Latvijā turpmāk drīkstēs uzlauzt e-pastus un publicēt svešu korespondenci

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien attaisnoja portāla “kompromat.lv” pārstāvi Leonīdu Jākobsonu apsūdzībā saistībā ar Rīgas mēra Nila Ušakova elektroniskā pasta vēstuļu publiskošanu, apstiprināja Jākobsons. Viņš savā komentārā norādīja, ka ir pārsteigts par šādu spriedumu, norādot, ka “vārda brīvība Latvijā tomēr pastāv”. Viņam šķitis, ka ietekme uz tiesu būs ļoti liela, bet tā tika spriesta objektīvi.

Pilns nolēmums būs pieejams 4.oktobrī, kad tas tiks pārsūdzēts apelācijas kārtībā.

Iepriekš prokurore apsūdzētajam lūdza piespriest 200 stundas piespiedu darba. Tāpat par labu cietušajam – Rīgas mēram – tika prasīts piedzīt 14 000 eiro kompensāciju.

Jākobsons iepriekš skaidroja, ka prokurore Vita Ozoliņa nolēmusi precizēt apsūdzību, nemainot apsūdzības pantu. Prokuratūras preses pārstāve Kristīne Sutugina aģentūrai LETA paskaidroja, ka apsūdzētajam Jākobsonam tika grozīta apsūdzība, nemainot noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju.

Iepriekš vēstīts, ka Jākobsonam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 144.panta 1.daļas – par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām. Apsūdzētais Jākobsons savu vainu neatzīst.

Izmeklējot kriminālprocesu par Ušakova elektroniskā pasta uzlaušanu,Valsts policija 2011.gada decembrī veica kratīšanu portāla “kompromat.lv” pārstāvja Jākobsona dzīvesvietā Rīgā. Kratīšanas laikā tika izņemti vairāki datu nesēji un divi datori. Policisti Jākobsonu uz 48 stundām aizturēja.

Kriminālprocesu policija sāka 2011.gada 23.novembrī pēc Ušakova iesnieguma saņemšanas.

Portālā “kompromat.lv” tika publicētas Ušakova 2008.gada e-pasta vēstules, kas tika sūtītas toreizējam Krievijas vēstniecības padomniekam Aleksandram Hapilovam. Ušakovs tobrīd bija 9.Saeimas deputāts, savukārt Hapilovs strādāja par Krievijas vēstniecības padomnieku, taču 2009.gadā viņš pameta darbu Latvijā.

Jākobsons iepriekš apgalvoja, ka, publicējot daļu Ušakova sarakstes, viņš darījis sabiedrībai zināmus būtiskus faktus un tas ir viņa kā žurnālista pienākums.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: LETA

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

4 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
arodbiedrība
arodbiedrība
7 gadus atpakaļ

Vēl jau būs apgabals, kur pasūtījums ir pilnīgi cits.

gita
gita
7 gadus atpakaļ

Šausmīgas muļķības par kādu īpaši svarīgu informāciju, kas aizskartu valsts intereses……Tā ir patvaļa – uzlauzt e – pastu un attaisnot šādus izgājienus…..Tur jābūt prokurora sankcijām……Un beigu beigās – ko tad tur tādu atrada,,tajā pastā….???

aradhana
aradhana
7 gadus atpakaļ

Pastāv kaut kāda prioritāšu hierarhija un pastāv veselais saprāts. Ja uzlauztā e-pastā atklājas augstas amatpersonas sadarbība ar mums ne sevišķi draudzīgas, agresīvas kaimiņvalsts amatpersonu, kādas šajā valstī vairumā gadījumu līdztekus saviem tiešajiem pienākumiem mēdz pildīt arī specdienestu uzdevumus – acīmredzot, nebūtu prāta darbs novērst uzmanību no šīs komunikācijas fakta un satura, un mesties pa pēdām žurnālistam, kurš to atklājis.

gita
gita
7 gadus atpakaļ
Reply to  aradhana

Vajadzētu pastāvēt veselajam saprātam ……bet nav ……
Un nedrīkst kas un , kad iedomājas , uzlauzt svešus e – pastus….Un pie šādas situācijas – es nostājos Ušakova pusē…..