Sabiedrisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju atklātā vēstule par nelegālās imigrācijas organizēšanu apsūdzētās Raubiško aizstāvībai

Biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” projektu vadītājai Ievai Raubiško, kura apsūdzēta par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai – nelegālajiem migrantiem, prokurore tiesu debatēs lūgusi piespriest vienu gadu un sešu mēnešu cietumsodu , kā jau ziņojām iepriekš.

Biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” tīmekļvietnē publicēta Sabiedrisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju atklātā vēstule Ievas Raubiško atbalstam.

Sabiedrisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju atklātā vēstule

Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” un citas šai vēstulei pievienojušās Latvijas humānās palīdzības, cilvēktiesību un pilsoniskās jomas sabiedriskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji pauž neizpratni un nosodījumu par Latvijas vēsturē pirmo gadījumu, kad sākts kriminālprocess pret vienas no Latvijā vadošajām cilvēktiesību organizācijām pārstāvjiem par to, ka organizācijas pārstāvji pilda organizācijas humāno un cilvēktiesību misiju. Tas ir bīstams precedents, kas vairāk raksturīgs autoritārām valstīm, nevis konsolidētai demokrātijai, kāda ir Latvija. Uzsveram, ka organizācija turklāt palīdzību sniedza atbilstoši Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas  izdotam noregulējumam. Šāda leģitīmas cilvēktiesību darbības kriminalizēšana ir apšaubāma no starptautiskās tiesiskās kārtības viedokļa, kuras noturīgums ir Latvijas neatkarības stūrakmens.

Eiropas Savienības tiesa, līdzīgā lietā lemjot par Ungārijas likumiem, kuru saturs radīja cilvēktiesību aktīvistiem teorētisku risku tikt krimināli sodītiem par to, ka viņi palīdz robežšķērsotājiem pieteikties patvērumam,  atzina šādus likumus par Eiropas Savienības tiesībām neatbilstošiem, vēršot uzmanību uz to, ka pat tikai teorētiski iespējamiem kriminālsodiem ir kaitīga ietekme uz cilvēktiesību aizsardzību (2021.gada 16.novembra lieta Nr.C-821/19).

Arī Eiropas Komisija ir bijusi skaidra savā pozīcijā par to, ka humānās palīdzības sniegšana patvēruma meklētājiem, kuri šķērso ES ārējo robežu, nedrīkst tikt kriminalizēta. Šāda ir bijusi arī Eiropas Savienības konsekventa nostāja, aizstāvot cilvēktiesību sargus trešajās valstīs. Atbilstoši Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai, cilvēktiesību ievērošana ir ne tikai tiesības, bet arī indivīdu, grupu un biedrību pienākums, kas arī ir iemesls, kādēļ no valsts varas neatkarīgas cilvēktiesību un humānās palīdzības organizācijas valstij ir īpaši jāatbalsta un jāsargā pret visa veida represijām.

Aicinām Latvijas Tiesībsargu, Tieslietu padomi, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kā arī citas Latvijas cilvēktiesību domu veidojošās institūcijas skaidrot tiesībsargājošajām iestādēm iemeslus, kādēļ demokrātiskā valstī kriminālprocess nav pieņemama metode tam, lai vērstos pret cilvēktiesību un humānās jomas organizāciju pārstāvjiem apstākļos, kad viņi pilda šo organizāciju eksistences misiju, proti, palīdz cilvēkiem nelaimē.

1 Communication from the Commission Commission Guidance on the implementation of EU rules on definition and prevention of the facilitation of unauthorized entry, transit and residence 2020/C 323/01 C/2020/6470
EU Guidelines on Human Rights Defenders. https://www.eeas.europa.eu/eeas/eu-guidelines-human-rights-defenders_en  EU Guidelines on Human Rights Defenders European Implementation Assessment. STUDY. EPRS | European Parliamentary Research Service. August 2022 https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2022/730345/EPRS_STU(2022)730345_EN.pdf

Šī vēstule ir sagatavota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalastu EEZ un Norvēģijas grantu programmā “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par materiāla saturu atbild biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem.”

