Latvijas Bankas prezidents IlmÄrs RimÅ”ÄviÄs treÅ”dienas rÄ«tÄ ieradies darbÄ Latvijas BankÄ, apstiprinÄjis centrÄlÄs bankas preses sekretÄrs JÄnis Silakalns.
āLatvijas Bankas prezidents ir ieradies darbÄ,ā teica Silakalns. ViÅÅ” piebilda, ka ir plÄnotas darba sarunas un sanÄksmes par otrdien, 26.februÄrÄ«, neskaidrajiem jautÄjumiem, tostarp par darba organizÄciju.
KÄ jau vÄstÄ«jÄm, Eiropas SavienÄ«bas Tiesa (EST) otrdien, 26.februÄrÄ«, paziÅoja, ka ir atcÄlusi lÄmumu, ar kuru RimÅ”ÄviÄs ir atstÄdinÄts no amata.
EST norÄdÄ«ja, ka tiesvedÄ«bas rakstveida daļas posmÄ Latvija nav sniegusi nekÄdus, pat ne sÄkotnÄjus pierÄdÄ«jumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuÅ”i apstrÄ«dÄtÄ lÄmuma pieÅemÅ”anas pamatÄ.
ArÄ« tiesas sÄdes laikÄ EST priekÅ”sÄdÄtÄjs lÅ«dza Latvijas pÄrstÄvjus Ä«sÄ termiÅÄ iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrÄ«dÄto lÄmumu, taÄu neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi, neiekļÄva pierÄdÄ«jumus tam, ka pastÄv pietiekami elementi, kas liecinÄtu par RimÅ”ÄviÄam izvirzÄ«to apsÅ«dzÄ«bu pamatotÄ«bu.
LÄ«dz ar to Tiesa konstatÄja, ka Latvija nav pierÄdÄ«jusi, ka RimÅ”ÄviÄa atbrÄ«voÅ”ana no amata ir balstÄ«ta uz tÄdu pietiekamu elementu esamÄ«bu, kuri liecinÄtu, ka viÅÅ” ir izdarÄ«jis smagu pÄrkÄpumu attiecÄ«go statÅ«tu izpratnÄ.
Å emot vÄrÄ EST spriedumu, RimÅ”ÄviÄs var atsÄkt darbu Latvijas BankÄ.
TÄpat vÄstÄ«jÄm, ka Korupcijas novÄrÅ”anas un apkaroÅ”anas birojs (KNAB) pÄrn 18.jÅ«nijÄ nosÅ«tÄ«ja prokuratÅ«rai kriminÄlvajÄÅ”anas sÄkÅ”anai kriminÄllietas materiÄlus pret RimÅ”ÄviÄu un uzÅÄmÄju MÄri Martinsonu. Neilgi pÄc tam prokuratÅ«ra Å”ajÄ lietÄ RimÅ”ÄviÄam uzrÄdÄ«ja apsÅ«dzÄ«bu par kukuļÅemÅ”anu, bet Martinsonam ā par kukuļÅemÅ”anas atbalstīŔanu. Par to var sodÄ«t ar brÄ«vÄ«bas atÅemÅ”anu uz laiku no trim lÄ«dz 11 gadiem.
RimÅ”ÄviÄs iepriekÅ” preses konferencÄ apgalvoja, ka nav vainÄ«gs un tÄpÄc pats neatkÄpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. ViÅam inkriminÄtos noziegumus RimÅ”ÄviÄs uzskata par atseviŔķu baÅÄ·ieru interesÄs veiktu nomelnoÅ”anu. LaikÄ, kamÄr RimÅ”ÄviÄs nevarÄja pildÄ«t Latvijas Bankas prezidenta pienÄkumus, viÅu aizstÄja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.
KNAB RimÅ”ÄviÄu aizturÄja pirms gada ā pÄrn februÄrÄ«.
Lietas uzraugoÅ”Ä prokurore Viorika Jirgena 2018.gada vasarÄ pastÄstÄ«ja, ka KNAB Å”o lietu sÄcis pÄc divu Å”obrÄ«d likvidÄjamÄs āTrasta komercbankasā akcionÄru iesnieguma. Abi akcionÄri lietÄ figurÄjot kÄ kukuļdevÄji, taÄu esot atbrÄ«voti no kriminÄlatbildÄ«bas, jo viÅi labprÄtÄ«gi vÄrsuÅ”ies tiesÄ«bsargÄjoÅ”ajÄs iestÄdÄs ar informÄciju par Å”o notikumu.
