome?

– Jā.

– Un kas konkrēti?

– Es domāju, ka Gita, es neatceros uzvārdu. Man šķiet, ka viņa vada to lietvedību…

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek.com