Nekad nebiju iedomājies, ka pienāks laiks, kad par Maizīti varētu teikt, pārfrāzējot vienu anekdoti – Kā var pateikt, kad Maizītis melo? – Kad lūpas kustās.
Cik reizes viena sižeta laikā var sameloties it kā pēc nosaukuma nopietnas valsts drošības struktūras SAB vadītājs?
1. “.. par SAB TSDC rīcībā esošiem dokumentiem – tie nav pētīti.” Tas, ka SAB nelaida klāt TSDC dokumentiem VDK izpētes komisiju, nenozīmē, ka tie dokumenti nav pētīti. Daļa materiālu ir pieejami un ir pētīti lietās par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu.
2. “Mēs ar varu sūtām komisijas vadītājam arhīva aprakstus, ko nenāca un neiepazinās gadiem. Mēs savstarpējā sarakstē norādām. Beigās ar ierakstītu vēstuli būtībā ar varu tiek aizsūtīts arhīva apraksts, lai vispār būtu priekšstats par tiem dokumentiem, kādi atrodas TSDC. Nu, kur vēl vairāk izrādīt pretimnākšanu.”
Te nu meli ir biruši kā no pārpilnības raga. Vai tiešām komisija nav lūgusi atsūtīt TSDC arhīva aprakstus un dokumentus daudz agrāk? Kāpēc TSDC Ābola ne tikai neiedeva, bet pat neļāva iepazīties ar arhīva aprakstiem un uz jautājumiem neatbildēja, kad es ar Kangeri biju SAB 2017. gada 31. augustā? Kāpēc nākamajā reizē septembrī, kad vairāki komisijas locekļi bija SAB, TSDC Ābola iedeva iepazīties ar nepilnīgu aprakstu kopu un neļāva tehniski tos nokopēt (tie nav slepeni un satur tikai informāciju par to, kas ir arhīvā, nevis vārdus vai slepenu informāciju) un pēc 43 minūtēm visiem pateica atstāt SAB telpas? To, ka tikai pēc zvana no Nacionālās drošības komisijas, SAB aprakstus beigās atsūtīja (ne ierakstītā vēstulē, bet ar darbinieku, bet tie tādi sīki meli), Maizītis protams aizmirsis, vai ne?
Vai sižetā Nekā Personīga žurnālistiem izrāda TSDC dokumentus, pie kuriem VDK izpētes komisiju nelaida pat “šāviena attālumā”?
Tas, ka komisija darbu varēja reāli uzsākt nevis pirms 4 gadiem, bet tikai 2015. gada oktobrī, tas, ka komisija nav taisījusies publicēt vārdus, ko redzētu TSDC materiālos, tas, ka VDK dokumenti nav slepeni, bet pielaidi valsts noslēpumam SAB prasa tikai tāpēc, ka tie atrodas SAB, tas, ka dažiem komisijas locekļiem jau ir pielaide valsts noslēpumam pamatdarbā, tie tādi “nesvarīgi sīkumi”, kas acīmredzot traucē apmelošanas un VDK piesegšanas “taisnajai līnijai”.
P.S. Tagad man kaut kā vairs nepārsteidz, kāpēc tik pavirši tika izmeklētas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu lietas un kāpēc tik viegli 3A & Co izdevās turpināt sagrābt valsti laikā, kad tas pats Maizītis, kas tagad melo uz velna paraušanu, bija ģenerālprokurors.
P.P.S. Uzskatu, ka VDK izpētes komisija bijusi pārāk pieklājīga, uzstājot uz sava uzdevuma paveikšanu, kad saskārās ar amatpersonām, kuras vienmēr atrada 101 iemeslu, kāpēc kaut ko nedarīt vai neļaut darīt komisijai. Par SABotieriem un līdzīgiem tipiem bija trauksme jāceļ publiski uzreiz, nebaidoties, ka tas grautu Latvijas [drošības] iestāžu prestižu, ja tāds vispār vēl ir.
Sižetu var noskatīties ŠEIT.
Autors: Ilmārs Poikāns
Avots: Facebook