RimŔēvičs ieradies darbā Latvijas Bankā

RimŔēvics

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs RimŔēvičs treÅ”dienas rÄ«tā ieradies darbā Latvijas Bankā, apstiprinājis centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

ā€œLatvijas Bankas prezidents ir ieradies darbā,ā€ teica Silakalns. ViņŔ piebilda, ka ir plānotas darba sarunas un sanāksmes par otrdien, 26.februārÄ«, neskaidrajiem jautājumiem, tostarp par darba organizāciju.

Kā jau vēstÄ«jām, Eiropas SavienÄ«bas Tiesa (EST) otrdien, 26.februārÄ«, paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru RimŔēvičs ir atstādināts no amata.

EST norādÄ«ja, ka tiesvedÄ«bas rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādÄ«jumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuÅ”i apstrÄ«dētā lēmuma pieņemÅ”anas pamatā.

ArÄ« tiesas sēdes laikā EST priekÅ”sēdētājs lÅ«dza Latvijas pārstāvjus Ä«sā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrÄ«dēto lēmumu, taču neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi, neiekļāva pierādÄ«jumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par RimŔēvičam izvirzÄ«to apsÅ«dzÄ«bu pamatotÄ«bu.

LÄ«dz ar to Tiesa konstatēja, ka Latvija nav pierādÄ«jusi, ka RimŔēviča atbrÄ«voÅ”ana no amata ir balstÄ«ta uz tādu pietiekamu elementu esamÄ«bu, kuri liecinātu, ka viņŔ ir izdarÄ«jis smagu pārkāpumu attiecÄ«go statÅ«tu izpratnē.

Ņemot vērā EST spriedumu, RimŔēvičs var atsākt darbu Latvijas Bankā.

Tāpat vēstÄ«jām, ka Korupcijas novērÅ”anas un apkaroÅ”anas birojs (KNAB) pērn 18.jÅ«nijā nosÅ«tÄ«ja prokuratÅ«rai kriminālvajāŔanas sākÅ”anai krimināllietas materiālus pret RimŔēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratÅ«ra Å”ajā lietā RimŔēvičam uzrādÄ«ja apsÅ«dzÄ«bu par kukuļņemÅ”anu, bet Martinsonam – par kukuļņemÅ”anas atbalstīŔanu. Par to var sodÄ«t ar brÄ«vÄ«bas atņemÅ”anu uz laiku no trim lÄ«dz 11 gadiem.

RimŔēvičs iepriekÅ” preses konferencē apgalvoja, ka nav vainÄ«gs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus RimŔēvičs uzskata par atseviŔķu baņķieru interesēs veiktu nomelnoÅ”anu. Laikā, kamēr RimŔēvičs nevarēja pildÄ«t Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņu aizstāja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

KNAB RimŔēviču aizturēja pirms gada – pērn februārÄ«.

Lietas uzraugoŔā prokurore Viorika Jirgena 2018.gada vasarā pastāstÄ«ja, ka KNAB Å”o lietu sācis pēc divu Å”obrÄ«d likvidējamās ā€œTrasta komercbankasā€ akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrÄ«voti no kriminālatbildÄ«bas, jo viņi labprātÄ«gi vērsuÅ”ies tiesÄ«bsargājoÅ”ajās iestādēs ar informāciju par Å”o notikumu.

Jirgena stāstÄ«ja, ka viens no akcionāriem vērsies pie RimŔēviča 2010.gadā ar lÅ«gumu palÄ«dzēt jautājumos saistÄ«bā ar FinanÅ”u un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot RimŔēvičam apmaksātu atpÅ«tas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā Å”is akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie RimŔēviča, lÅ«dzot palÄ«dzēt citos jautājumos saistÄ«bā ar FKTK. Kā samaksu RimŔēvičs pieprasÄ«jis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienoÅ”anās RimŔēvičs vairākkārtÄ«gi sniedzis konsultācijas ā€œTrasta komercbankasā€ akcionāram, tādējādi cenÅ”oties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikuÅ”as sniegtas arÄ« pēc 2012.gada vienoÅ”anās, taču, lai gan RimŔēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas Ŕķietami bijuÅ”i labvēlÄ«gi ā€œTrasta komercbankaiā€, vienlaicÄ«gi ar tiem pieņemti arÄ« lēmumi, kas bijuÅ”i nelabvēlÄ«gi.

