“Mums klases audzinātāja teica aiziet pie speciālista, lai iedod atbrīvojumu.”
“Mums teica, ka jānāk uz skolu parakstīt iesniegumu, ja tiešām gribam, lai bērns kārto eksāmenus.”
“Mums teica, ka klasē diviem jau esot atbrīvojumi. Un tiem esot mazākas problēmas nekā mūsējam.”
Ar speciālista izziņu Latvijā var atbrīvot skolēnu no gala eksāmenu kārtošanas. Šī no padomju psihiatrijas pārmantotā iespēja joprojām tiek izmantota ļoti aktīvi. Pirms diviem gadiem katrs desmitais (!) vidusskolēns nekārtoja eksāmenus.
Varbūt mums tāds kvantums bērnu ir tik slimi, ka nespēj sakopot pat spēkus, lai uzrakstītu savu vārdu un varbūt kādas pāris lietas, kas atmiņā pa deviņiem gadiem iekritušas? Protams, ka nē. Vaina nav bērnos, bet izglītības sistēmā. Ar atbrīvojumiem tiek risināti visi šīs sistēmas trūkumi – pārsvarā, nespēja iekļaut mācībās bērnus ar kaut nelieliem pusaudžu vecumposma sarežģījumiem. Bet jo īpaši – bērnus, kas nāk no augsta sociālā riska ģimenēm (alkoholiķi, ārzemēs dzīvojošie un bērnus pametušie u.tml.), ar visu no tā izrietošo bagāžu.
Nereti aiz atbrīvojumiem slēpjas tikai tie labākie nolūki. Bet neļaut pusaudzim rakstīt eksāmenu ir lāča pakalpojums, kas varbūt ļaus nedomāt par problēmu tagad, taču ilgtermiņā riskē radīt daudz lielākas bažas. Atbrīvojot pusaudzi no eksāmena, jūs viņam varat:
– radīt priekšstatu, ka viņa grūtības ir tik lielas, ka viņš nespēj darīt lietas, kuras spēj “normālie” bērni.
– sniegt piemēru, kā var izbēgt no grūtībām, neļaujot viņam tās pārdzīvot un atrast adaptīvus veidus, kā tikt tām cauri.
– izolēt no saskarsmes ar savas rīcības sekām, neļaujot nonākt pie likumskarīgā secinājuma – slikti lēmumi noved pie sliktiem rezultātiem.
Nekas no šī nenozīmē, ka pusaudža grūtības vai ciešanas nebūtu īstas un nozīmīgas. Pārsvarā tās tiešām tādas ir. Daļa pusaudžu pirms eksāmeniem neguļ, svīst, ģībst un ķer panikas lēkmes. Bet labākā palīdzība šādos gadījumos (kā apliecinās arī pētījumos balstītās vadlīnijas) ir nevis ļaut pusaudzim izbēgt no saskaršanās ar šo situāciju. Bet palīdzēt viņam visiem iespējamiem veidiem tikt tai cauri un izdzīvot. Tā var izrādīties viena no viņa dzīves svarīgākajām pieredzēm. Neviens reitings nav tā vērts, lai šo pieredzi laupītu.
Skola NEVAR no Jums pieprasīt parakstīt nekādus iesniegumus saistībā ar eksāmeniem. Visu nepieciešamo informāciju skolai var sniegt pats skolēns. Skola NEVAR likt jums doties pie speciālista pēc atbrīvojuma. Ja pusaudzim eksāmenu kārtošana sagādā milzīgas problēmas, tad vislabākais ir meklēt tādu palīdzību, kas ļaus viņam tikt cauri šīm problēmām. Nevis mēģinās no tām atbrīvot. Ja vien mēs negatavojam pusaudzi tādai tālākajai dzīvei, kurā nebūs pārbaudījumu un nebūs satraukumu, tad ikviens ir pelnījis iemācīties tikt galā ar trauksmi, paniku un arī iespējamu izgāšanos eksāmenā. Tiem, kas skolā neko citu nebūs iemācījušies, ļausim vismaz apgūt šo.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Nē, nevajag
Ja man būtu bērni, viņi skolu redzētu tikai no attāluma. Iespējams caur tēmekli. Tas daunisms ko tie IZM sektanti tur uztur, ir drauss. Čoma meita reiz rādija savus ĪTē uzdevumus, materiālus. Ak šausmas. Nu tikam galā, protams. Bet nafig nevaidzēja to vidusskolu. Tais skolās māca bezjēdzīgu huiņu. Tuftu 1kārši dzen. Un tad tas aP-solvenc staigā ar to diplōmu izstieptā rokā un brēc “ņemiet mani darbā, man taču ir diplŌms!” Tas nav pierādijums saprātam. Bieži pat otrādi. Visiem RailBaltica tirliņiem ir diplōmi. Bet kur ir sliedes? Visiem Zolitūdes Maximas brigadieriem ir diplōmi (veljoprojām). UN? Daunis ir un paliek daunis, vienalga kādus… lasīt vēl »
Kāpēc tev nav? Neviena neņēma?
Nepārprotami skaidrs, ka birokrātu-ierēdņu skaits ir tik tālu uzblīdis, ka draud ar Latvijas iznīcināšanu. Vīrietim ir vajadzīga prostata, bet, ja tā neveselīgi uzblīst, tad jātaisa operācija, citādi jāmirst. Tā arī ar birokrātisko ierēdniecību – nu vairs nekas cits neatliek kā drastiska štatu samazināšana.
Čašisma īpašā”kautne taj burbuletajā kvalitāte. IZM babenes vispar nefilmē- kas tas tāds, attālinājumā kaut ko basltot apjukušas kā parasti. ministres īpašās sekretārītes atkal stresā – nesanās kā parasti tukšu malt