Korupcijas uztveres indeksā Latvijas rādītājs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, pēdējā gada laikā ir pasliktinājies

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, pēdējā gada laikā ir pasliktinājies, līdz ar to Latvijai nav izdevies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) nosprausto mērķi, informē biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (“Delna”).

Korupcijas uztveres indekss ir visplašāk izmantotais globālais korupcijas reitings pasaulē. Tas mēra, cik korumpēts tiek uztverts katras valsts publiskais sektors, uzskata eksperti un uzņēmēji.

2024.gada KUI Latvijas rezultāts ir pazeminājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022.gada līmeni. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi.

Latvijas jaunākais rezultāts skaidri parāda to, ka nav izdevies sasniegt NAP nosprausto mērķi – 2024. gadā KUI iegūt 64 punktus, kā arī ir ļoti apšaubāms, ka 2027. gadā izdosies iegūt noteiktos 67 punktus, uzsver “Delna”.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur rezultāts šogad ir krities.

Analizējot ilgtermiņa tendences, var secināt, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā ilgtermiņā KUI tomēr ir stabilāka izaugsmes tendence nekā Latvijā. Igaunija saglabā 76 punktus, savukārt, Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 63 punktus – tās visu laiku augstāko rezultātu.

2024.gadā Eiropas Savienības (ES)/Rietumeiropas vidējais rādītājs KUI ir 64 punkti, savukārt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu (OECD) vidējais rādītājs ir 65, kas ir par vienu punktu zemāk nekā gadu iepriekš.

Kā norāda “Delna”,

Latvijā iztrūkst sistēmiska darba cīņā ar korupciju, un tas arī atspoguļojas KUI rezultātos pēdējos desmit gados,

tāpēc, lai uzlabotu politisko godaprātu, mazinātu publiskās naudas izšķērdēšanu un sarunāšanu publiskajos iepirkumos, kā arī veicinātu izpratni par biznesa godaprātu, atbildīgajām institūcijām bez vilcināšanās ir jāpieņem pārdomāti un uz uzlabojumiem vērsti lēmumi, kas ne vienmēr ir glaimojuši un kas pieprasa papildu darbu par jomu atbildīgajiem.

Eiropas Komisija savā jaunākajā Tiesiskuma ziņojumā norāda, ka viens no lielākajiem trūkumiem Latvijas tiesiskuma un politiskā godaprāta un atklātas interešu pārstāvības stiprināšanā pretkorupcijas jomā ir Interešu pārstāvības jeb lobēšanas atklātības likuma praktiska neesamība. Lai arī Interešu pārstāvības atklātības likums Latvijā tika pieņemts 2022.gada oktobrī un stājās spēkā 2023.gada 1.janvārī, tā praktiskā darbība un rezultāti vēl nav novērojami un nav noteikta par likuma iedzīvināšanu atbildīgā institūcija, kas ieguldītu plašu skaidrojošo un izglītojošo darbu gan interešu pārstāvjiem, gan publiskās varas pārstāvjiem.

Arī Valsts kontrole (VK) savās revīzijās sniedz ieteikumus, ar kuriem uzlabot gan valsts pārvaldes darbu kopumā, gan novērst publisko līdzekļu nelietderīgu izšķērdēšanu un likuma trūkumus, taču ne vienmēr VK sniegtās rekomendācijas tiek ieviestas. “Delna” atzinīgi vērtē VK revīzijas, pateicoties tām sabiedrībai ir iespēja gūt ieskatu valsts pārvaldes darbībā un lēmumu pieņēmējiem uzlabot savu sniegumu un darba kvalitāti. Arī jaunākās VK revīzijas apliecina, ka vēl joprojām publiskie resursi tiek tērēti neefektīvi un necaurskatāmi, piemēram, speciālo lidojumu izmantošana Ministru prezidenta komandējumos, necaurskatāmā “Rail Baltica” projekta ieviešana ar līdz galam neskaidrajām izmaksām, Zemkopības ministrijas iepirkums par elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidi, neatbilstoši un neekonomiski izlietojot 3,1 miljonu eiro.

Kā skaidro “Delna”, KUI rezultātu lielā mērā ietekmē arī demokrātijas un tiesiskuma kvalitāte valstī. Latvijas valdības stabilitāte bieži tiek apšaubīta, lēmumu pieņemšana nav pietiekami caurspīdīga, piemēram, augsta līmeņa amatpersonu izraudzīšanā un apstiprināšanā Saeimā, tai skaitā tiesnešu iecelšanā amatos. Tas negatīvi ietekmē arī sabiedrības uzticēšanos Saeimai, valdībai un politiskajām partijām. Šie visi notikumi ietekmē Latvijas politisko vidi, demokrātiju un tiesiskumu, kas savukārt rada negatīvu priekšstatu par valsti un tās spēju apkarot korupciju, uzsver organizācijā.

