Eiropas Komisija publicējusi tā dēvēto pasaules ofšoru melno sarakstu. Tam būtu jāpalīdz novērst bagātnieku iecienītās nodokļu apiešanas shēmas.
Pagājušogad pasauli pāršalkušais “Panamas dokumentu” skandāls ir skaļākais, bet nebūt ne vienīgais atgadījums, kad kādā “nodokļu paradīzē” strādājoša juristu kantora serveriem piekļūst aktīvisti, nozog miljoniem dokumentu un nopludina tos medijiem. Šādas noplūdes atklājušas, ka naudu no nodokļu inspektoriem ofšoros slēpj ne tikai Dubaijas šeihi un Krievijas oligarhi, bet arī, piemēram, Spānijas karaļnams un dziedātājs Bono, kurš paslepšus iegādājies daļas kādā lielveikalā Lietuvā.
Tiek lēsts, ka naudas slēpšana “nodokļu paradīzēs” tikai vienā gadā pasaules ekonomikai izmaksā vairāk nekā 100 miljardus eiro. Lai pret to cīnītos, Eiropas Komisija tagad izstrādājusi “ofšoru melno” sarakstu. Problēma gan tāda, ka tas ir bezzobains, – sarakstā iekļuvušajiem nekādas sankcijas nepienākas. Turklāt pašmāju krāpnieki tajā vispār netiek pieminēti.
“Eiropas nodokļu paradīžu” melnajā sarakstā tagad iekļautas 17 valstis, sākot no Panamas un Grenadas un beidzot ar Dienvidkoreju un Mongoliju. Bet vēl 47 valstis brīdinātas, – ja nelabosies, papildinās sarakstu. Eiroparlamentā “Panamas dokumentu” skandālu izmeklējusī komisija gan uzskata, ka ar kaunināšanu vien nepietiek, lai daudzmiljardu zagļi labotos.
“Manuprāt, labs risinājums tika ieviests ASV pirms dažiem gadiem. Viņi izlēma, ka visi darījumi ar “nodokļu paradīzēm”, piemēram, līdzekļu pārvešana uz kontu tur reģistrētā bankā apliekami ar īpašu nodokli. Ja mēs līdzīgi ieviestu, piemēram, 30% nodokli darījumiem ar Panamu vai Kaimanu salām, tās ātri vien labotos,” norāda Panamas papīru izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jepe Kofods.
Viņš gan atzīst, ka pirms aizrādīt citiem, Eiropai būtu jāsaved kārtībā pašai sava saimniecība. Atbilstoši pašas Eiropas Komisijas izstrādātajiem kritērijiem, nodokļu paradīžu sarakstā būtu jāiekļauj arī Malta, Nīderlande, Īrija un Luksemburga. Bet tas nav izdarīts.
“Finanšu ministri, kas Eiropas Padomē apstiprināja galīgo sarakstu, izlēma uzticēties kolēģu solījumiem, ka viņu valstis tūlīt labosies. Mana 20 gadu pieredze nodokļu jomā gan liek domāt par pretējo, teic Panamas papīru izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Verners Langens.
Jāatzīst, ka nodokļu paradīzes definīcija gan ir visai izplūdusi. Un Latvijas Eiroparlamentārietis Roberts Zīle, kurš tajā darbojās, atzīst, ka arī mūsu valsts tika pieminēta neglaimojošā kompānijā.
“Virkne Eiropas Parlamenta deputātu “melno sarakstu” jau nodēvējuši par bezzobainu un aicinājuši to papildināt. Tomēr, kamēr tajā ieinteresētas nebūs visas Eiropas valstis, viņiem cerību tikt saklausītiem ir maz,” uzskata Zīle.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Tie, kam naudas maz, grib zināt, cik tās ir citiem. Savukārt tie, kas prot naudu pelnīt, negrib, lai par to zinātu citi. Izmantot tā saucamās nodokļu paradīzes nav noziegums, tā nav nekāda netīrā nauda, ekonomika no tā nekādi nevar ciest 100 mjrd eiro gadā, jo šī nauda nav nobāzta zeķē, bet visa ir ekonomiskajā apritē, tikai kādi neveselīgi ziņkārīgie nespēj šīs plūsmas kontrolēt. Agrāk visu lieko naudu bez kādām problēmām varēja nogrūst Šveices bankās, tagad nākas meklēt citas vietas. Kad vienreiz varas sapratīs, ka cilvēki nevēlas, lai citi zinātu viņa maka saturu un lielumu.
kaut kādi murgi, pirmkārt rakstā minēti Dubaijas šeihi noteikti no nodokļu inspektoriem neslēpjas, jo nav viņiem ienākuma nodokļa kā tāda, otrkārt visa tā jezga ap ofšoru sensācijām ir primitīva uz vēlētāju balsu zvejošanu orientēta kampaņa un darbības imitācijā iesaistīto personu ienākumu gūšanas avots, atgādina PSRS pirmsākumus un cīņu ar “kulakiem” ….