Meža īpašnieki var saņemt atbalstu jaunaudžu retināšanai un citiem meža kopšanas pasākumiem

mežs

No 1. aprīļa Lauku atbalsta dienests uzsācis meža ieaudzēšanai, nopostīto platību atjaunošanai, jaunaudžu retināšanai un neproduktīvo mežaudžu nomaiņai paredzēto projektu pieteikumu pieņemšanu. Pieejamā kopējā atbalsta summa – vairāk nekā 7 miljoni eiro.  

Meža īpašnieks Artis Vaivods no Rēzeknes novada, kurš ar mežu atjaunošanu un stādīšanu nodarbojas jau 25 gadus, atzina, ka Eiropas Savienības atbalsts mežu īpašniekiem ir ļoti nozīmīgs.

“Pirms Latvija vēl bija iestājusies Eiropas Savienībā, jau toreiz bija lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanas programmas. Jaunaudžu retināšanai atbalstu toreiz varēja izņemt, zemes transformācijas atļauju un varēja pat meliorētas, drenētas zemes apmežot, ko bieži vien arī darīja ārzemju investori. Bet tagad gan pašvaldību, gan arī valsts attieksme kļuvusi daudz saimnieciskāka un saprātīgāka. Tagad cilvēks saraksta apmežošanas projektu, un priekšroka ir tam, kuram ir mazāk auglīga zeme un ir arī ierobežojumi hektāru ziņā,” stāstīja Vaivods.

Meža ieaudzēšana, nopostīto platību atjaunošana, jaunaudžu retināšana un neproduktīvo mežaudžu nomaiņa – ar ES atbalstu šos darbus meža īpašnieki varēs īstenot līdz 2023. gada rudenim.

Artis Vaivods uzsvēra, ka, sākot saņemt Eiropas Savienības atbalstu tieši jaunaudžu retināšanai, ievērojami pieaudzis arī koku augšanas ātrums un kvalitāte.

“Protams, jaunaudžu retināšana mazā meža īpašniekam ir darbs, kas nenes lielu peļņu, un tāpēc ar šo fondu atbalstu valsts mēģina to mazo meža īpašnieku stimulēt uzturēt kārtībā un kopt savu mežu, jo kubikmetri izaugs vienādi, gan koptā, gan nekoptā jaunaudzē, tikai ar to atšķirību, ka nekoptā jaunaudzē būs malka un šķelda, bet koptajā jau būs diametri, dārgākie sortimenti, tara, finierklucis, zāģbaļķis.

Tagad notiek apspriešana kādiem pasākumiem nākotnē piešķirt naudas un jaunaudžu retināšana ir prioritāte,” stāstīja Vaivods.

Arī Austrumlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes  vadītājs Aigars Puncuļs uzsvēra, ka šajā programmā  jaunaudžu retināšanai, kā arī neproduktīvu, blīgznu un baltalkšņu mežaudžu nomaiņai, kas vecākas par 30 gadiem, paredzēta lielākā finansējuma daļa, bet piešķirot finansējumu, priekšroka tiek dota maziem un vidējiem meža  īpašniekiem, kā arī īpašniekiem ar mežsaimnieciskajām zināšanām.

“Jaunaudžu retināšanā, šajā programmā ir ļoti liela aktivitāte, un šeit katram reģionam nav sava aploksne, kas nozīmē, ka vērtēti tiek visi projekti no visas Latvijas, un diezgan liela daļa projektu paliek zem svītras,” stāstīja Puncuļs.

“Aktīvi zemju īpašnieki piedalās arī zemju apmežošanas programmās. Tur ir iesniegti 153 projekti ar kopējo summu 843 000 eiro, un apmežota tikusi aptuveni 450 hektāru liela platība. Lai pieteiktos uz šo apmežošanas programmu, lauksaimniekam ir jābūt zemes īpašniekam, ja zemes vērtība ir līdz 25 ballēm, tad viņš vienā kontūrā var pieteikt 4 hektārus , ja ir virs 25 ballēm, tad – divus hektārus.  Meža īpašniekam savi nodomi ir jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību, lai šī teritorija atbilstu plānojumam, jāuztaisa arī meža apsaimniekošanas plāns, ko jāsaskaņo ar Valsts Meža dienestu,” skaidroja Puncuļs.  

Meža konsultāciju pakalpojumu centra direktors Raimonds Bērmanis stāstīja, ka, lai informētu un konsultētu meža īpašniekus par pieejamo ES atbalstu, dokumentu sagatavošanu un izvērtētu konkrētās ieceres, tika organizēti semināri visā valsts teritorijā.

“Eiropas atbalsts šobrīd ir pieejams, lai iestādītu jaunas mežaudzes vietās, kur līdz šim mežs nav bijis – cita veida zemēs vai arī, lai atjaunotu mežaudzes platībās, kas ir gājušas bojā ugunsgrēka, vējgāzes rezultātā vai arī šīs mežaudzes sastāv no mazvērtīgām koku sugām kā baltalkšņi, blīgznas un tamlīdzīgi,  vai arī mežaudzes, kas meža dzīvnieku postījumu rezultātā smagi cietušas,” uzskaitīja Bērmanis.  

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2017.gadā Latvijā kopā atjaunoti 40 000 hektāru meža, atjaunošanas apjomi ir līdzvērtīgi gada laikā vienlaidus cirtēs nocirstajām platībām.

Jaunaudžu kopšana valstī kopā veikta 65 000 hektāru apjomā, bet lauksaimniecībā neizmantotās zemēs ieaudzētas 4000 hektāru mežaudzes. Tāpat meža īpašnieki izmantojuši atbalstu 910 hektāru neproduktīvu, mežaudžu, baltalkšņu un blīgznu mežaudžu nomaiņai un 155 hektāru meža atjaunošanai pēc dabas katastrofām.

Avots: Latvijas Radio

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

avatar