Vairāk nekā 189 tūkstoši eiro – šāda ir summa, kas var tikt piedzīta no „Meroni menedžera” Māra Bremzes: bijušais SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētājs aizejot noslēdza vienošanos, kopā 2016. gadā no tranzītuzņēmuma saņemot vairāk nekā 218 tūkstošus eiro, taču šo vienošanos drīz pārkāpa un sāka strādāt „arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētajā akciju sabiedrībā Baltijas Ekspresis. Nu šīs lietas izskatīšana tiesā nonākusi izšķirošajā fāzē, un nākammēnes ir gaidāms spriedums.
2016. gada 10. jūnijā LDz Cargo ārkārtas dalībnieku sapulce pieņēma lēmumu par Bremzes atsaukšanu no Prasītāja valdes priekšsēdētāja amata. 2016. gada 10. jūnijā LDz Cargo un Māris Bremze noslēdza vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu – “Nekonkurēšanas vienošanos”.
Šī abu pušu parakstītā vienošanās paredzēja Bremzem aizliegumu izpaust LDz Cargo komercnoslēpumu, tai skaitā „finanšu informāciju, informāciju par iepirkumiem, informāciju par pakalpojumu izmaksām un cenu politiku, informāciju par atlaižu sistēmu, mārketinga informāciju, personāla informāciju, informāciju par klientiem, sadarbības partneriem un šīs sadarbības noteikumiem, jebkuru citu informāciju, kas nonākusi Māra Bremzes rīcībā un attiecas uz LDz Cargo saimniecisko darbību un sadarbību ar klientiem un citiem sadarbības partneriem”.
Atbilstoši parakstītajam dokumentam un Darba likuma 84. pantam Bremze arī apņēmās ievērot divu gadu ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās, kā arī nosolījās neveikt apmaksātus vai neapmaksātus darbus, ieņemt amatus vai kā citādi darboties „personas, kura darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā”.
Bremzes parakstītais dokuments arī paredzēja viņam „aizliegumu nodibināt darba tiesiskās attiecības ar Prasītāja konkurentiem, kā arī sniegt tiem jebkāda veida pakalpojumus un konsultācijas, kā arī dibināt un reģistrēt komersantu, komercsabiedrību, biedrību, nodibinājumu un jebkuras citas personas, kas var radīt konkurenci darba devēja komercdarbībai; apņemšanos nepārvilināt jebkuru, tostarp – bijušo vai esošo – Prasītāja darbinieku, lai tas sniegtu jebkāda veida pakalpojumu vai konsultācijas Prasītāja konkurentiem; apņemšanos nepārvilināt Prasītāja klientus, piegādātājus vai sadarbības partnerus, lai tie sniegtu jebkāda veida pakalpojumus vai sadarbotos ar Prasītāja konkurentiem”.
Parakstītā vienošanās arī paredzēja Bremzem iespaidīgu atlīdzību par tās ievērošanu – gandrīz 100 tūkstošus eiro: „Noteikt Mārim Bremzem atlīdzību 4’086 EUR mēnesī (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), attiecīgi kopsummā par 24 mēnešiem 98’064 EUR (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), par nekonkurēšanas ierobežojuma ievērošanu.”
Taču jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas – 2016. gada 30. septembrī Bremze paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma neievērot un tika reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā kā Meroni kontrolētās AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs.
Interesanti, ka arī Meroni uzņēmums Baltijas Ekspresis tika informēts par to, ka Bremzem ir līgumiski noteikts nekonkurēšanas pienākums. Jau 2016. gada 17. oktobrī LDz Cargo nosūtīja Baltijas Ekspresim vēstuli, kurā informēja, ka starp Bremzi un uzņēmumu ir spēkā esoša „Nekonkurēšanas vienošanās”, taču šī prasība tika ignorēta, – varēja noprast, ka uzņēmumam svarīgākas konkurenta bijušā vadītāja zināšanas, kuras LDz Cargo prasībā tiesai aprakstījis šādi:
„Māris Bremze un Baltijas Ekspresis rīkojas pretēji godīgas saimnieciskās darbības paražām, ignorējot faktu, ka Prasītājs ar Māri Bremzi ir vienojušies, ka Māris Bremze neuzsāks jebkādu sadarbību ar konkurentiem ātrāk kā divus gadus no Nekonkurēšanas vienošanās noslēgšanas.
Šīs Atbildētāju rīcības rezultātā ir kavēta Prasītāja un Baltijas Ekspreša savstarpēja godīga konkurence, jo Baltijas Ekspresis šobrīd nodarbina personu, ar kuru Prasītājs, lai nodrošinām savu interešu un saimnieciskās darbības noslēpumu aizsardzību, ir noteikti un konkrēti vienojies par to, ka persona neuzsāks sadarbību ar konkurentiem. Turklāt Māris Bremze un līdz ar to netieši arī Baltijas Ekspresis ir ieguvuši Prasītāja komercnoslēpumu.