Parakstītāji:

Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” un citas šai vēstulei pievienojušās Latvijas humānās palīdzības, cilvēktiesību un pilsoniskās jomas sabiedriskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji atklātā vēstulē pauduši nosodījumu par gadījumu, kad sākts kriminālprocess par to, ka organizācijas pārstāvji pilda organizācijas humāno un cilvēktiesību misiju. Tas ir bīstams precedents, kas vairāk raksturīgs autoritārām valstīm, nevis konsolidētai demokrātijai, kāda ir Latvija. Uzsveram, ka organizācija turklāt palīdzību sniedza atbilstoši Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas  izdotam noregulējumam. Šāda leģitīmas cilvēktiesību darbības kriminalizēšana ir apšaubāma no starptautiskās tiesiskās kārtības viedokļa, kuras noturīgums ir Latvijas neatkarības stūrakmens.

Eiropas Savienības tiesa, līdzīgā lietā lemjot par Ungārijas likumiem, kuru saturs radīja cilvēktiesību aktīvistiem teorētisku risku tikt krimināli sodītiem par to, ka viņi palīdz robežšķērsotājiem pieteikties patvērumam,  atzina šādus likumus par Eiropas Savienības tiesībām neatbilstošiem, vēršot uzmanību uz to, ka pat tikai teorētiski iespējamiem kriminālsodiem ir kaitīga ietekme uz cilvēktiesību aizsardzību (2021.gada 16.novembra lieta Nr.C-821/19).

Arī Eiropas Komisija ir bijusi skaidra savā pozīcijā par to, ka humānās palīdzības sniegšana patvēruma meklētājiem, kuri šķērso ES ārējo robežu, nedrīkst tikt kriminalizēta. Šāda ir bijusi arī Eiropas Savienības konsekventa nostāja, aizstāvot cilvēktiesību sargus trešajās valstīs. Atbilstoši Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai, cilvēktiesību ievērošana ir ne tikai tiesības, bet arī indivīdu, grupu un biedrību pienākums, kas arī ir iemesls, kādēļ no valsts varas neatkarīgas cilvēktiesību un humānās palīdzības organizācijas valstij ir īpaši jāatbalsta un jāsargā pret visa veida represijām.

Aicinām Latvijas Tiesībsargu, Tieslietu padomi, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kā arī citas Latvijas cilvēktiesību domu veidojošās institūcijas skaidrot tiesībsargājošajām iestādēm iemeslus, kādēļ demokrātiskā valstī kriminālprocess nav pieņemama metode tam, lai vērstos pret cilvēktiesību un humānās jomas organizāciju pārstāvjiem apstākļos, kad viņi pilda šo organizāciju eksistences misiju, proti, palīdz cilvēkiem nelaimē.

1 Communication from the Commission Commission Guidance on the implementation of EU rules on definition and prevention of the facilitation of unauthorized entry, transit and residence 2020/C 323/01 C/2020/6470
2 EU Guidelines on Human Rights Defenders. https://www.eeas.europa.eu/eeas/eu-guidelines-human-rights-defenders_en  EU Guidelines on Human Rights Defenders European Implementation Assessment. STUDY. EPRS | European Parliamentary Research Service. August 2022 https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2022/730345/EPRS_STU(2022)730345_EN.pdf

Šī vēstule ir sagatavota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalastu EEZ un Norvēģijas grantu programmā “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par materiāla saturu atbild biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem.”

Parakstītāji:

