VILORS EIHMANIS, cilvēktiesību aizstāvis
Latvijas tiesu sistēma un likumdošana saskaras ar būtiskām problēmām, kas ietekmē ne tikai tiesiskumu, bet arī fundamentālas cilvēktiesības — tai skaitā vārda brīvību. Kā sabiedriskais aktīvists esmu saskāries ar konkrētu tiesu praksi, kas ne tikai apgrūtina efektīvu tiesību aizsardzību, bet arī rada riskus Latvijas reputācijai kā tiesiskas valsts statusā Eiropas Savienībā.
Problēmu būtība
Pēdējā laikā Rīgas pilsētas tiesa ir pieņēmusi lēmumu, kas liek personai — kura nav attiecīgā satura autors un nevar ietekmēt trešās personas tīmekļa vietni — izņemt konkrētu rakstu no sava profila un panākt tā dzēšanu no trešās puses interneta resursa. Šāda prakse ir problemātiska divos aspektos:
1. Praktiskā neizpildāmība un juridiskā neskaidrība — personas atbildība tiek pārmesta par saturu, kuru tā nav radījusi un kuru nav iespējams ietekmēt.
2. Vārda brīvības ierobežojums — tiesas dokumentos persona tiek maldinoši attēlota kā satura autors, kas rada nepamatotas sankcijas un var kalpot kā līdzeklis viedokļa izteikšanas ierobežošanai.
Sistemātiskie izaicinājumi
Šāda tiesu prakse nav izolēts gadījums, bet drīzāk simptoms plašākām sistēmiskām problēmām.
Latvijas likumdošanas un izpildvaras institūciju kavēšanās integrēt Eiropas Savienības normas, it īpaši 2023. gada SLAPP regulas, kas aizsargā sabiedrību no stratēģiskām tiesvedībām — tiesvedībām, kuru mērķis ir ierobežot vārda brīvību un sabiedrības līdzdalību.
Nepietiekami kvalificēts un bieži mainīgs personāls tieslietu un izglītības sistēmās, kas rada kompetences trūkumu normatīvās bāzes sagatavošanā un tiesu prakses uzraudzībā.
Politiskā līmeņa nenoteiktība un trūkums konkrētos uzdevumos, kas sarežģī koordinētu un mērķtiecīgu tiesiskuma uzlabošanu.
Jaunākās Eiropas regulatīvās iniciatīvas — Direktīva (ES) 2024/1069
No 2024. gada 11. aprīļa spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1069, kas nosaka personu aizsardzību pret nepamatotām tiesvedībām, kuru mērķis ir ierobežot sabiedrības līdzdalību, jeb tā dēvētās stratēģiskās tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP). Šī Direktīva:
Sabiedrības interešu aizsardzība: novērš juridiskos šķēršļus un garantē tiesisku aizsardzību žurnālistiem, trauksmes cēlējiem, medijiem, nevalstiskajām organizācijām, pētniekiem un citiem sabiedrības interešu pārstāvjiem. Tā aizsargā šos cilvēkus no tiesiskām vajāšanām, kas tiek izmantotas kā instruments viņu apklusināšanai.
Žurnālistikas un pētniecības aizsardzība: uzsver pētniecisko žurnālistu un mediju organizāciju lomu korupcijas, cilvēktiesību pārkāpumu un varas ļaunprātīgas izmantošanas atklāšanā, nodrošinot efektīvu aizsardzību pret draudiem, iebiedēšanu un pat vardarbību.
Brīvas preses un vārda brīvības stiprināšana: paredz mehānismus, kas samazina stratēģiskās tiesvedības ietekmi, tostarp agrīnu nepamatotu lietu izbeigšanu un sankcijas pret ļaunprātīgām tiesvedībām.
Šī Direktīva ir būtisks solis pretī demokrātiskākai un caurspīdīgākai sabiedrībai, nodrošinot, ka patiesības meklēšana netiek apslāpēta ar juridiskiem draudiem vai finansiālām represijām.
Sekas un nepieciešamie risinājumi Latvijā
Latvijas tiesu prakses neatbilstība šiem ES standartiem apdraud mūsu valsts starptautisko reputāciju kā tiesiskas valsts un vājina sabiedrības uzticību tiesu varai. Šīs problēmas rada juridiskas neskaidrības un demokrātijas principu pārkāpumus.
Lai situāciju uzlabotu, Latvijā ir steidzami jāveic:
SLAPP regulas un citas Eiropas Savienības tiesību normas ātra integrācija nacionālajā likumdošanā.
Tieslietu nozares darbinieku kvalifikācijas celšana un stabila personāla nodrošināšana, kas spētu uzturēt tiesisko kārtību un augstas kvalitātes tiesu praksi.
Politiskā līmeņa skaidru un konkrētu uzdevumu noteikšana tiesiskuma stiprināšanai.
Tiesu sistēmas atbalsts, lai tā netiktu izmantota kā instruments vārda brīvības ierobežošanai vai personu vajāšanai par viņu viedokļiem un sabiedriskām aktivitātēm.
Noslēgumā
Latvijas tiesiskuma stiprināšana ir ilgtermiņa process, kas prasa gan likumdošanas, gan tiesu prakses transformāciju, kā arī aktīvu sabiedrības līdzdalību. Vārda brīvība ir demokrātijas stūrakmens, un tiesu sistēmai jābūt tās neaizskaramības garantam, nevis ierobežotājam.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!