Pērn pieaudzis reģistrēto noziegumu skaits, taču, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kopējā situācija policijas darbā bijusi diezgan stabila, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks.
VP apkoptā informācija liecina, ka reģistrēto noziegumu skaitā zemākais rādītājs laikā no 2006.-2024.gadam bijis 2021.gadā. Pēc 2021.gada sekojis neliels palielinājums, kas turpinājies arī 2024.gadā.
Pērn valstī kopumā reģistrēti 36 080 noziegumi, no kuriem 34 151 reģistrēts VP. Vēl gadu iepriekš reģistrēti 35 719 noziegumi, no kuriem 32 950 reģistrēti policijā. Pērn uz 10 000 iedzīvotājiem reģistrēti 192,3 noziegumi, bet vēl gadu iepriekš 190,8.
Pērn reģistrēti 1346 sevišķi smagi noziegumi, bet vēl gadu iepriekš 1408. Tāpat pagājušajā gadā reģistrēti 7216 smagi noziegumi, bet vēl gadu iepriekš 6927. Pieaugums vērojams arī mazāk smagos noziegumos, proti, pērn reģistrēti 22 965 šādi noziegumi, bet vēl pirms gada 21 396. Pērn reģistrēti arī 880 kriminālpārkāpumi.
Policijas priekšnieks skaidroja, ka rādītāju pieaugums ir likumsakarīgs, jo pēdējos trīs gados veiktas izmaiņas likumos, piemēram, krimināli sodāma ir braukšana dzērumā virs 1,5 promilēm. Tāpat pieaugumu veidojušas zādzības nelielā apmērā, kas ir izplatītas tirdzniecības centros. Tāpat paaugstināts atbildības slieksnis par vardarbību, norādīja Ruks.
Viņš gan vērsa uzmanību, ka 2000.gadu sākumā Latvijā bija lielāks iedzīvotāju skaits, taču patlaban tas demogrāfijas problēmu ietekmē ir mazāks. Vienlaikus daudzi Latvijas valstspiederīgie pārcēlušies uz ārzemēm un attiecīgi daļa noziegumus izdara tur.
“Dinamika ir diezgan stabila, bet vienlaikus atsevišķos virzienos ir vērojams pieaugums. Ir bijuši neveiksmes stāsti, taču vienlaikus bijuši ļoti labi darba rezultāti un ir apturēti noziedzīgās pasaules grupējumi,” vērtēja Ruks, uzsverot, ka policijai vēl ir daudz jāstrādā, jo ir izaicinājumi ģeopolitiskajā situācijā, tostarp, sabotāžu riski un tādas sabiedrības izpausmes kā kara noziegumu attaisnošana un etniskā naida izraisīšana.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ja pie noziegumiem pieskaita policijas safabricētās lietas, tad skaits ir audzis
Lietaino un saulaino dienu dinamika ir pārāk mainīga.
Par šo secinājumu esmu pelnijis 100€. Ku i? Do šu!