  • Lolita Tomsone, sabiedriskā aktīviste
  • Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
  • Biedrība “Tev”
  • LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka
  • Cilvēktiesību organizācija “Respect – Protect – Fulfill”
  • Biedrība “Integrācijas un Miera institūts”
  • Biedrība “Kurzemes NVO centrs”
  • Jaunatnes organizācija “Protests”
  • Biedrība Centrs MARTA
  • Biedrība “Patvērums “Drošā māja””
  • Biedrība “Jauniešu organizācija “Nītaureņi””
  • Biedrība “Tavi draugi”
  • Biedrība “Valodu muzejs”
  • Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”
  • Biedrība ”Papardes zieds”
  • Biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA””
  • Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS
  • Latvijas PEN 
  • Biedrība “Zaļā brīvība”
  • Biedrība “Bolderājas grupa”
  • Latvijas Cilvēktiesību centrs
  • Biedrība “Radi Vidi Pats”
  • Latvijas Pilsoniskā alianse
  • Latvijas Antropologu biedrība
  • Biedrība ”Klubs ”Māja” – jaunatne vienotai Eiropai””
  • NewDoor, starptautiskais sociālās uzņēmējdarbības akselerators 
  • Kultūras centrs “Valodu māja”
  • Paula Zvejniece, LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka”
  • Iveta Kažoka
  • Amela Al-Asbahi
  • Georgs Rubenis, Latvijas Pilsoniskā alianse
  • Elīna Pinto
  • Selma Levrence
  • Klāvs Veseļuns, jaunatnes organizācijas “Protests” ārlietu sekretārs
  • Mārtiņš Šteins
  • Zane Pūpola
  • Mihails Simvulidi
  • Aldis Austers
  • Juris Martins
  • Miks Celmiņš
  • Sandra Martinsone
  • Solveiga Čakstiņa
  • Laura Čaupale
  • Beāte Bēvalde
  • Monta Vecozola
  • Laila Cimdiņa
  • Elizabete Lukšo – Ražinska
  • Elīna Averčenko
  • Ivija Burķīte
  • Liene Āķīte
  • Monta Cimdiņa
  • Inese Zēmane – Kičenko
  • Dace Arenasa
  • Evita Savicka
  • Renāte Grundštoka
  • Jūlija Berkoviča
  • Niks Avišāns
  • Anna Norvele
  • Elīna Kokareviča
  • Sandra Zalcmane
  • Inese Dābola
  • Krišjānis Liepa, biedrība “Repair Cafe Riga”
  • Sigita Zankovska-Odiņa
  • Aiva Apša-Ķīšeniece
  • Zane Skujiņa-Rubene
  • Anita Seļicka
  • Laima Geikina
  • Evija Eglīte
  • Sandris Ādminis
  • Malvīne Nelda Strakova
  • Reinis Rubenis
  • Baiba Rubess
  • Madara Austruma 
  • Emīls Rūdolfs Anšmits
  • Reinis Moisejs 
  • Māra Gūtmane 
  • Elizabete Zēlava 
  • Lauma Fernāte
  • Dārta Treimane
  • Katrīna Grigorjeva
  • Noa Polītis 
  • Ilze Kurme
  • Pāvils Jurjāns
  • Matiss Pudāns
  • Aleksejs Dimitrovs
  • Maija Spuriņa, Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece
  • Eliots Dāvis Kuzmickis
  • Prof. dr. habil. Iļja Seržants (Potsdamas universitāte, Vācija), Slāvu valodniecības katedras vadītājs, Slavistikas Institūta direktora vietnieks
  • Inese Sjomkāne
  • Kristīne Želve
  • Līva Matuzele
  • Ance Rancāne
  • Toms Rancāns
  • Iveta Ķešāne
  • Andrejs Kurbatskis
  • Lelde Vaivode
  • Lolita Čigāne
  • Anastasija Jefremova
  • Albina Golovko 
  • Ļevs Lisagors
  • Lilija Moroza
  • Madara Meļņika
  • Ieva Rībena
  • Kristaps Kretainis
  • Anna Auziņa
  • Linda Raubenheimere
  • Vita Sjomkāne
  • Arvīds Ceļmalis
  • Ieva Dzintare 
  • Līva Krieķe
  • Didzis Melbiksis
  • Ulvis Noviks
  • Dāvis Sīmanis, kinorežisors
  • Katri Aivare
  • Viesturs Šilovs
  • Inese Runce
  • Ieva Salmane
  • Aivita Putniņa
  • Juris Kaža, žurnālists
  • Kristians Zalāns
  • Liesma Ose
  • Una Rozenbauma, režisore/radošā direktore
  • Liāna Ivete Beņķe
  • Dita Virga
  • Aleksandrs Vabelis
  • Aleksandrs Aleksandrovs, mūziķis
  • Zaiga Birzniece
  • Laura Aizporiete
  • Agita Misāne
  • András Léderer (Ungārija)
  • Liene Linde
  • Lea Liepiņa
  • Sintija Šmite-Tilika
  • Vita Tērauda
  • Dāvis Kaņepe, Kaņepes Kultūras centrs
  • Toms Grīnbergs
  • Jelena Sikorska 
  • Jeļena Makejeva
  • Toms Ancītis
  • Maija Krastiņa
  • Mārtiņš Eņģelis
  • Velga Jansone
  • Aleksejs Peguševs
  • Anastasija Neimane
  • Kristīne Beņķe
  • Dace Rubene
  • Marta Lūse
  • Jurga Kupstyte 
  • Marija Assereckova
  • Dr. Aleksandra Jolkina, Forum Transregionale Studien (Vācija)
  • Elīna Kuzjukēviča
  • Milana Butckaia
  • Boriss Ginzburgs
  • Daina Mežecka
  • Sergejs Pogorelovs
  • Kristīna Hudenko
  • Ilze Žeivote
  • Dace Sarkane – Danovska
  • Mārtiņš Grandāns
  • Jens Grabowski
  • Evita Goša
  • Rūta Lejniece
  • Imants Priedītis
  • Aija Lulle
  • Jūlija Jerņeva
  • Dace Dzenovska
  • Agnese Cimdiņa
  • Zane Ozoliņa
  • Meldra Putniņa
  • Tatjana Azamatova
  • Boriss Cilevičs   
  • Arvydas Kazlauskas
  • Ģirts Čonka 
  • Maija Kāle
  • Ričards Jehonatans Dūdiņš
  • Jana Jarinovska, LGBT un to draugu apvienības “Mozaīka” valdes locekle
  • Linda Freimane
  • Mārtiņš Šmits
  • Liene Jurgelāne
  • Rūta Kalmuka
  • Olga Baranova
  • Baiba Piruška
  • Markus Lux, Senior Vice President, Global Issues, Robert Bosch Stiftung GmbH
  • Danko Aleksejevs
  • Arnis Balčus
  • Jānis Balodis, teātra veidotājs, Latvijas Kultūras akadēmijas lektors
  • Līga Gaisa
  • Viktorija Tkačenko, “LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka”
  • Inga Gaile, rakstniece, dzejniece
  • Elīna Grunte
  • Andrejs Česnokovs
  • Irina Česnokova
  • Jānis Strods
  • Vladimirs Slavs
  • Marina Matafonova
  • Aleksandra Pavlovska, sociālā darbiniece, RC “ZELDA”
  • Dace Akule
  • Marta Krivade
  • Edgars Širokovs
  • Nina Beliaeva
  • Ina Lenca
  • Ance Gobiņa
  • Natālija Aleksandrova
  • Sintija Vingre 
  • Iļja Kucevalovs
  • Ariana Apine, biedrība “Zaļā brīvība”
  • Karolīne Zobens-East
  • Alise Draviņa
  • Liene Abaroniņa
  • Paula Popmane
  • Dr.sc.soc. Jānis Daugavietis
  • Guido Sechi
  • Zane Linde-Ozola
  • Elizabete Krivcova
  • Inese Narica
  • Klinta Barbaka
  • Snorre Karkonens-Svensons
  • Justīne Aelita Varta
  • Olga Čaika
  • Kārlis Lakševics
  • Maija Priedīte
  • Karine Paronjanca-Mamirova
  • Kristīne Brīniņa, māksliniece
  • Aleksejs Kapustins
  • Zane Meļķe
  • Laila Balga
  • Evija Pušmucāne
  • Una Grants, dizainere
  • Andrejs Strokins
  • Gunita Bauere
  • Laura Bužinska
  • Kristīne Jurjāne
  • Martins Levuškāns
  • Nodibinājums “Tautas palīdzības fonds”
  • Arnolds Ziemelis