Pirmkārt, Māris Bremze, darbojoties kā Prasītāja valdes priekšsēdētājs, piedalījās Prasītāja valdes sēdēs, izskatot jautājumus saistībā ar Prasītāja darbību. Jo īpaši jāuzver, ka Māris Bremze ir informēts par Prasītāja līgumiem ar klientiem un tiem faktiski piemērotajiem tarifiem.
Šie piedāvājumi ir individuāli izstrādāti katram klientam, ietver unikālus noteikumus, kas ir atkarīgi no daudziem aspektiem un pielāgoti katram klientam. Šie īpašie klientam izstrādātie noteikumi ir sadarbības pamats un Prasītāja konkurētspējas ar citiem pārvadātājiem, jo īpaši ar Baltijas Ekspresi, priekšnosacījums.
Otrkārt, Māris Bremze ir informēts par Prasītāja ilgtermiņa plāniem un plānotajām investīcijām, konkrētāk plāni paplašināt darbību manevru darbu veikšanā, vagonu padošanas – novākšanas darbu veikšanā Ventspilī, kā arī loģistikas kompleksu izveidi un projektiem ar konkrētiem sadarbības partneriem.
Treškārt, Māris Bremze ir informēts par noteiktu darbinieku atalgojuma līmeņiem. Prasītāja atalgojuma politika ietver sevī ne tikai darba samaksu, bet arī virkni piemaksu un prēmiju atbilstoši Prasītāja atalgojuma politikai. Jāuzsver, ka mašīnistu darba tirgus ir ļoti šaurs, faktiski ir tikai daži uzņēmumi, kuros nodarbina šīs profesijas pārstāvjus.
Zinot šo informāciju, konkurents zina, kādu atalgojumu un garantijas piedāvāt, lai labākos, pieredzējušākos un spējīgākos mašīnistus “pārvilinātu”. Tirgū ir šādas specifikas speciālistu deficīts. Jebkura darbinieku pāreja radīs cilvēkresursu iztrūkumu Prasītājam. Kravu pārvadājumiem pieaugot, minētais radīs situāciju, ka Prasītājs nespēs nodrošināt apjomu izpildi.
Prasītājs un Māra Bremzes noslēgtā Nekonkurēšanas vienošanās paredzēja aizliegumu uzsākt sadarbību ar konkurentiem, kā arī aizliegumu izpaust Prasītāja komercnoslēpumu. Kopsakarā iztulkojot šo Nekonkurēšanas vienošanos, Prasītāja mērķis bija nodrošināt, lai Māris Bremze noteiktu laiku pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas ar Prasītāju nevar izmantot šo komercnoslēpumu negodīgai konkurencei ar Prasītāju nedz personīgi, nedz kļūstot par konkurenta vadītāju vai darbinieku.
Tas, ka Māris Bremze kļuva par Baltijas Ekspreša valdes priekšsēdētāju, ļāva Baltijas Ekspresim iegūt Mārim Bremzem zināmo informāciju par Prasītāja piemērotajām pārvadāšanas maksām. Rezultātā Baltijas Ekspresim bija skaidri zināms (un neskaidrības šajā ziņā bija likvidētas vai vismaz būtiski samazinātas), kādas atlaides un citus komerciālos noteikumus Prasītājs piedāvā un kādus tas var atļauties piedāvāt no izmaksu u.c. aspektiem. Līdz ar to Baltijas Ekspresim bija skaidrs, kādas pārvadāšanas maksas, atlaides un citi noteikumi tam jāpiedāvā, lai pārvilinātu klientus no Prasītāja pie sevis.
Ir konstatējami apstākļi, kas liek domāt, ka Baltijas Ekspresis ir aktīvi izmantojis iegūto informāciju. Uz Mārim Bremzem zināmās, Prasītāja komercnoslēpumu saturošās informācijas izmantošanu netieši norāda arī Latvijā dzelzceļa kravu tranzīta kravu pārvadājumus sniedzošo pārvadātāju tranzīta kravu pārvadājumu apjoma un tirgus īpatsvara izmaiņas.”
Kā Pietiek jau aprakstījis, Lursoft datu bāze rāda, ka Bremzes vadītais AS Baltijas ekspresis ir viens no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu.
Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, – Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.
Ja LDz Cargo prasība tiesā tiks apmierināta, līdz ar Bremzi arī uzņēmumam Baltijas ekspresis negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpšanu var nākties šķirties no 500 tūkstošiem eiro.
Tiesa, arī Bremzem ir virkne argumentu, kurus viņš tiesā izvirzījis kā attaisnojumu savai rīcībai, noslēdzot vienošanos, atbilstoši tai saņemot iespaidīgu ikmēneša atalgojumu un tomēr to jau pēc dažiem mēnešiem pārkāpjot. Gan par šiem argumentiem, gan par to, vai nelabvēlīga tiesas sprieduma gadījumā no Bremzes vispār būs iespējams piedzīt ievērojamo summu, informēsim turpmākās publikācijās.
Avots: Pietiek
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter, Youtube un Instagram!