“Delnas” direktores Ineses Tauriņas skatījumā 2024.gada KUI analīze skaidri parāda, ka Latvijā nav notikusi cīņa ar korupciju un jomas ekspertu sniegto rekomendāciju ieviešana. Viņasprāt, darbs pretkorupcijas jomā Latvijā nav uz sistēmiskām pārmaiņām vērsts, tāpēc Latvijai nepieciešams identificēt prioritāri veicamos pasākumus un veikt spēcīgas, mērķtiecīgas reformas, lai veicinātu politisko un biznesa godaprātu un novērstu publisko līdzekļu negodprātīgu izmantošanu.

“Transparency International”, publicējot 2024.gada KUI, vērš uzmanību uz klimata krīzi pasaulē un aicina rūpīgi uzraudzīt nozarei pieaugošo finansējumu. SIA “Schwenk Latvija” Vides un juridiskā direktore un valdes locekle, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāja un “Delnas” padomes priekšsēdētāja Evita Goša norāda, ka korupcijas novēršana nav tikai vienas iestādes uzdevums.

“Līdzīgi kā attiecībā uz ēnu ekonomikas ierobežošanu ir nepieciešama visaptveroša, sistēmiska, riskos balstīta pieeja, gan publiskā, gan privātā sektora iesaiste. Līdz šim tādas nav bijis, un ir laiks to ieviest. Cita starpā būtiski jāpalielina caurspīdīgums un uzraudzība publisko līdzekļu izlietojumam, īpaši pievēršot uzmanību jomām, kurās turpinās pieaugt finansējums,” mudina Goša, kā piemēru šādām jomām minot pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu.

Balstoties KUI Latvijas rezultātu analīzē, “Delna” iesaka lēmumu pieņēmējiem un atbildīgajām iestādēm stiprināt darbu pie līdz šim nepaveiktajiem uzdevumiem, kā arī sākt jaunas iniciatīvas 2025.gadā, tai skaitā izvērtēt korupcijas novēršanas un apkarošanas iepriekšējo plānu un izstrādāt jaunu, ietverot tajā stratēģisku redzējumu par korupcijas apkarošanu un sasaisti ar citām tēmām, tai skaitā ēnu ekonomikas apkarošanu, noziedzīgi iegūto līdzekļu apkarošanu.

Tāpat “Delna” rekomendē izstrādāt pretkorupcijas atvērto datu stratēģiju, kas iezīmētu skaidru redzējumu par cīņā ar korupciju izmantojamajām datu kopām, to kvalitāti un publiskās pieejamības statusu, kā arī ļautu izvairīties no situācijām, kad pēkšņi tiek apšaubīta kādas datu kopas publiskās pieejamības vajadzība un nozīme cīņā ar korupciju un noziedzīgu rīcību.

Organizācijas skatījumā ir jānosaka atbildīgā iestāde, kas veiks interešu pārstāvniecības atklātības likuma iedzīvināšanu un turpmāk veicinās atklātību un taisnīgumu valsts lēmumu pieņemšanā.

Tāpat ieteikts veicināt atbildīgu publisko līdzekļu kontroli un izlietojumu, sevišķi nozarēs, kurās pieaug finansējums un tiek apgūta ES nauda, bet Saeimā jāizskata platformā “Manabalss.lv” atsaucību guvusī iniciatīva “Par publisku revīziju Saeimas budžetam” un jānodrošina VK pilnvaras veikt Saeimas budžeta revīziju. Šīs rekomendācijas izpilde sniegtu simbolisku nozīmi parlamenta atvērtībai un caurskatāmībai.

“Delna” iesaka pievērst lielāku uzmanību VK revīzijās izteikto rekomendāciju un analīzes jēgpilnai izmantošanai un ieviešanai. Organizācija arī rekomendē veicināt godīgumu uzņēmējdarbībā, mudinot uzņēmējus būt proaktīvākiem centienos novērst un atklāt korupciju, kā arī atklāt un publiskot uzņēmuma datus un informāciju, kas attiecas uz korupcijas novēršanu un pretkorupcijas sistēmām.

KUI ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija “Transparency International”, un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa rādītājs. “Delna” ir “Transparency International” Latvijas nodaļa.

KUI analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā 180 valstīs un teritorijās, izmantojot 13 dažādus analīzes avotus, kas veidoti, veicot uzņēmēju aptaujas un ekspertu novērtējumus. KUI izmanto skalu no 0 līdz 100, kur 0 norāda, ka valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas. Parasti rādītājs zem 50 norāda, ka valsts sektorā pastāv nopietnas korupcijas problēmas.

Lai iegūtu Latvijas KUI rezultātu, TI izmantoja desmit avotus no deviņām dažādām institūcijām. KUI rādītājā netiek ņemti vērā kopējie rādītāji, kas parādās šajos avotos, aptaujās un ekspertu atzinumos, bet tikai specifiski jautājumi, kas saistīti ar korupciju dažādos līmeņos un jomās.

Latvijas KUI rādītājs 2023.gadā bija 60, 2022. un 2021.gadā – 59, 2020.gadā – 57, 2019.gadā – 56, 2018. un 2017.gadā 58 punkti, bet pirms tam tas bija zemāks.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!