Latvijā 2019.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 407 000 jeb 21,6% iedzīvotāju, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2018.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2020.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Taču nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 38,4% iedzīvotāju.
Pagājušajā gadā, palielinoties iedzīvotāju rīcībā esošajiem ienākumiem, nabadzības riska slieksnis pieauga līdz 441 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai pretstatā 409 eiro mēnesī 2018.gadā.
Tostarp mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2019. gadā sasniedza 927 eiro mēnesī, kamēr 2018.gadā tas bija 860 eiro mēnesī.
Lielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (35,9%), bet mazākais – Rīgā (15,9%) un Pierīgā (16,1%). Vienlaikus Kurzemē nabadzības riskam bija pakļauti 27,9% iedzīvotāju, Vidzemē – 25,3% un Zemgalē – 20,7% iedzīvotāju.
Nabadzības risks ir audzis ģimenēs ar bērniem, kā arī vecākā gadagājuma iedzīvotājiem tas joprojām saglabājas augsts.
Apkopotie dati liecina, ka nabadzības risks strauji palielinājies ģimenēs ar vienu pieaugušo un bērniem, to īpatsvaram pērn sasniedzot 30,6%, uzrādot pieaugumu par 4,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2018.gadu. Ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem nabadzības risks pieaudzis par 1,7 procentpunktiem – no 11,1% 2018.gadā līdz 12,8% 2019.gadā, bet ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem nabadzības risks audzis par vienu procentpunktu – no 16,7% 2018.gadā līdz 17,7% 2019.gadā.
Bērniem vecumā līdz 17 gadiem nabadzības risks pieaudzis par 1,3 procentpunktiem – no 14,5% 2018.gadā līdz 15,8% 2019.gadā.
Pērn nabadzības riskam joprojām visvairāk bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem – 2019.gadā tādu bija 71,7%, kamēr 2018.gadā 74,9%. Otra lielākā nabadzības riskam pakļautā sabiedrības grupa bija vientuļās personas vecumā līdz 64 gadiem – 30% pretstatā 31,7% gadu iepriekš.
2019.gadā vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,2%), savukārt būtiski vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (51,7%) un pensionāri (46,5%).
Statistikas pārvaldē minēja, ka pēdējo gadu laikā nedaudz palielinājās sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. 2019.gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 16,8 procentpunktiem. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 38,4% iedzīvotāju. 2018.gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 16,4 procentpunktiem, bet 2017.gadā – par 15,8 procentpunktiem.
Nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir Centrālās statistikas pārvaldes 2020.gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kas veikta no 1.februāra līdz 24.augustam.
Pētījumā aptaujāts 6100 mājsaimniecību un intervēti 11 100 respondentu vecumā no 16 gadiem.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: nozare.lv
nu un? pavļutisku moikās un izsaimniekošanā visiem jau nav vietas- te pietiek dakterīšiem
Paldies sakam mīļās valdības gudrajai politikai Vēl aprobežotākus tikai Rīgas domē esam iestutējuši