Avots: biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” tīmekļvietne

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

3 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Lawyer
Lawyer
1 mēn. atpakaļ

Man te tāds neliels jautājums. Nelikumīgas robežas šķērsošanas veicināšana ir kriminālnoziegums, tiktāl nav ko apspriest. Jautājums par ko citu… Te daži vēkšī par palīdzību nabaga Sīrijas bēgļiem, kurus nekur nelaiž, vai ne? Bet kā tad tā Raubiško kundze zin, kas tie par ļaudīm? Viltoti dokumenti Austrumos un arī KRIEVIJĀ nav retums. Un ja nu tie ir radikāļi no Afganistānas vai narkotiku tirgoņi no, teiksim, Tadžikistānas? Manuprāt, palīdzība bēgļiem nozīmē atbalstu cilvēkiem, kuriem piešķirts bēgļa statuss, nevis cilvēku kontrabanda…

Paviāns
Paviāns
1 mēn. atpakaļ

Nu tagad VDD nevarēs sūdzēties, ka grūti sadabūt informāciju par nelegāļu pārvedējiem un nelegālās robežu šķērsošanas atbalstītājiem. Ir tak robežšķērsošanas punkti, kur var pieteikties uz patvērumu. Šo vēstuli var skaidri kvalificēt kā aicinājumu neievērot likumu. Pat vēstulē minētajos dokumentos nekur nav rakstīts, ka legālu iespēju gadījumā tās nav jāizmanto un jārīkojas pretlikumīgi.

Jefiņš
Jefiņš
1 mēn. atpakaļ
Reply to  Paviāns

Lēnām pa tiltu. Šitie nav bēgļi, bet hibrīdkara dalībnieki un par palīdzību tādiem sods ir daudz par maigu.