Jirgena stÄstÄ«ja, ka viens no akcionÄriem vÄrsies pie RimÅ”ÄviÄa 2010.gadÄ ar lÅ«gumu palÄ«dzÄt jautÄjumos saistÄ«bÄ ar FinanÅ”u un kapitÄla tirgus komisiju (FKTK), apmaiÅÄ piedÄvÄjot RimÅ”ÄviÄam apmaksÄtu atpÅ«tas braucienu uz KamÄatku. SavukÄrt 2012.gadÄ Å”is akcionÄrs kopÄ ar vÄl citu atkÄrtoti vÄrsies pie RimÅ”ÄviÄa, lÅ«dzot palÄ«dzÄt citos jautÄjumos saistÄ«bÄ ar FKTK. KÄ samaksu RimÅ”ÄviÄs pieprasÄ«jis 500 000 eiro, kas tiktu samaksÄta divÄs daļÄs ā viena pirms un viena pÄc FKTK lÄmuma.
Prokurore uzsvÄra, ka pÄc 2010.gada vienoÅ”anÄs RimÅ”ÄviÄs vairÄkkÄrtÄ«gi sniedzis konsultÄcijas āTrasta komercbankasā akcionÄram, tÄdÄjÄdi cenÅ”oties ietekmÄt FKTK lÄmumus. Å Äda veida konsultÄcijas tikuÅ”as sniegtas arÄ« pÄc 2012.gada vienoÅ”anÄs, taÄu, lai gan RimÅ”ÄviÄam izdevies ietekmÄt FKTK pieÅemt lÄmumus, kas Ŕķietami bijuÅ”i labvÄlÄ«gi āTrasta komercbankaiā, vienlaicÄ«gi ar tiem pieÅemti arÄ« lÄmumi, kas bijuÅ”i nelabvÄlÄ«gi.
ECT nolÄmumi ir normÄli un saprotami, tikai Latvijas ierÄdÅi tos apgriež uz otru pusi vai ignorÄ bÅ«tisko. Å itam laikam nevar uzspļaut. Cik noprotams RimÅ”ÄviÄs ir apsÅ«dzÄtais, lÄ«dz ar to saÅÄmis visu dokumentu kopijas. Tad ko prokurors negribÄja izdot.
Apsveicu ar atgrieÅ”anos darbÄ. GuseļÅikovi un citi nelieÅ”i tagad sprÄgÄ.
Domai KurÅ” suverÄnÄ valstÄ« bÅ«tu vainÄ«gs, ka Ä£enerÄlprokurors atļaujas teikt, ka Eiropas tiesas spriedums ir uzrakstÄ«ts smagnÄjÄ, viÅam nesaprotamÄ valodÄ?! Ko tad viÅÅ” visu mūžu ir lasÄ«jis, ja ne juridiskus un tiesiskus dokumentus, un viÅam visi pieminÄtie termini bÅ«tu jÄsaprot un jÄzina no galvas, kaut naktÄ« pamostoties? VietÄjiem lÄmÄjiem gan bija jÄsaprot, ka, ja paÅ”i nezina, ko nu tÄlÄk darÄ«t ar paÅ”u izveidoto situÄciju, tad gada laikÄ bija visas iespÄjas to simtreiz noskaidrot un precizÄt Eiropas tiesÄ, nebija jau mÅ«sÄjiem aizliegts ar viÅiem kontaktÄties, nevis sÄdÄt un gaidÄ«t, kad no Briseles atnÄks, izskatÄs, cerÄtais rÄ«kojums par mūža ieslodzÄ«jumu RimÅ”evicam, kuram… lasÄ«t vÄl Ā»
Man nav pamata tik kategoriski izteikties.
Ja kÄdreiz ir gadÄ«jies lasÄ«t ECT sagatavotos spriedumus, tad tas tieÅ”Äm ir kaut kas star Jauno derÄ«bu un kÄdu vÄji tulkotu direktÄ«vu, ko pie mums mÄdz pasniegt kÄ Regulu.
JebkurÄ gadÄ«jumÄ, ir kÄdi zinÄmi fakti un tie nekÄdi neiet kopÄ ar realitÄti.
Apsveicu Latviju. š
Te ir dziļÄks signÄls – RimÅ”evics ir tik ļoti vajadzÄ«gs Eiropas finanÅ”u struktÅ«rÄm, ka pat jÄsÄk iznÄkt no skapjiem.. Å is ir tieÅ”Äm bezprecedenta gadÄ«jums no vairÄkÄm pusÄm: – agresÄ«va Latvijas komercbankas likvidÄcija (atliekot malÄ subjektÄ«vu attieksmi pret vienu no tÄs Ä«paÅ”nieku), – info par ABLV presÄÅ”anu no pieminÄtÄs trijotnes puses pilsÄtÄ bija jau 2017.gada sÄkumÄ (dÄ«vaini, ka klusÄ pÄrÄjie, kurus presÄja, ne tikai banku sektorÄ vien) un viÅi meklÄja palÄ«dzÄ«bu, lai viÅus nelikumÄ«gi nepresÄtu. – Fuktuka pretvalstiskÄ un faktiski tukÅ”Ä loma Latvijas pÄrvaldes sistÄmÄ. PiemÄram, likvidatora nomaiÅa – VÄbers uz Balodi. Te b’Å«tu viela milzÄ«gam procesam. – nezinu gadÄ«jumu, kad… lasÄ«t vÄl Ā»