Rūkot ieņēmumiem un augot problēmām, Meroni spiests atteikties no „rotaļlietas” – Igates pils

Meroni

Sarūkot „apsaimniekoto” uzņēmumu ienākumiem un strauji augot gan finansiālajām, gan krimināla rakstura problēmām, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni ir bijis spiests atteikties no „rotaļlietas” – Igates pils nomas. Kā izrādījies, arestētās mantas „glabātāja” biznesa situācija ir kļuvusi tik smaga, ka viņš vairs nevar atļauties 2750 eiro mēneša nomas maksu, par kādu pils tagad tiek piedāvāta jauniem nomniekiem.

SIA Domaines et Chateaux, kura patiesais labums oficiāli ir Meroni, Latvijas valstij Valsts nekustamo īpašumu personā piederošās Igates pils nomas tiesības ieguva 2015. gada ziemā publiskas izsoles ceļā, nosolot augstāko cenu. Taču tagad Meroni uzņēmums ir bijis spiests no tālākas nomas atteikties, un VAS Valsts nekustamie īpašumi ir izziņojusi izsoli par Igates pils kompleksa nomu ar pieteikšanās termiņu – 15. janvāris.

Lai gan oficiāli tiek apgalvots, ka nekādu pārsteigumu neesot, realitāte ir tāda, ka līdz jauna nomnieka atrašanai Igates pils apmeklētājiem nebūs apmeklējama tāpat kā iepriekš daudzu iecienītā pils kafejnīca.

Interesanti, ka gan pilī, gan kafejnīcā esošā kustamā manta ir pārdota Meroni uzņēmumam, kas to iegādājies par tirgus vērtētāja noteikto tirgus maksu, jo līguma darbības laikā mēbeles esot tikušas nolietotas un autentiskas vērtības tām neesot konstatētas.

Tagad nomas tiesības tiks izsolītas publiski, un galvenie nomas tiesību izsoles nosacījumi ir – nomas maksa 2750 eiro mēnesī plus pievienotās vērtības nodoklis, nekustamā īpašumu apsaimniekošanas maksājumi, zemes noma, nekustamā īpašuma nodoklis par zemi un ēkām un nekustamā īpašuma apdrošināšana.

Tāpat jaunajam nomniekam trīs gados no īpašuma pārņemšanas vajadzēs veikt nepieciešamos kapitālieguldījumus – dzīvojamās mājas ar jumta izbūvi, pagrabu un kūts ar siena šķūni konservācijas darbu uzlabojumus vai šo būvju atjaunošanu, kā arī vēl virkni dažādu darbu.

SIA Domaines et Chateaux ir viens no uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem normatīvo aktu izmaiņas un uzņēmumu likvidēšanas draudi beidzot ir piespieduši Meroni sākt atklāt savu patieso lomu.

Kā rāda Lursoft datu bāze, šā gada jūlija beigās Meroni kā patiesais labuma guvējs pieteicies AS Kālija parks, taču šajā uzņēmumā viņš nav norādījis kompāniju ķēdi, caur kuru viņam uzņēmumā ir šāds statuss, minot vien „kontroles veids – cits”.

Savukārt kopš jūnija beigām Meroni ir atklājis savu patiesā labuma guvēja statusu attiecībā uz mazāk zināmo SIA PMT Balticum, ko viņš kontrolējot, noslēpies aiz Šveicē reģistrētās kompānijas PMT International AG.

Jūnija vidū Šveices advokāts ir oficiāli pieteicies arī kā patiesais labuma guvējs SIA Inter-Rīga, un šajā uzņēmuma kontrole viņam pieder caur Lielbritānijā reģistrēto kompāniju Bureau Projects Ltd.

Tāpat kopš jūnija Meroni ir atklājis, ka viņš caur AS Ventspils tirdzniecības osta ir patiesais labuma guvējs arī AS Baltic Coal Terminal, savukārt kontroli pār Ventspils tirdzniecības ostu viņam nodrošina Nīderlandē reģistrētā kompānija Beleggingsmaatschappij Geit B.V. Interesanti, ka vēl nesen līdz ar šo kompāniju bija minēts arī īpaši „melnajā” ārzonā – Britu Virdžīnu salās reģistrētais ofšors Briskly Limited.

SIA Domaines et Chateaux gadījumā ķēdīte, aiz kuras noslēpies Meroni, ir garāka – vispirms tā ir Lielbritānijā reģistrētā Domaines et Chateaux, bet aiz tās – vēl arī jau pieminētā Šveices PMT International AG.

Savukārt septītais uzņēmums, kurā Meroni ir bijis spiests atklāt savu patiesā labuma guvēja statusu, ir AS Ventbunkers, – kontroli pār Ventbunkeru Meroni īstenojot caur uzņēmuma akcionāriem YelvertonInvestment B.V. un YelvertonInvestments B.V.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Pietiek

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

2 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Juris
Juris
4 gadus atpakaļ

Viss teicami. Ja kas pieder vietējiem, tas ir ļoti nepareizi. Visam jāpieder ārzemniekiem. Tad peļņa tiek izvesta no mūsu zemes, šeit paliek tikai ražošanā palikušais dabas piesārņojums, par kuru samaksāsim kaut ar dabas piesārņojuma nodokli vieglajiem autiņiem. Latvijā radusies naudiņa lieliski tiek izvesta jau ar ārzemnieku lielveikalu ķēdēm, bankām. Latvijas dabas bagātību apaļkokus lieliski neapstrādātus, kā jau izejvielu, izvedam. Bet citās valstīs no mūsu kokiem gatavoto produkciju ievedam un tirgo par augstām cenām. Tāpat ar Latvijas kūdras purvos iegūto kūdru. Tur pat tai nepiemēro nodokļus, kā nekā “”INVESTORI”.

ruksis
ruksis
4 gadus atpakaļ

Es esmu vienmēr bijis labās domās par šveiciešiem, par viņu neatkarīgo stāju. Bet šis čalis liekas tāds īsts šveiciešu izkārnījums. Vai mūsu valdība tiešām nespēj to ar šķipeles palīdzību nogādāt oligarhu sūdu čupā?