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

6 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Ggg
Ggg
7 gadus atpakaļ

ECT nolēmumi ir normāli un saprotami, tikai Latvijas ierēdņi tos apgriež uz otru pusi vai ignorē bÅ«tisko. Å itam laikam nevar uzspļaut. Cik noprotams RimŔēvičs ir apsÅ«dzētais, lÄ«dz ar to saņēmis visu dokumentu kopijas. Tad ko prokurors negribēja izdot.

Ēriks
Ēriks
7 gadus atpakaļ

Apsveicu ar atgrieÅ”anos darbā. Guseļņikovi un citi nelieÅ”i tagad sprēgā.

Kā vienmēr
Kā vienmēr
7 gadus atpakaļ

Domai KurÅ” suverēnā valstÄ« bÅ«tu vainÄ«gs, ka Ä£enerālprokurors atļaujas teikt, ka Eiropas tiesas spriedums ir uzrakstÄ«ts smagnējā, viņam nesaprotamā valodā?! Ko tad viņŔ visu mūžu ir lasÄ«jis, ja ne juridiskus un tiesiskus dokumentus, un viņam visi pieminētie termini bÅ«tu jāsaprot un jāzina no galvas, kaut naktÄ« pamostoties? Vietējiem lēmējiem gan bija jāsaprot, ka, ja paÅ”i nezina, ko nu tālāk darÄ«t ar paÅ”u izveidoto situāciju, tad gada laikā bija visas iespējas to simtreiz noskaidrot un precizēt Eiropas tiesā, nebija jau mÅ«sējiem aizliegts ar viņiem kontaktēties, nevis sēdēt un gaidÄ«t, kad no Briseles atnāks, izskatās, cerētais rÄ«kojums par mūža ieslodzÄ«jumu RimÅ”evicam, kuram… lasÄ«t vēl Ā»

Doma
Doma
7 gadus atpakaļ

Man nav pamata tik kategoriski izteikties.
Ja kādreiz ir gadÄ«jies lasÄ«t ECT sagatavotos spriedumus, tad tas tieŔām ir kaut kas star Jauno derÄ«bu un kādu vāji tulkotu direktÄ«vu, ko pie mums mēdz pasniegt kā Regulu.
Jebkurā gadījumā, ir kādi zināmi fakti un tie nekādi neiet kopā ar realitāti.

Kristaps Ziemelis
Kristaps Ziemelis
7 gadus atpakaļ

Apsveicu Latviju. 😁

Doma
Doma
7 gadus atpakaļ

Te ir dziļāks signāls – RimÅ”evics ir tik ļoti vajadzÄ«gs Eiropas finanÅ”u struktÅ«rām, ka pat jāsāk iznākt no skapjiem.. Å is ir tieŔām bezprecedenta gadÄ«jums no vairākām pusēm: – agresÄ«va Latvijas komercbankas likvidācija (atliekot malā subjektÄ«vu attieksmi pret vienu no tās Ä«paÅ”nieku), – info par ABLV presēŔanu no pieminētās trijotnes puses pilsētā bija jau 2017.gada sākumā (dÄ«vaini, ka klusē pārējie, kurus presēja, ne tikai banku sektorā vien) un viņi meklēja palÄ«dzÄ«bu, lai viņus nelikumÄ«gi nepresētu. – Fuktuka pretvalstiskā un faktiski tukŔā loma Latvijas pārvaldes sistēmā. Piemēram, likvidatora nomaiņa – Vēbers uz Balodi. Te b’Å«tu viela milzÄ«gam procesam. – nezinu gadÄ«jumu, kad… lasÄ«t vēl Ā»